Jau smagi slima, pirms nāves 22 gadus vecā Jurate lūdza mammu Zofiju nekad nepamest un izaudzināt dēliņu Eduardu. Zofija solījumu pilda un ir gandarīta, ka Eduards labi mācās, spēlē futbolu un veidojas par labsirdīgu cilvēku.
Jau smagi slima, pirms nāves 22 gadus vecā Jurate lūdza mammu Zofiju nekad nepamest un izaudzināt dēliņu Eduardu. Zofija solījumu pilda un ir gandarīta, ka Eduards labi mācās, spēlē futbolu un veidojas par labsirdīgu cilvēku.
“Saviem lielākajiem nelabvēļiem nenovēlu piedzīvot brīdi, kad zārkā jāgulda miesīgs bērns,” asaras slaukot, teic Zofija Dzene.
Zēns neatceras savu mammu
Zofija izaudzinājusi trīs bērnus — meitu un dēlus Ķēstuti un Sandri. Zofija ir lietuviete, tāpēc bērniem ir lietuviešu vārdi. Meita Jurate un dēls Ķēstutis dzimuši pirmajā laulībā. Arī mazdēls Eduards jeb Ediks Zofiju sauc par mammu, jo savu īsto mammu Jurati vairs neatceras. Brīžos, kad visa ģimene priecājas par Edika panākumiem sportā vai mācībās, Zofija zēnam atgādina, ka arī mamma debesīs priecājas par dēla sasniegumiem. Eduardam saikne ar pagātni ir mammas kapavietas apmeklēšana un sakopšana. Zofija kopā ar mazdēlu katru svētdienu dodas uz kapiem, citādi sievietei nav sirdsmiera.
Sarunas laikā 52 gadus vecās Zofijas acis labsirdībā dzirksteļo. Var sajust, ka viņa dzīvi uztver gaišās un priecīgās krāsās, kaut piedzīvojusi vairākus likteņa triecienus. Pirms meitas nāves Zofija pēdējā gaitā pavadīja traģiski bojā gājušo brāli un viņa sievu. Vecmāmiņai bija jāapglabā arī Jurates pirmdzimtā — četrus mēnešus vecā meitiņa. Drīz pēc tam jaunā sieviete sāka gaidīt otro bērniņu un smagi saslima ar pankreatītu — aizkuņģa dziedzera iekaisumu. Slimošanas periods nebija ilgstošs, bet smags, un drīz vien sieviete nomira. Pēc viņas nāves mediķi mātei bija teikuši, ka Jurate nedrīkstēja laist pasaulē bērniņus. To neļāva viņas veselības stāvoklis. Diemžēl tuvinieki šo informāciju saņēma par vēlu. Vienīgais, ko Zofija nožēlo, ka pirms meitas kāzām vēlējusi ļaunu znotam. Ja viņa to nebūtu darījusi, iespējams, dzīve būtu iegrozījusies citādāk un nenāktos ciest tik daudziem cilvēkiem.
“Nedrīkst spļaut akā, no kuras pašai būs jādzer,” ir pārliecināta Zofija.
Viņa ir ticīgs cilvēks, bet baznīcu neapmeklē. Sieviete ir pārliecināta, ka Dievu var lūgt arī mājās. Viņa vairākkārt ieteikusi Edikam apmeklēt baznīcu, bet zēns tam vēl nepiekrīt. Pēdējā laikā vecmāmiņa ievērojusi, ka pirms izšķirošām futbola spēlēm mazdēls lūdz Dieva palīdzību.
Mātes sirds vienmēr jūt — būs laime vai ne
Pēc sievas nāves Eduarda tēvs pie dēla un sievas vecākiem nodzīvojis pāris mēnešu un pēc tam no viņu dzīves vienkārši pazudis.
Zofija atklāti pasaka, ka nav gribējusi, lai meita precas ar Edika tēvu. Viņa vēl tagad nevar sev atbildēt, kāpēc Jurate tik agri apprecējās ar vīrieti, kurš viņai nebija piemērots.
“Jurate bija apaļa meitene, tāpēc, iespējams, uztraucās, vai vispār kādreiz izies pie vīra. Meita apprecējās ar savu pirmo vīrieti, jo bija godīga un cerēja, ka laulībā būs laimīga,” spriež Zofija.
