Kopš nokusis sniegs, Smiltenes pilsētā dzirdētas visdažādākās autovadītāju replikas par ceļu seguma stāvokli. Uzmanību izpelnījušās vairākas vietas – iesēdums Peldu un Avotu ielas krustojumā rada satraukumu tuvējo māju iedzīvotājos, prātojot, vai iela vienā dienā nevar iebrukt; Meža ielā izveidojušies kūkumi atgādinot miniatūrus amerikāņu kalniņus. Neapmierina arī pārvietošanās Dakteru ielā, sākot no Dārza ielas un Vaļņu iela.
“Bedres ir katru gadu, un ar laiku pie tām Latvijā negribot pierodam, bet šajā pavasarī Smiltenē reizēm liekas, ka zeme zem kājām pazudīs. Peldu ielā, lai izvairītos no dziļā iesēduma, braucu pa pretējo joslu. Atceros, ka pagājušajā gadā bija līdzīga situācija, kuru atrisināja. Bet nu jau viss sākas no gala, tikai trakāk. Meža ielā un Dakteru ielā aiz ģimnāzijas, braucot uz Teperi, parādījušies tādi kā pampaki, no kā tie ir? Citus gadus, manuprāt, tik izteikti tādi nav bijuši,” savos novērojumos laikrakstam dalās kāda Peldu ielas iedzīvotāja.
Ir pamatots iemeslsSmiltenes novada domes Saimnieciskās darbības nodaļas vadītāja Ilze Sausā atzīst, ka ne tikai Peldu, Avotu, Meža, bet arī dažās citās mazajās Smiltenes pilsētas ielās ir izveidojušies zemes klātnes iesēdumi, grunts izspiedumi jeb kūkumošanās. “Saistībā ar klimatiskajiem apstākļiem zemes klātnē norisinās īpatnējs ūdens – siltuma režīma maiņas process. Ziemā mitrums pārvietojas no apakšējiem (siltākiem) slāņiem uz virsējiem (aukstākiem) grunts slāņiem. Ūdens, kas uzkrājas zemes klātnē, sasalst sasalšanas zonā. Zemes klātnē grunts sasalst pakāpeniski, sākot no virsējās kārtas, kur ir viszemākā temperatūra. Ūdenim sasalstot, tā tilpums ievērojami palielinās un izveidojas ledus kristāli, ledus lēcas, palielinoties ūdens tilpumam palielinās arī grunts tilpums, kā rezultātā zemes klātnes grunts un arī autoceļa segums izspiežas uz augšu, respektīvi, sāk kūkumoties,” iemeslus izskaidro Saimnieciskās darbības nodaļas vadītāja.Vietās, kur nav ierīkotas ūdens atvades sistēmas, ir nepietiekams drenējošā slāņa biezums, augsts grunts ūdens līmenis, iepriekš minētais process var izpausties īpaši intensīvi. Šāda situācija Smiltenē ir vairumā mazo ielu, kas izbūvētas iepriekšējo gadu desmitā vienkāršotā risinājumā.“Intensīva kūkumošanās tiek novērota arī vietās, kur zemes klātnē lietotas dažāda tipa gruntis, kas nevienmērīgi sablīvējās, līdz ar to arī kūkumošanās notiek nevienmērīgi. Kā piemēru varētu minēt Meža ielu, kur intensīva kūkumošana novērota tieši inženierkomunikāciju un to pieslēgumu iebūves zonās,” turpina I. Sausā.
Klimatisko apstākļu ietekmēIepriekš minētā procesa intensitāte ļoti atkarīga arī no gaisa temperatūras maiņas no pozitīvām uz negatīvām, kas šoziem bija īpaši izteikti un turpinās vēl tagad. Svarīgi minēt, ka pie pozitīvām temperatūrām atkusušais ūdens uz brauktuves nefiltrējas, jo apakšējie grunts slāņi ir sasaluši, līdz ar to ceļa sega zaudē noturību un transporta, sevišķi smagā, kustības rezultātā ceļa sega tiek salauzta, kā arī ūdens sasalšana naktī notiek augšējos segas slāņos un ceļa segums sāk lobīties un sadrupt.
