Zīmējot
mandalu, cilvēka prāts apklust, pārtrauc risināt iekšējos
dialogus, kļūst brīvs un cilvēks sadzird pats sevi. Mandalu
zīmēšana ir meditatīvs un dziedinošs process, ļaujot
atbrīvoties no sakrātām un neizdzīvotām emocijām, sāpēm,
blokiem, notikumiem un atgūt iekšējo līdzsvaru. Šoreiz saruna ar
mandalu mākslinieci Kristīni
Om Shanti ne
tikai par mandalu zīmēšanu, bet arī par
sievišķību.
Lai zīmētu
mandalas, nevajag zīmēšanas priekšzināšanas – tikai ļauties un
pamēģināt. “Nav iespējams uzzīmēt divas vienādas mandalas.
Ne jau tādēļ, ka vienu dienu padodas labāk, bet otru ne. Tas ir
atkarīgs no iekšējā stāvokļa. Mandalu var uzlūkot kā
zīmējumu, kurā atkārtojam zīmes. Tieši tāpat strādā mūsu
neironu saitītes galvā, kuras varam izmainīt dažādos veidos, un
mandalu zīmēšana ir viens no tiem. Ne velti Kārlis Gustavs Jungs
bija pirmais psihoterapeits, kurš mandalu izmantoja savās terapijā
– lai uzzinātu visu par cilvēku,” stāsta Kristīne Om Shanti.
Katram sava mandala
Pirmo mandalu viņa
aicina zīmēt bez rāmjiem un centriem. Tieši pirmās mandalas ļauj
visdabīgāk izzīmēt savu iekšējo stāvokli un protestu. “Manā
dzīvē mandala ienāca pavisam nejauši. Pirmā reakcija – nesanāk,
nebūs man. Tas prasīja trīs četrus gadus, līdz sapratu, ka
izzīmēju savus iekšējos neatrisinātos blokus un sāpes. Kad man
bija slikti, es zīmēju, kad man bija skumji, es zīmēju, un arī
kad bija labi, es zīmēju. Nevarēju pateikt, kādēļ ķeros pie
lapas un zīmēju, man nešķita, ka tas ir skaisti, un tas nebija
mans mērķis, bet rokas darīja savu. Pēc četriem gadiem varēju
izanalizēt, kas tas bija. Tad arī sāka veidoties manas mandalas
rokraksts. Gluži kā dziedātāju atpazīstam pēc balss, arī
mandalas autoru var atpazīt pēc meistara rokraksta. Man mandala nav
tikai vienkārša pazīmēšana – tas ir dziļš process,
transformācija,” viņa stāsta.
Zīmējot mandalu,
ja tas notiek grupu nodarbībā, nedrīkst skatīties, kā sanāk
otram. “Jo tā tad arī dzīvojam – paskatīšos, kā cits dzīvo,
ko cits domā, kā viņam sanāk, lekšu līdzi vai nē. Bet nav
neviena cita – ir mana lapa un esmu es. Ir jāzīmē tas, ko jūtu,
zemapziņa pasaka, ko zīmēt. Katrai zīmei ir nozīme, arī
mandalai kopumā. Tā ir cilvēka enerģētika uz papīra lapas. Ko
var izdarīt nepareizi? Nezīmēt, citu likumu nav. Protams, mandalu
var zīmēt drudžaini, neatslābstot, bet tas ir veids, kā var
savienoties ar sevi un tomēr atslābt,” iedrošina Kristīne Om
Shanti.
Sapinamies izvēlēs
Viņa atzīst – daba
ir palikusi nemainīga, taču cilvēks aizgājis ļoti tālu no
dabas, un, jo tālāk esam no dabas, jo vairāk ciešam. “Tas, kas
veidots no dabas un ir savās vietās, strādā kā pulkstenis. Ja
novirzāmies, zaudējam orientierus. Mūsdienās ir sajucis, kas ir
sievietes patiesais spēks, un kas – vīrieša spēks. Mūsu
vecmāmiņas varēja un darīja daudz, bet tas bija bezizejas dēļ.
Bija jābūt stiprām, jo savādāk nevarēja. Šodien izvēļu ir
daudz, tādēļ tajās sapinamies. Kādreiz sievietes uzdevums bija
sargāt mājas pavardu, bet tagad ir jābūt ļoti labai draudzenei,
sievai, labai arī darbā un karjerā, jābūt saviem hobijiem,
jāstaigā svārkos un jābūt sievišķīgai. Dzirdam tik daudz
pienākumu, ka sievietei jādomā, kā ar to visu tikt galā, un kāds
vispār ir primārais pienākums.
Apmaldījušās ir
ne tikai sievietes, bet arī vīrieši. Ko dara vīrietis, ja
sieviete dara visu? Ļauj sievietei visu darīt! Sievietēm būtu
jāiemācās nevis darīt pašām, bet gudri panākt, lai izdara
vīrietis. Redzam, ka vīrieši kļūst sievišķīgi, maigi, bet
sievietes stingrākas un vīrišķīgākas. Tāds ir šī brīža
laikmets. Viss ir pieejams – ledusskapis vienmēr pilns, ir trauku
mazgājamās mašīnas, veļasmašīnas, putekļu sūcēji, gribam
kleitu – nopērkam, nezinām, kā veidot attiecības – ejam uz
kursiem, netiekam galā ar sevi – ejam pie psihoterapeita. Vai esam
laimīgāki? Vai ir vairāk laika? Esam iekšēji mierīgākas?
