Kurš izaudzējis smagāko kāpostgalvu? Bites ir veselībai vai naudai?
Kurš izaudzējis smagāko kāpostgalvu? Bites ir veselībai vai naudai? Kādu dārzeņu asorti var izaudzēt laukā, likt uz galda vai glabāt pagrabā?
To un citas interesantas lietas varēja uzzināt Vidzemes mazpulku projektu forumā. Šogad padarīto prezentēja 34 mazpulki no Vidzemes rajoniem.
Saieta gandrīz 160 dalībniekus uzņēma Valkas rajona bērnu un jauniešu interešu centrs (BJIC), bet savās telpās izmitināja Smiltenes tehnikums.
Rajonu pārstāv deviņi mazpulki
Valkas rajonu forumā pārstāvēja mazpulki no Bilskas, Birzuļiem, Blomes, Brantiem, Ēveles, Grundzāles (mazpulks “Dzenīši”), Kārķiem, Sedas un Valkas. Viņus un citus viesus sveica Smiltenes mazpulks, kurš darbojas pilsētas bērnu un jauniešu interešu izglītības centra paspārnē.
Tehnikumā mazpulcēni izklīda pa kabinetiem, lai prezentētu projektus sešās grupās. Tās ir: “Bites veselībai vai naudai”, “Par darbīgu un sakoptu vidi pagastā, pilsētā”, “Dārzeņu asorti uz lauka, galda un pagrabā”, “Puķu dobe, kas zied visu gadu”, “Suns un citi mājdzīvnieki sakoptā lauku sētā”, “Bioloģiskā daudzveidība, novadpētniecība, tūrisms”. Citā kabinetā vairāk nekā 30 bērnu un pusaudžu lika uz svariem pašu izaudzētas kāpostgalvas. Vidzemnieki pirmie Latvijā noskaidroja, kuras no tām viņu novadā ir prāvākās. Sešu smagāko zaļo galvu audzētāji novembrī brauks uz Rīgu, kur noslēgsies zemkopības ministra rīkotais konkurss mazpulcēniem “Kur lēksi, zaķīti? Uz kāpostiem, kaķīti!”.
Vissmagākā galva — gandrīz astoņi kilogrami
Ražu svēra un vērtēja trijās vecuma grupās. Vissmagāko kāpostgalvu izaudzēja tīņu grupā startējušais Raitis Beķeris no Daugmales mazpulka “Dzirkstelīte” — 7905 grami. Grupā otro vietu ieguva un arī uz Rīgu dosies blomēniete Signe Burova. Viņas audzētā kāpostgalva svēra 5420 gramu. Rezervistos ir brantēnietes Dana un Sintija Ozoliņas (5170 gramu) un Ieva un Austra Jaunslavietes no Valkas mazpulka (4728 grami).
No Valkas rajona mazpulcēniem kāpostu audzēšana padevusies arī Danai Puķītei no Bilskas pagasta. Viņai otrā vieta jauniešu grupā ar 4372 gramus smagu kāpostgalvu.
“Mūsu uzdevumi bija iesēt sēklas, pārstādīt stādiņus, laistīt, mēslot zemi, sargāt kāpostus no kaitēkļiem, izravēt nezāles. Secinājām, ka vislabāk kāposti aug ar kūtsmēsliem apmēslotā vidē. Mūsu audzētie kāposti ir ekoloģiski tīri,” stāsta Sintija un Dana Ozoliņas no Brantu mazpulka.
Arī pilsētniekiem ir, ko darīt
Iespējams, daudziem cilvēkiem mazpulki asociējas ar lauku darbiem, tāpēc arī mazpulcēni pārsvarā ir pagastos, secina foruma dalībnieki Kārķu mazpulcēni.
“Varbūt pilsētnieki nezina, kas tie mazpulki īsti ir. Jāpasniedz viņiem informācija un jāmēģina viņus palēnām iesaistīt. Vajag motivāciju, kāpēc iesaistīties, jo pilsētās ir arī citas iespējas, kā pavadīt brīvo laiku,” spriež Kārķu pamatskolas skolēns Andžs Pilskalns.
Pilsētnieces, Valkas ģimnāzijas 10. klases skolnieces Zane Cīrule un Līga Kārkliņa darbojas mazpulkā un secina, ka arī pilsētniekiem tur ir ko darīt. “No mūsu skolas mazpulkā ir maz skolēnu, jo varbūt daudziem ir priekšstats, ka mazpulcēni tikai stāda, audzē un ravē, un neviens to negrib darīt. Taču mazpulkā ir arī vides spēles, projekti, pārgājieni. Var apgleznot stiklu. Interesanti,” vērtē jaunietes.
Piemēram, savu projektu “Divas valstis — viena pilsēta” abas veidoja par pilsētvidi: apzināja, fotografēja un ievāca informāciju par Valkā un Valgā esošām apskates cienīgām vietām. “Kopā iznāca apmēram 22. Kura ir interesantākā? Lauktehnikas mikrorajonā mežā, ejot pa taciņu, atklājām daudz pieminekļu,” stāsta Zane un Līga.
Arī kārķēnieši Sintija Ruciņa, Rūta Supe un Andžs Pilskalns secina, ka darboties mazpulkā ir aizraujoši. “Mēs arī varam iemācīties lietas, kuras noderēs tālākajā dzīvē. Varam iegūt jaunus draugus, piedalīties ekskursijās, nometnēs. Es no sākuma nezināju, kā veidot projektu, bet tagad zinu. Tas ir atbildīgs darbs. Ja uzņemies, tad tas jāpabeidz,” stāsta Sintija. “Prezentējot projektu, kļūsti drošāks. Māki par sevi pastāvēt,” papildina Andžs.
Mazpulcēna projektam jādod labums
“Projekti, kurus mazpulcēni prezentē savā ikgadējā forumā, ir gada darbs,” skaidro Valkas BJIC direktore, Vidzemes mazpulku koordinatore Silvija Dorša. Vispirms katra skolēna veikumu izvērtē viņa mazpulkā un piešķir par veikumu Latvijas Mazpulku padomes sertifikātu. Uz forumu no viena mazpulka tiek izvirzīti tikai daži darbi, viens pārstāvis no pieciem projektiem.
Ikvienam mazpulcēnu projektam ir jāsniedz kāds labums. Tikai tad ir vērts to izstrādāt. Tā ir viena no Vidzemes forumā dzirdētām atziņām. Labums no projekta var būt gan plašākai sabiedrībai, gan tā veicējam pašam.
Papildu darbam forumā Vidzemes mazpulcēni iepazinās ar Smiltenes tehnikumu un 29. arodvidusskolu, bet noslēgumā Smiltenes kultūras un sporta centrā skatījās Smiltenes bērnu un jauniešu deju uzvedumu “Sērkociņu pārdevēja”. Šī izrāde bija veltīta speciāli mazpulcēniem. “Liels paldies režisorei Mārai Lejai un dejotājiem par skaisto izrādi. Mums visiem tā ļoti patika. Paldies arī Smiltenes tehnikuma skolotājiem, kuri atbalstīja foruma norisi,” teic S. Dorša.
Dodoties uz mājām, katrs mazpulks saņēma liliju audzēšanas biedrības “Lilium Balticum” dāvinātus liliju sīpolus nākamajam darbam — ziedu audzēšanai konkursam “Liliju noslēpumainā pasaule”. Liliju pasaulē Valkas rajona mazpulcēniem ir savs atbalstītājs, šo puķu selekcionārs Jānis Vasarietis.
