Vai tiešām Strenčos divu pastnieku vietā paliks viens un pastu un pensijas viņš izvadās ar vieglo automašīnu, nevis ar velosipēdiem, kā līdz šim?
Vai tiešām Strenčos divu pastnieku vietā paliks viens un pastu un pensijas viņš izvadās ar vieglo automašīnu, nevis ar velosipēdiem, kā līdz šim?
To “Ziemeļlatvijai” lūdza noskaidrot Strenču pilsētas domes priekšsēdētāja Velga Graumane, jo viņa, tāpat kā vēl citi strencēnieši, pilsētā dzirdējusi klīstam šādas runas.
Ar tām pieticis, lai pašvaldība sāktu raizēties. “Neredzu labumu no tādas līdzekļu ekonomijas. Cik daudz būs jāmaksā par degvielu, ja automašīna apstāsies pie katras mājas? Galvenais, kas notiks ar pasta piegādi un vai tā būs tikpat ātra, kā līdz šim, ņemot vērā ziemā piesnigušās ielas,” spriež pašvaldības vadītāja.
Sazinoties ar valsts akciju sabiedrības “Latvijas Pasts” sabiedrisko attiecību daļu, “Ziemeļlatvija” noskaidroja, ka strencēniešu runām ir pamats. “Strenčos ir plānots ieviest motorizēto pasta piegādi, lai uzlabotu pastnieku drošību un darba apstākļus,” vakar informēja “Latvijas Pasta” sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Inese Kreicberga. Tas, cik pastnieku būs Strenču pasta nodaļā, vēl neesot izlemts.
No 8. oktobra preses un pasta sūtījumus Strenču iedzīvotājiem piegādās vienā laikā. “Var gaidīties aizkavēšanās, taču būtisku izmaiņu nebūs,” skaidroja “Latvijas Pastā”.
“Latvijas Pasta” Strenču nodaļā strādā divas pastnieces Sarmīte Gļeba un Ilze Markova. Kaut arī S. Gļebai atšķirībā no otras Strenču pastnieces ir autovadītājas tiesības, viņa jau tagad nolēmusi, – ja tiks piedāvāts pastu un pensijas izvadāt ar automašīnu, viņa tādu darbu neuzņemsies. “Pie katras mājas jāapstājas, jādarbina mašīna. Un kādas mums ir ielas?”
Par jaunievedumu jau dzirdējis ne viens vien strencēnietis un izsakās par to skeptiski. “Vienā vārdā pasaku – pēdējā muļķība,” saka Strenču nomalē, Avotu ielā, dzīvojošā pensionāre Rita Pelce par to, ka Strenču mazpilsētā avīzes un žurnālus izvadās ar automašīnu.
“Pilsētā, kur ir māja pie mājas, pastniekam pie katras ēkas būs jāapstājas, jāizkāpj no mašīnas un jāiekāpj atpakaļ. Automašīnu iedarbinātu atstāt nevar, lai kāds to neaizdzītu. Un tad vēl Strenčos ir ielas, kuras ziemā no rītiem pēc sniegputeņa nav izbraucamas. Pastniece ar velosipēdu līdz pusstilbiem pa sniegu cīnījās,” savas domas izklāsta R. Pelce. Turklāt tieši automašīnā cilvēks varot saslimt, ja te sakarsis, te atdzisis, ziemā kāpelēs no mašīnas ārā un iekšā.
R. Pelces kaimiņiene Trauta Ķelpe novērojusi, ka cita, nu jau bijusī pastniece ziemā pasta somas vilkusi pat ar ragaviņām. Arī T. Ķelpe spriež, ka pasta izvadāšana Strenčos ar automašīnu nebūs labākais variants un, ja viņa strādātu par pastnieci, nekādā gadījumā to neuzņemtos. “Pati braucu ar automašīnu un zinu, ko tas nozīmē. Tagad rudenī vēl nekas, bet kas notiks lielā salā? Vai automašīnu vienmēr varēs iedarbināt, lai piebrauktu pie katras pastkastītes?”
Galvenais, par ko bažījas strencēnieši, – vai motorizēta pasta piegāde nekavēs sūtījumu saņemšanu. Tagad Strenču pastkastītēs avīzes un žurnālus pastnieces sāk mest jau ap pulksten sešiem no rīta.
Par “Latvijas Pasta” lēmumu ir vīlusies V. Graumane. “Mazos Strenčus ar kājām var apstaigāt divās stundās. Priekš kam vajag automašīnu? Šis lēmums rāda, ka tie, kuri sēd augšā un izliekas, ka domā par mums, nepārzina reālo dzīves situāciju,” spriež Strenču pašvaldības vadītāja.
Strencēniešu bažas izskan gandrīz vienā laikā ar ziņu par valsts akciju sabiedrības “Latvijas Pasts” piedāvātajiem preses piegādes tarifiem 2008. gadam, kas ievērojami sadārdzināsies un kā rezultātā daudzi cilvēki nevarēs atļauties abonēt laikrakstus un žurnālus. Latvijas reģionālie izdevēji jau nosūtījuši atklātu vēstuli Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim, lūdzot nepieļaut šādu nesamērīgu pieaugumu un sociālās krīzes draudus Latvijas reģionos, citādi daudzi cilvēki nevarēs atļauties saņemt aktuālāko un citādi nepieejamo informāciju par vietējām norisēm un mazturīgajiem avīzes kļūs par nesasniedzamu greznību.
Reģionālie izdevēji nenoliedz, ka jāpalielina piegādes tarifi, tomēr pieaugumam jābūt pakāpeniskam un proporcionālam visiem izdevējiem, nevis lielākais kāpums jāparedz reģionālajiem laikrakstiem.