Problēma ir tā, ka esam sajaukuši dabas patieso spēku. Kas ir
sievietes spēks? Viena nedara neko, bet cita dara par daudz, kura ir
laimīgāka? Nekas nav bijis tik liels psihoterapeitu apmeklējums,
kāds tas ir šobrīd,” saka ezotēriķe.
Uzticēties sev
Sievietes dzīvē ir
svarīgi trīs stāvokļi – atslābt, ļauties un dzīvot bez
pretestības. “Ja ir problēmas, domājam risinājumus,
saspringtam, taču vajag atslābt. Skolā mums nemācīja uzticēties
sev, bet mācīja domāt un izdomāt. Stresa brīdī, kad emocijas
ņem virsroku, visi risinājumi, ko pieņemam, ieved vēl lielākā
strupceļā un vēl ilgi nevaram atrisināt konkrēto situāciju.
Stresa brīdī patiesais sievietes spēks ir prast atslābt un sajust
to, kā jārīkojas. Situācijās, kad nav laika domāt, izdarām
vispareizāk. Tas ir dots visām, tikai jāiemācās uzticēties sev.
Viena sieviete netic sev un uzticas prātam, mēģina izdomāt faktus
un teorijas, bet otra saprot, ka visoriģinālākie risinājumi ir
ārpus prāta robežām. Uzticoties sev, sieviete “izpeld” no
visām situācijām ļoti viegli. Ja sieviete sērfo pa dzīvi,
samazinās bailes un vajadzība kontrolēt visu, pieķerties un
domāt, ka vajadzēs, kas izglābs,” skaidro Kristīne.
Šie trīs maģiskie
stāvokļi mūsdienu sievietēm esot aizmirsušies. “Kā var
atslābt, ja ir ļoti svarīga drošības sajūta? Kā dzīvot bez
pretestības, lai nosargātu sevi un nedarītu pāri? Kā es varu
ļauties, ja reiz jau kāds ir nodevis? Vecās pieredzes ir kā rokas
bremze. Jo vairāk sieviete spēj uzticēties, atslābt, ļauties,
dzīvot bez pretestības, jo vairāk aug iekšējā sievišķība un
spēks. Tik, cik sieviete apzinās sevi skaistu esam, tik daudz viņai
ir iekšējā spēka. Diemžēl mūsdienās esam “pievilkti”
ārējiem standartiem un pašas nemanot iestāstām sev, cik ļoti
neatbilstam tiem. Bet tādu standartu vispār nav! Maza, trīsgadīga
meitenīte uz jautājumu: “Vai esi skaista?” atbild: “Jā,
visskaistākā!” Viņa nemelo, viņa tic un nešaubās, ka ir
visskaistākā. Arī pieaugušai sievietei jāspēj tā atbildēt,
tomēr tā vietā sieviete dzīvo režīmā, lai nopelnītu uzmanību,
pierādītu sevi un to, ka ir skaista. Sieviete izkalpinās,”
skaidro viņa.
Katra sieviete ir
unikāla
Tad sievietei rodas
sajūta, ka kaut kas nav tā, kā vajadzētu, un tiek meklēti
iemesli. “Varbūt nav īstais hobijs, partneris, laulība, bērni?
Meklē iemeslus, lasa, bet čiks vien sanāk. Nav vienotas formulas,
kas būtu jāizdara. Katra esam unikāla. Un tā vietā sieviete sāk
dzīvot vīrišķajā enerģijā – konkurē darba tirgū, sacenšas
savā starpā. Nekad neapspēlēsim dabu, lai cik gudras būtu.
Dzīvojot vīrišķajā enerģijā, ir maz izredžu patiešām kļūt
laimīgai,” saka Kristīne un uzsver: sievietei nav jāievēro kādi
noteikumi, lai būtu laimīga. Ja pati sev izvirza mērķi – būt
laimīgai, būs grūti to sasniegt. “Kuram gan gribas tikai tādēļ,
ka vajag. Ir pretestība. Nevaru būt vēdiska sieviete tikai tādēļ
vien, ka vajag. Tā tas nestrādā. Ar nazi var izvārīt zupu un var
izdarīt arī lielu ļaunumu. Enerģija ir, bet, kā vadīt, vajag
arī zināšanas. Sieviete, kura apzinās savu iekšējo jaudu un
spēku, ir paļāvīga, spēj atslābt un būt mierīgāka.
Vienīgais, kas atšķir – vienai ir ticība, otrai nav. Kamēr
sieviete tic, ka ir iekšēji skaista, viņai ir spēks. Katrā
sievietē ir sievišķais, un sievietes uzdevums ir būt drosmīgai –
sākt ieklausīties sevī un atvērt sievišķā spēka plūsmu,
pievērst sev uzmanību,” rosina Kristīne.
