Laikraksta “Ziemeļlatvija” redakcijā šovasar stažējas Anna Iesalniece. Tā ir topošās žurnālistes pirmā lielākā darba pieredze šajā profesijā. Viņa ir uzaugusi Valkā, pirms diviem gadiem absolvējusi ģimnāziju un pašlaik studē žurnālistiku Rīgas Stradiņa universitātē. Kā bijusī ģimnāziste jūtas Rīgā, kāda ir studentes dzīve pašlaik, par to centos iztaujāt Annu.Patīk saskarsme ar cilvēkiemJa ģimene ir Annas nozīmīgākā vērtība dzīvē, tad otra būtiskākā ir viņas draugi. “Itin bieži gadījušās situācijas, ka bez draugu atbalsta nekādi nevaru iztikt. Jo īpaši tagad, dzīvojot Rīgā. Man tuvākā ir kursabiedrene Laila no Latgales. Nu jau dzīvojam kopā un viņa man sniedz vislielāko atbalstu. Manam raksturam grūti sadzīvot ar kādu cilvēku, taču ar Lailu nav nekādu problēmu,” smaida Anna. Jautāta, kāda vainīte raksturam, viņa atbild, ka esot ļoti ambicioza un to ir sapratuši arī visi radi. Patiesībā ģimenē tādi esot visi.Vēl mācoties ģimnāzijā, Anna izcēlās ar lielu sabiedrisko aktivitāti. Viņai allaž ir patikusi saskarsme ar cilvēkiem. Viss sākās ar jauniešu veselības kustību Valkas rajonā. Šīs kustības aktīvisti braukāja pa dažādām skolām un lasīja lekcijas, vadīja praktiskās nodarbības par dažādiem veselības aspektiem. Pēc tam nodibinājās Valkas jauniešu dome, un Anna tās darbā nekavējoties iesaistījās. Dažbrīd bija pat tā, ka darbošanās domē, organizējot dažādus pasākumus, paņēma visu brīvo laiku. “Tad arī skaidri sapratu, ka man šīs lietas patīk, ļoti patīk komunicēt ar cilvēkiem. Tiesa, tagad augstskolā neesmu studentu pašpārvaldē, taču aktīvistos gan,” atzīst jauniete. Viņa palīdz organizēt studentu pasākumus. Draudzene Laila ir kultūras dzīves organizatore un gribot negribot nākas viņai palīdzēt kaut arī sīkos, taču laikietilpīgos darbiņos.Savulaik, rīkojot pasākumus Valkā, Anna ir iepazinusies ar daudziem mūziķiem. Tagad šie sakari lieti noder.Lielu pieredzi viņa ir guvusi, piedaloties dvīņu pilsētu konferencēs ārzemēs. Tur, strādājot starptautiskajās darba grupās, lieti noderēja angļu valodas zināšanas. Ar “normāli” nepietiekJautāta, kā viņa uztver un vērtē cilvēku, to ieraugot pirmoreiz, viņa atzīst, ka pirmais iespaids ir nozīmīgs, taču ne izšķirošs. Ne reizi vien pēc ilgstošākas iepazīšanas domas par cilvēku nākas mainīt uz vienu vai otru pusi. Piemēram, ne katrs ikdienā allaž var izskatīties perfekti. Arī viņa pati vasarā cenšas būt maksimāli dabīga – bez ierastās krāsošanās un citām manipulācijām izskata uzlabošanai. Annai nozīmīgas ir cilvēka manieres, piemēram, sasveicināšanās veids. “Man ir kāds draugs, kurš sasveicinoties un apvaicājoties, kā iet, teikumu formulē tā, ka nevaru atbildēt ar neko neizsakošo “normāli”. Esmu spiesta mazliet padomāt un pastāstīt, kā patiešām tajā brīdī jūtos. Pirmie teikumi turpmākajai sarunai ir nozīmīgi,” uzskata Anna.Izvēlēta īstā augstskolaSaskarsme ar žurnālistiku Annai pirmo reizi sākās Valkas ģimnāzijas 10. klasē, kad viņa vadīja pāris raidījumus ģimnāzijas radio. “Tas gan bija laiks, kad vēl īsti nesapratu, par ko vēlos kļūt. Bija doma, ka studēšu psiholoģiju, bet bioloģija un ķīmija nav mana stiprā puse, tāpēc jādomā par ko citu,” atceras Anna. Viņai gadījās interesanta situācija – skolniece pieteicās braucienam uz Ameriku, ko piedāvāja Valkas rotarieši. Anna palika otrā. Pietrūka dažu punktu. Aizbrauca Emīlija Veselova. Kādu brīdi bija sāpīgi. “Drīz pēc tam