Šobrīd Latvijā ir neefektīva medicīniskās aprūpes sistēma. Ietaupīt varētu gan pacienti, gan valsts, ja tiktu reorganizēta pašreizējā slimnīcu sistēma un to finansēšanas taktika. Slimnīcu sistēmas sadrumstalotība, kāda tā ir šobrīd Latvijā, palielina ārstēšanās izdevumus gan pacientam, gan valstij – šādus secinājumus izsaka Vidzemes slimnīcas mediķi, domājot par kārtējo līdzekļu samazinājumu.
„Ja šobrīd tiek meklēti risinājumi, kā efektīvāk izmantot pieejamos finanšu resursus, tad slimnīcu tīkla optimizācija ir viens no soļiem ceļā uz pārdomātu un sakārtotu medicīniskās aprūpes sistēmu valstī, kas ļautu arī ietaupīt,” komentē Vidzemes slimnīcas valdes priekšsēdētāja Ingūna Liepa. Pirmkārt, veselības aprūpē nauda neseko pacientam, ja viņš ir izvēlējies ārstēties cita rajona slimnīcā. Otrkārt, neefektīvi tiek piešķirts valsts finansējums, uzturot un apmaksājot nerentablas ārstēšanās iestādes vai nodaļas, kuru noslogojums ir nepietiekošs un kurās pārsvarā ārstējas pacienti ar hroniskām slimībām. Tāpēc augstākās kvalitātes medicīna ir jākoncentrē tikai valsts lielākajās slimnīcās, sasniedzot 85-90% noslogojumu.Attīstoties ārstniecības metodēm un tehnoloģijām, lielākās valsts slimnīcas izmanto modernāku un intensīvāku ārstēšanu, kas pacientam nozīmē īsāku ārstēšanās un atveseļošanās procesu. No pacienta viedokļa skatoties – tas samazina dienu skaitu, kāds jāpavada slimnīcā, un līdz ar to arī pacientu iemaksu izdevumus stacionārā. Turklāt, ātrāk atveseļojoties, pacients var ātrāk atgriezties darbā. „Piemēram, agrāk, operējot kaula lūzumu ar parasto plāksni, ārstēšanās ilgums bija divi mēneši. Bet tagad, izmantojot Vidzemes slimnīcā pieejamos resursus, cilvēks ir darba spējīgs pēc divām nedēļām,” stāsta Vidzemes slimnīcas Traumatoloģijas un ortopēdijas nodaļas vadītājs Aivars Baurovskis. „Arī uz darba nespējas lapām ekonomē gan pacients, gan valsts, jo abām pusēm ir izdevīgāka ātrāka atgriešanās darbā,” saka A. Baurovskis. Mediķi arī uzskata, ka ir stingri jāizvērtē ekonomiskais pamatojums jaunāko tehnoloģiju iegādei mazajās slimnīcās, jo bieži tām nav attiecīga pieprasījuma un noslogojums ir ārkārtīgi zems. Lai investīcija atmaksātos, tehnoloģijām ir jābūt noslogotām. Ir jādomā par efektivitāti – lai oprāciju zāle būtu rentabla, gada laikā jāveic 800-900 operāciju. Turklāt, apgādājot nerentablās operāciju zāles ar visiem nepieciešamajiem ārstēšanās līdzekļiem – arī tā ir neefektīva saimniekošana un iesaldēta nauda.Un galvenais – visām reformām prioritāte ir pacienta drošība. Pirmkārt, pacientam drošāk operāciju būs veikt pie mediķiem, kuri to dara diendienā, nevis reizi nedēļā. Otrkārt, mazajās slimnīcās realitāte rāda, ka visbiežāk dežurē tikai viens ārsts. Pacientam ar smagu patoloģiju nonākt tur, kur dežurē acu ārsts vai ar infarktu – tur, kur dežurē ginekologs, ir veselībai bīstamas lamatas. Aiva Logina, Vidzemes slimnīcas sabiedrisko attiecību konsultante
