Jau kādu laiku latviešiem šķiet, ka Igaunijā zāle ir
zaļāka un debesis zilākas. Tas attiecas ne tikai uz iedzīvotāju sociālo
aizsardzību, ģimeņu ar bērniem aizsardzību un valsts ģimenes pabalstu sistēmu,
bet arī darba iespējām un atalgojumu. Pašlaik Valgas pagastā strādājošajiem
vidējā alga ir 1164 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas (minimālā darba alga –
584 eiro), bet vairākuma alga tiek lēsta 995 eiro.
Labāks atalgojums, sociālās garantijas un plašāks darba
vietu piedāvājums ir iemesli, kāpēc Latvijas pusē dzīvojošajiem kaimiņzemes
darba tirgus šķiet pievilcīgs. Lai arī ir dzirdēts no Valkas domes
amatpersonām, ka Valkas novada budžetam valcēniešu strādāšana iesit pamatīgu
robu un otrpus robežas strādājošo ir pāri par tūkstoti, nokaidrot, cik
latviešu, tostarp Valkas novada iedzīvotāju, strādā tuvējā Dienvidigaunijā,
nemaz tik viegli nevar, jo šādi dati netiek apkopoti. Arī Igaunijas
Bezdarbnieku kases Valgas pagasta filiāles darbinieku rīcībā nav tādu skaitļu.
“Zinu, kur un kādos uzņēmumos latvieši strādā, bet cik, tādus datus
neapkopojam. Katru rītu uzņēmuma autobusi latviešus ved uz Viru, kur viņi
strādā kulinārijas izstrādājumu uzņēmumā “Kristella”. Latvieši strādā Tervas
uzņēmumā, kur ražo grīdas līstes, brauc arī uz Elvu, kur ražo detaļas. Valgā
latvieši strādā gaļas kombinātā un mēbeļu kombinātā. Valgā ir vairāki lielāki
un mazāki šūšanas uzņēmumi, kuros labprāt darbā pieņem šuvējas no Latvijas,”
stāsta igauņu iestādes vadītāja Merike Metsavas. Viņa pieļauj, ka, iespējams,
Igaunijas nodokļu departamentā varētu tikt skaidrībā, jo legāli nodarbinātie latvieši,
kuri maksā nodokļus, katru gadu iesniedz ienākumu deklarāciju, lai saņemtu
pārmaksātos nodokļus. Taču arī šī Igaunijas valsts iestāde strādā attālināti.
Meklējot kontaktus, uzejam tikai informatīvo tālruni.
Pētot bezdarbnieku statistiku, atklājās, ka šobrīd Valgas
pagastā kopējais bezdarbnieku skaits ir 1204 personas. 115 bezdarbnieki
norādījuši, ka viņu nacionalitāte ir latvietis, un tikai 4 no tiem dzīvo
Latvijā, pārējo dzīvesvieta ir Igaunijas pusē. M. Metsavas gan piebilst, ka pēc
pases latvietis ir arī ne viens vien romu tautības pārstāvis. Minēts, ka 21 no
latviešiem zina arī romu valodu. Dati liecina, ka Valgas pagastā igauņu valodu
neprot 229 bezdarbnieki. Igauņu valodu kā obligātu nosacījumu Igaunijas darba
devēji drīkst neizvirzīt darba ņēmējam, ja vien tā nav apkalpojošā sfēra un
ikdienas saziņā var izlīdzēties ar krievu vai angļu valodu. Turklāt igauņu
bezdarbnieku iestāde regulāri piedāvā igauņu valodas kursus. M. Metsavas
apgalvo, ka tos apmeklējuši arī latvieši. Kursu apmeklētāji, kurus uz apmācībām
nosūta Bezdarbnieku kase, saņem stipendiju – 3,84 eiro dienā un ceļa izdevumu
kompensāciju. No kopējā bezdarbnieku skaita 643 personas ir bez profesionālās
izglītības, 318 – ar profesionālo izglītību, bet 225 – ar augstāko izglītību. Vētot
bezdarbniekus pēc vecuma, 25,3% ir 50 līdz 59 gadu vecuma grupā, bet 24,3% – 40
līdz 49 gadu vecuma grupā. M. Metsavas norāda, ka no kopējā bezdarbnieku skaita
596 jeb 28,2% ir ilgstošie bezdarbnieki, kas bez darba dzīvo ilgāk par gadu. No
tiem 53 nemāk igauņu valodu. Iespējams, ka arī šajā grupā ir kāds latvietis. 20
bezdarbnieki atgriezušies no ieslodzījuma vietām.
Valgas pagastā pašlaik kopumā ir pieejamas 125 dažādu darbu
vakances. Visvairāk tiek meklēti pavāri, apkopējas, pārdevēji, tālbraucēji šoferi,
celtnieki, betonētāji, elektriķi un mežstrādnieki. Tāpat vietējās igauņu skolas
meklē pedagogus un logopēdus, kuri darbu varētu uzsākt jaunajā mācību gadā,
bet, lai strādātu par skolotāju, ir nepieciešamas igauņu valodas zināšanas un
diploms.
M. Metsavas zina stāstīt, ka Valgas pusē ir kāds darba
devējs, kurš piedāvā konkurētspējīgu atalgojumu mežizstrādē un darbā pieņem
tikai latviešus. Arī citi uzņēmēji atzīst, ja latvieši pēkšņi aizietu no darba
Igaunijā, nāktos bankrotēt, jo nebūtu, kas strādā. Ierēdne nenoliedz, ka daļēji
tas ir tāpēc, ka latvieši ir pieticīgāki prasībās un atalgojums Igaunijā uz
rokas ir lielāks nekā tas būtu Latvijā. Nodokļu slogs darba ņēmējam Igaunijā ir
mazāks kā Latvijā. Lielāko nodokļu smagumu iznes darba devējs (skatīt tabulu).
Taujāta, kāpēc pie tik liela piedāvājuma tomēr ir arī liels
bezdarbnieku procents, M. Metsavas saredz dažādus iemeslus, katram cilvēkam ir
savs stāsts. Igaunijas sistēma ir pretimnākošāka bezdarba gadījumā,
bezdarbnieka pabalsts tiek maksāts gadu, turklāt atkarībā no iemesla, kāpēc
darbs zaudēts, summa mainās. Ja cilvēks ir atbrīvots no darba ne savas vainas
pēc (piemēram, štatu samazināšana), tad pirmās 100 dienas viņš saņem 60% no
algas apmēra, pārējo laiku – 40%. Ja cilvēks pats uzteicis darbu, tad gadu
viņam maksā 9,42 eiro dienā, kas ir vidēji 292 eiro mēnesī.
Informācija par nodarbinātību un vakancēm ŠEIT.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta
līdzekļiem. Par “Valgas pagastā – pietiekams darba vakanču skaits, bet arī bezdarbnieku netrūkst” saturu atbild laikraksta “Ziemeļlatvija” redakcija.
#SIF_MAF2021
