Skaistie mirkļi
turpināsies
Valkas novadpētniecības muzejā līdz 20. novembrim apskatāma piemiņas izstāde tēlniekam, medaļu māksliniekam Jānim Andrejam Sīmanim “Mirkli, apstājies!”.
Izstādē apskatāmas J. A. Sīmaņa veidotās medaļas no bronzas un porcelāna, zīmējumi, gleznas, grāmatu ilustrācijas, nozīmītes, kā arī skices tekstildarbiem un medaļām. Šo vērienīgo izstādi visnotaļ veiksmīgi ir iekārtojusi Maruta Stabulniece, kura prata izveidot īstu esenci no meistara milzīgā darbu klāsta, un tās tapšanā nozīmīga loma bija Jāņa ģimenes sievietēm – sievai Gundai, meitām Andai un Zanei.
Jānis ir absolvējis Latvijas Valsts mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļu (1973) ar diplomdarbu “Tautasdziesma” (darba vadītājs Rūdolfs Heimrāts). Pašmācības ceļā Valentīnas Zeiles vadībā apguva medaļu mākslu, kurā arī lielākoties īstenojies kā mākslinieks. Viņš bija daudzpusīga radoša personība – darinājis mazo formu tēlniecības darbus, veidojis interjerus, darbojies arī glezniecībā un keramikā. Tie, kuri seko līdzi kultūras dzīves norisēm Latvijā un Valkā, allaž ievēroja J. A. Sīmaņa devumu tajā. Tomēr ir kāds viņa daiļrades aspekts, par kuru daudzi nezināja – Jānis rakstīja esejas, dzeju, lakoniskus domugraudus un atzinumus. Šajos rakstu darbos jo spēcīgi izpaudās viņa domāšanas veids un attieksme pret sabiedrībā notiekošajiem procesiem, viņa spēja filozofiski ielūkoties lietu kārtībā. Tieši tāpēc šajā publikācijā lielākais akcents likts uz meistara literārajām izpausmēm. Ierobežotās vietas dēļ te lasāma tikai pavisam neliela viņa vēstījumu daļa, taču ģimene ir iecerējusi izdot drukātu rakstu krājumu.
Valcēnieši Jāni Andreju Sīmani noteikti atceras kā sabiedriski aktīvu un erudītu personību. Viņš bija aktīvs Latvijas Tautas frontes atbalstītājs. J. A. Sīmanis interesējās par daudzām lietām, tai skaitā vēsturi. Viņam palīdzēja daudzu valodu zināšanas.
Manuprāt, ekspozīcija “Mirkli, apstājies!” liek aizdomāties un apstiprina domu, ka mākslinieka īstā dzīve sākas pēc viņa nāves un neviens iepriekš nespēj paredzēt, cik nozīmīga tā būs. Par Jāni, visticamāk, interesēsies, pētīs viņa daiļradi daudzas mākslas vēsturnieku, jauno mākslinieku paaudzes.
No Tautas frontes laika Jānis Sīmanis:
„Vienīgais nopietnais veids, kā mīlēt Tēviju, ir apzināts, rūpīgs darbs Tēvijas labā. Jā, mīlestība ir smaga nasta. Un tikai stiprajiem pa spēkam, jo nastā ir darbs, rūpes un milzīga atbildība par visu, kas notiek Tēvzemē un tai apkārt. Ir jāatjaunojas un ikdienas augstumos jānostāda tie morālie priekšstati un jēdzieni, kā – ticība, cerība, mīlestība, gods, cieņa, brīvība, brālība, vienlīdzība, tiesa un taisnība, draudzība, pagātne, tagadne, nākotne, patriotisms, darbs, dzimtā valoda, uzticība, pieticība (skaidri ekonomisks faktors), pieklājība…”
“Darba Karogs”. 1989. gada 3. janvāris
Jānis Sīmanis:
„Kultūra – tā ir mīlestība. Uz savu darbu, uz savu Tēviju, uz savu dzimtu, uz savu valodu. Kultūra – tā ir atbildība par visu to, ko cilvēks mīl, ciena un dara, atbildība par sevi, par savu darbu, par visu to bagātību, kas no tēviem mantota, tēvu sastrādāta, izkopta, uzturēta, par to bagātību, kas mums pašiem apkārt. Tā ir atbildība un pienākums pret ģimeni, pret Tēviju, tautu un tās nākotni. Bez pagātnes nav nākotnes. Tauta bez vēstures, bez lepnuma par saviem tēviem nav kultūras tauta.”
“Darba Karogs”. 1989. gada 27. aprīlis
J. A. Sīmaņa pēdējie iecerētie darbi
1. Piemineklis Stefanam Batorijam – poļu karalim, kurš piešķīris Valkai pilsētas tiesības (padarījis Valku par pilsētu)
2. Piemineklis pēc A. Dīrera skices „Zemnieka karš”
3. Koka karošu kolekcija Ginesa rekordu grāmatai
4. Dēļos drukātas piparkūkas (Valkas vēsture, ģerbonis, varoņi, nauda, burti, cipari, lopi, zvēri, pasaku tēli)
5. Suvenīri – ziepju figūriņas (muitnieks, robežsargs u.c.)
6. Medaļas R. Blaumanim, V. Krilei, H. Sīmanim, E. Finkam, B. Okudžavam, J. Porukam, K. Skalbem