kādā intervijā “Ziemeļlatvijai” Inga Karpova man pajautāja, par ko vēlos kļūt. Neko nedomājot, atbildēju, ka par žurnālisti. Pēc šī notikuma aizvien vairāk sāku apsvērt ideju, ka žurnālistika varētu būt manas dzīves ceļš,” smaida Anna. Valcēnietis Aigars Roga, kurš ir gadu vecāks par Annu, iestājās “stradiņos” žurnālistikā, un kad pirmo mēnesi bija nomācījies, jautāts, kā tur klājas, atbildēja, lai uz turieni neiet, tā pamatīgi sabiedējot. Taču vēl pēc pāris mēnešiem Aigars sacīja, ka, lai iegūtu labu izglītību žurnālistikā, jāstājas tikai “stradiņos”.Anna tagad pārliecinājusies, ka viņam ir taisnība, jo mācības notiek pie fantastiski labiem pasniedzējiem. Jo īpaši labus vārdus viņa teic par Andu Rožkalni, kura izveidoja meistardarbnīcu par žurnālistu datu aizsardzību Neo lietas kontekstā. Tur piedalījās arī Lato Lapsa, un Anna ir neviltotā sajūsmā par viņa valodu, par spēju trāpīgi izteikties.Uzskatus politikā veido draugiVisus jaunumus studente lielākoties uzzina internetā. Pēdējā pusgada laikā viņa ir ļoti iecienījusi portālu twitter, jo visjaunākās ziņas koncentrētā veidā parādās tieši tur. Jauniete atzīst, ka viņa ir interneta paaudzes cilvēks, taču atšķirībā no daudziem citiem raksta gramatiski pareizi, atbilstoši valodas likumiem. Lielā mērā Annas politiskos uzskatus veido draugi un paziņas. Viņu viedoklis studentei ne reti ir nozīmīgāks nekā medijos lasītais.Viņa vēl nav pārbaudījusi spēkus visos žurnālistikas žanros, tāpēc vēl nezina, kurš pašai tīkamākais. Anna ir dzirdējusi savu balsi radio un televīzijā, taču pašai šķiet, ka tā nav īsti piemērota ēteram. Viņa domā, ka vēlētos stāvēt nevis televīzijas kameras priekšā, bet veidot sižetus. Taču tas vēl jāizmēģina.Izvēlas par labu mūzikaiNeapšaubāmi, ka jauniešiem nozīmīgas ir izklaides. Visu skolas laiku Anna dziedāja korī, piecus gadus arī popgrupā. “Tagad nedziedu, taču mūzika joprojām saista. Man patīk daudzi žanri, atskaitot šlāgeri. Apmeklēju tos mūzikas klubus, kuros koncerti ir bez maksas. Cenšos tos izbaudīt, cik nu spēju,” stāsta Anna. Viņa ir pārliecināta, ka Latvijā ir daudz labu “underground” grupu, taču viņiem nav iespēju izrauties gaismā. Nākamnedēļ netālu no Saldus būs festivāls “Zvērā”. Anna zina, ka tur satiks draugus, kurus nav sastapusi vairākus mēnešus.Savu ikdienu Anna nespēj iedomāties bez mūzikas. Lielākoties tas ir roks. Klasisko mūziku viņa klausās tikai dzīvajā izpildījumā. Pērn rudenī studente devās uz Tallinu, lai noklausītos kādu viņai tuvu amerikāņu grupu. Annai bija jāizvēlas – vai nu mūzika, vai piedalīšanās studentu pašpārvaldes vēlēšanās un iekļūšana studentu padomē. Viņa izvēlējās koncertu, jo otrreiz šāda iespēja var nebūt. Gaida vasaras skoluStudente uzsver, ka viņas ģimene ir viņas zelts. Mamma Nellija palīdz Annas brālim Eduardam, kurš nesen ir atvēris autoremontdarbnīcu. Tas ir kā mazais ģimenes bizness.Anna allaž domā par prioritātēm, lai dzīvē nepakluptu. “Varbūt neizvirzu sev augstus mērķus, taču mērķiem ir jābūt, turklāt reāli sasniedzamiem. Kad viens sasniegts, nosaku nākamo. Un tā visu laiku,” savu kredo definē jauniete.Viņa ar nepacietību gaida žurnālistu vasaras skolu, kas notiks augusta pēdējās divās nedēļās. 35 jaunie žurnālisti vairos savu pieredzi un zināšanas izvēlētajā profesijā ārzemju pasniedzēju vadībā. “Vasaras nekādas, taču pieredze izvēlētajā profesijā strauji vairojas,” smej Anna.