Viņa ir pārliecināta, ka mātes sirds vienmēr jūt — meitām būs laime ar izraudzīto vīrieti vai ne. Pirms kāzām viņa jutusi, ka Jurati gaida ne tā vieglākā un labākā dzīve. Drīz pēc kāzām jaunais vīrs pazaudēja laulības gredzenu, vairākkārt meloja ģimenei, ka iet uz darbu, bet patiesībā izklaidējās ar draugiem.
“12 gadu laikā tēvs ne reizi nav atnācis pie sava dēla. Iespējams, ka tas ir pat labāk. Man stāstīja, ka viņš pasācis pārāk bieži lietot alkoholu,” stāsta Edika vecmāmiņa. Zofija neslēpj zēnam faktu, ka viņam ir tēvs. Dēls redzējis arī tēva fotogrāfijas. Ar asarām acīs Zofija atceras, ka mazdēliņš gada vecumā sēdējis pie loga un gaidījis tēti pārnākam mājās. Puisēns, ilgstoši neredzot un nesatiekot tēti, spiedis pie lūpām viņa fotogrāfiju un bučojis. Šādās reizēs Zofijai no žēluma lūzusi sirds un viņa klusītēm raudājusi. Pēc tam sev nosolījusies, ka Edikam jāaug tādos apstākļos, lai viņš nejustos vientuļš un pamests. Sākumā Zofija Igaunijā meklējusi Edika tēvu, bet vēlāk meklējumiem atmetusi ar roku. Viņa vēlas, lai Edika dzīves ceļš ar tēvu nekrustojas, jo viņa tagadējā personīgā dzīve nav izveidojusies pozitīvi.
“Par visu dzīvē ir jāmaksā — gan par labiem, gan par sliktiem darbiem. Dievs Edika tēvu ir sodījis,” secina viņa bijusī sievasmāte.
Dēls — mammas kopija
Zofija uzskata, ka Ediks ir viņas meitas kopija. Arī Juratei bijis daudz draugu, tāpat kā tagad tie ir Eduardam.
“Puika kā magnēts pie sevis pievelk vienaudžus,” priecājas vecmāmiņa. Pirms kāda laika viņa brīdinājusi zēnu, ka mamma debesīs redz visu, ko viņš dara. Tas tika darīts ar nolūku, lai Ediks neļautos iespējamai vienaudžu negatīvai ietekmei, piemēram, nesāktu smēķēt.
“Pagaidām uztraukumam nav pamata, jo Ediks man visu izstāsta. Ne viņš, ne viņa draugi vairs netiekas ar sava vecuma meitenēm, kuras sākušas smēķēt,” smaidot stāsta vecmāmiņa. Iespējams, šīs nodarbes Ediku neinteresē, jo viņš nopietni aizrāvies ar sportu — spēlē florbolu un futbolu. Zofija mazdēla istabā ar lepnumu rāda viņa iegūtās medaļas un diplomus. Pašlaik ģimene krāj naudu, lai Ediks ar savu futbola komandu varētu aizbraukt uz Čehiju.
Zofija atzīst, ka līdzīgi vairumam valcēniešu, arī viņiem trūkst naudas, bet nekad tas nav bijis par iemeslu strīdiem un naidam. Viņa vienmēr izdomā, kā izkļūt no situācijas, un prot saplānot ģimenes budžetu. Joprojām algotu darbu strādā Zofijas vīrs Juris, viņš pilsētā ir atzīts celtnieks.
Ilgus gadus Zofija nostrādāja ražošanas uzņēmumā “Daiļrade”. Pēc tā likvidēšanas sieviete dzīvo mājās. Viņas aizraušanās ir puķu un zemeņu audzēšana. Par to liecina sakoptā mājas apkārtne, par kuru priecājas ne viens vien valcēnietis. Vasarā mājas dārzs slīgst ziedu kupenās. Dzeņu ģimenes privātmāja Valkā atzīta par vienu no sakoptākajām pilsētā. Jau šobrīd mājas saulainās verandas palodzes noklātas ar podiem, kuros aug stādi un jau zied dažādas puķes. Liels palīgs dārza darbos vecmāmiņai ir arī Ediks.
Zofija cer, ka izdosies piedzīvot brīdi, kad viņas puisēns izaugs, izstudēs, apprecēsies un kļūs par tēti.
“Tad mierīgi varēšu nomirt,” klusi saka vecmāmiņa.
