Mātes diena saistās ar cieņas un mīlestības apliecinājumu vecākiem.
Mātes diena saistās ar cieņas un mīlestības apliecinājumu vecākiem. Ja Dievs šai pasaulē ir radījis Ādamu un Ievu, tad māte zem savas sirds iznēsā šo mīlestības brīnumu, auglības svētumu, bet abiem vecākiem šis mīlestības lolojums jāaprūpē, jāaudzina un jāsargā, kamēr izaug Cilvēkbērns. Ja šis brīnums ir izdevies, mēs sev, savai valstij un nākotnei esam dāvinājuši savu Mīlestību. Ja kļūdāmies, esam nelaimīgi, mūsu dzīve ir tukša, izmisuma pilna, bez nākotnes…
Bet Dievs ir devis iespēju, un cilvēkiem tā jāattisno šai pasaulē. Bērni aug ģimenēs, mācās dažādās iestādēs, bet pat mācīti pedagogi nevar bērnu dvēselēs aizstāt vecākus. Mājās bērnam ir jābūt mīlestības salai, kur atgriezties priekos un bēdās. Mātes un tēva sirdij jābūt atvērtai bērnam, bērns ir arī pusaudzis, jauns un ne tik jauns cilvēks. Bet, ja vecākiem nav laika savam bērnam, tad arī grūti iedomāties, kas saglābs un veidos mūsu nākotni.
Vai jaunie un vidējā vecuma cilvēki ir gatavi vecāku lomai un būtībai? Baidos liecināt daudzām māmiņām un tētiem, vecvecākiem par labu!
Savā pedagoga mūžā vēroju, ka pēdējos gados arvien mazāk bērni prot būt sirsnīgi, nezina nevienu dziesmiņu, dzejolīti, pasaciņu, ko mājās dzirdējuši vai iemācījušies. Nezina arī tuvākos radus, nav baudījuši siltumu ģimenē, nezina savus vecvecākus, citus tuvākos radus, bieži neprot izrādīt cieņu pieaugušajiem, skolasbiedriem klasē, grupā, pagalmā, jo tas nav ģimenē ieaudzināts. To mēdzu novērot, dažkārt strādājot kā mājskolotāja.
Grēko arī mediji, kas rāda apšaubāmas kvalitātes filmas, kuras reklamē neaudzinošas, pat neētiskas lietas bērniem pieejamā laikā.
Arī trīsdesmitajos un piecdesmitajos gados vecāki strādāja, bet viņu rūpes par saviem bērniem izpaudās sirsnīgāk, apzinīgāk. Lielum lielā vairumā ģimenes saites bija ciešākas, mazāk tendētas uz materiāliem labumiem. Katra ģimene veido savu nākotnes laimi vai bēdu savā veidā un saprašanā. Ne vienmēr no malas var palīdzēt. Tomēr pasaules vēsturē viss notiek un veidojas mīlestībā un tikai mīlot. Nu mācīsim savus lolojumus cienīt tuvākos, mīlēt māmiņu, tēti, vecvecākus un visu labo šai baltajā pasaulē, jo “labs rada labu”.. Lai neaug nemīlēts cilvēkbērns, ja esam to laiduši Dieva pasaulē! Bērni un koki mīl sauli, bērns mīlestībā sauc māmiņu kā saulīti, bet tēvā jūt drošību, tuviniekos siltumu.
Pušķosim Mātes dienas tradīcijas ģimenēs, skolās un citur sabiedrībā, jo mūsu māmiņas, vecmāmiņas, tēti un vectētiņi ir pelnījuši godu, cieņu, atzīšanu tautā!
Lai vienmēr latvjus var saukt par dziedošu un kultūras tautu, lai māte ir dāsna kā liepa, lai tēvs ir stiprs kā ozols, bet bērni ņipri un izturīgi kā zvirbulēni!
