Zviedrijā 2018. gada 9. septembrī būs vispārējās vēlēšanas, kurās ievēlēs parlamenta jeb riksdāga deputātus, kā arī pašvaldību un citu pārvaldes struktūru locekļus.
Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Komunikācijas direkcijas vadītājs Gints Jegermanis bija Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Zviedrijā no 2013. līdz 2017. gadam, un redzēja, kas notiek zviedru sabiedrībā ASV prezidenta vēlēšanu laikā (2016. gadā).
“Tad, kad Zviedrijas politiķi un sabiedrība saprata, ka notikusi Krievijas ietekme un mēģinājumi ietekmēt ASV prezidenta vēlēšanas, viņiem tas nāca kā liels šoks. Viņi pie kaut kā tāda nebija pieraduši,” atzīst G. Jegermanis.
Tiesa, precedents dezinformācijas izplatīšanai Zviedrijā jau līdz tam bijis – Zviedrijas aizsardzības ministra Petera Hultkvista it kā vēršanās pie valsts lielākā aizsardzības koncerna ar aicinājumu piegādāt ieročus Ukrainai. Pētnieki noskaidrojuši, ka koncerna vadītājs uzņēmumā sen vairs nav strādājis, vēstule rakstīta nevis zviedriski, bet angliski, bet ministra paraksts izmantots, izmantojot internetā pieejamus paraugus. Rezultātā šāda informācija tika izplatīta gan Kremlim lojālajās interneta vietnēs, gan sociālajos tīklos.
“Krievija izmanto katru iespēju, lai mulsinātu, kūdītu, radītu apjukumu, cenšoties izmantot katru sabiedrības vājo punktu, arī Zviedrijā. Krievija pretojas tam, ko mēs uzskatām par mūsu pamatvērtībām – mediju neatkarību, vārda brīvību, likuma varu un citām. Visas demokrātiskajā un atvērtajā pasaulē pieņemtās pamatvērtības Krievijā bieži vien tiek uztvertas kā kaut kas ārkārtēji bīstams un naidīgs, un hibrīdie uzbrukumi, hibrīdās operācijas ietekmes tiek izmantotas, lai pasargātu Krieviju no šīs, Krievijas prāt, tā sauktās kaitīgās ietekmes,” norāda G. Jegermanis.
Tagad Zviedrijas Tieslietu ministrijas paspārnē darbojas Civilās aizsardzības pārvalde, kuras pārziņā ir pasākumi, kas vērsti uz viltus ziņu ietekmes mazināšanu priekšvēlēšanu kampaņas laikā. Jau savlaicīgi izstrādāta programma, lai izglītotu un apmācītu Zviedrijas valsts pārvaldi, pašvaldības, citu ministriju ekspertus par to, kā tiek veikti informācijas uzbrukumi un informācijas plūsmas kropļošana.
Materiāls sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no valsts budžeta līdzekļiem.