Visticamāk, maijāPašvaldībā “Ziemeļlatvija” noskaidroja, ka šobrīd pārvietošanās Peldu ielā, šķērsojot krustojumu ar Avotu ielu, draudus nerada, vienīgi jāizvēlas ceļa seguma stāvoklim atbilstošs braukšanas ātrums. Šo vietu atbildīgās jomas speciālisti uzpasē, gadījumā, ja situācija pasliktināsies, dome attiecīgi reaģēs. Taču remontdarbi – bedrīšu lāpīšana pilsētā, visticamāk, notiks maija sākumā. Lai to uzsāktu, gaisa temperatūrai ne tikai dienās, bet arī naktīs jābūt virs nulles. “Bedrīšu remonts tiek plānots visā pilsētā prioritārā secībā, vispirms ielās ar intensīvāku satiksmi un vietās, kur satiksme ir kļuvusi bīstama. Svarīgi ir nodrošināt drošu, pēc iespējas komfortablu pārvietošanos visā pilsētā,” uz iedzīvotāju izpratni cer Saimnieciskās darbības nodaļas vadītāja.VIEDOKĻISmiltenieši vērtē ielu seguma stāvokli Smiltenē šopavasarEdgars Tralla, autosportists: – Var saprast, ka bedres veidojas un ir ielās, kurās ir vecais asfalts. Vairāk man nav saprotams, kāpēc bedres, plaisas un iesēdumi ir ielās, kuras pilsētā rekonstruētas tikai pirms dažiem gadiem. Šopavasar iesēdums ir ne tikai Peldu un Avotu ielas krustojumā, bet arī Blaumaņa un Galdnieku ielas krustojumā, kur ir jaunais asfalts. It kā jau bija vajadzīgs, tomēr uzskatu, ka šoziem uz ielām par daudz tika kaisīta sāls, līdz ar to asfalts, kurā jau bija plaisas, bojājas pastiprinātāk. Pie savas mājas Dakteru ielā pretim ģimnāzijai esmu ievērojis, ka virzienā no centra tieši pirms guļošā policista ir iesēdums. Tik dzirdu, ka katra otrā mašīna atsit apakšu.Bedres ir daudzās ielās, bet kopumā pilsētā situācija vērtēju kā apmierinošu. Runājot par drošību, vietām ir jābrauc ar samazinātu ātrumu, tādējādi var veiksmīgi izvairīties no bedrēm. Pagājušajā nedēļā braucu uz Valku. Smiltenes ielas salīdzinot ar ceļu līdz Vijciemam ir sīkums. Tur, lai apbrauktu visas bedres, nepārsitot riepu, jābrauc vai nu pa kreiso pusi vai pa ceļa vidu.
Andis Rozītis, LFF Vidzemes reģiona vadītājs, futobla treneris: – Katrs pavasaris nāk ar cerībām, ka būs iespēja un ielas pilsētā tiks sakārtotas. Šī ziema bija katastrofāla, klimatisko apstākļu ietekmē mazajās ieliņās ceļa segums kļuvis vēl sliktāks. Svarīgi saprast, ka agrāko laiku būvētajās ielās ir nepieciešams kārtīgs remonts – jāatjauno pamats. Visu savu dzīvi esmu dzīvojis Peldu un Meža ielas rajonā. Peldu ielā iesēdumi izveidojušies vietās, kur savulaik tika mainītas kanalizācijas vai ūdens caurules, tas pats arī Meža ielā. Atceros, ka pirms kādiem desmit gadiem Peldu ielā vienā posmā vecajam asfaltam pa virsu uzlika jaunu, bet kapitālais remonts šeit nav bijis. Lai arī šīs ir salīdzinoši nelielas ielas, Dakteru ielā sākot no Dārza ielas, Meža un Peldu ielās skolas laikā ir liels noslogojums. Zinu, ka pašvaldībā ir sagatavots projekts par Dakteru ielas rekonstrukciju, tikai jāgaida finansējums. Ja to iegūs, rezultātam jābūt labam. Pilsētā ir daudz darīts, lai rastu iespēju rekonstruēt galvenās un to pieslēguma ielas, kas arī bija vajadzīgs. Tagad uzmanību būtu pelnījušas mazākas ielas, kurās svarīgi ir cīnīties ar cēloņiem, nevis sekām. Ja tā kompleksi skatās, pieļauju, ka bedrīšu remonts izmaksā dārgāk nekā, ja katru gadu pilsētā sataisītu kārtīgi, piemēram, 500 metru garu ceļa posmu.
