Piektdien divi Valkas novada ezeri kļuva bagātāki ar gandrīz deviņiem tūkstošiem līdaku mazuļiem. Bērzezera zivju krājums papildinājās ar tūkstoti, bet Salainis – ar 7700 mazajām līdakām. Tas ir nebijis notikums šo ezeru vēsturē.
Jautāts, kas nosaka zivju mazuļu skaita papildināšanu katrā ezerā, Valkas novada domes Teritorijas plānošanas daļas plānotājs Ingars Siliņš, kurš atbild par šo projektu skaidro, ka tas atkarīgs no ezera lieluma. “Noteikts, ka ezerā ielaižami 100 mazuļi uz vienu spoguļvirsmas hektāru. Salaiņa lielums ir 77, bet Bērzezera – 10 hektāri,” stāsta I. Siliņš.Zivis daiļo ezeruBērzezera apkārtnes iedzīvotāji sūdzas, ka zivis te izķertas, tāpēc arī novada dome izlēma, ka to krājums papildināms. Šo projektu atbalsta Zivju fonds, kurš jau 16. aprīlī pieņēma lēmumu par atbalsta piešķiršanu līdaku mazuļu ielaišanai abos ezeros 1479 latu apmērā. Novada domei jāsedz izmaksu PVN un transporta izdevumi. Saskaņā ar noslēgto līgumu, līdaku mazuļus piegādā SIA “Rūjas zivju audzētava”. Līdakas šajos ezeros ir visvairāk ķertās zivis.Valkas novada domes deputāte, turklāt kaislīga makšķerniece Erna Pormeistere uzskata, ka šis ir ļoti labs pasākums. Viņas interese par zivju ielaišanu ezeros bija tik liela, ka rada iespēju atlikt citus steidzīgos darbus, lai redzētu mazo līdacēnu ielaišanu ezerā. “Daudzi cilvēki savu brīvo laiku pavada savās mājiņās pie Bērzezera, un starp viņiem nav maz makšķernieku. Protams, daļa zivju atjaunojas dabiskā veidā, taču ir vērtīgi, ja mums dota iespēja ar projektu līdzekļiem papildināt zivju skaitu. To daudzums ne tikai daiļo ezeru, bet vairo arī tūristu makšķernieku skaitu,” nešaubās E. Pormeistere.Jāpierod pie jaunās vides“Rūjas zivju audzētavas” pārdošanas vadītājs Aldis Bērziņš, jautāts, pēc cik ilga laika mazuļi sasniegs noteikto 50 centimetru garumu, lai līdakas kļūtu par makšķernieku lomu, atbild, ka tas notiek gada laikā. Tātad nākamā gada jūlijā varēs izvilkt pirmās zemūdens plēsoņas. Tas nozīmē, ka dažu ezerā ielaisto kilogramu vietā to svars būs pieaudzis līdz tonnai. “Arī otrajā gadā līdakas aug ātri, taču pēc tam augšana nedaudz piebremzējas,” skaidro audzētavas speciālists. Viņš stāsta, ka jābūt uzmanīgiem ar mazuļu ielaišanu ezera ūdenī tajā ziņā, ka starp pārvadāšanas konteineru un ezera ūdeni ir ievērojama temperatūras starpība. Lai nepiedzīvotu pamatīgu šoku, zivju mazuļiem pamazām jāpierod pie jaunās temperatūras. Zivju audzēšanas speciālisti ir izpētījuši, ka labākais mazuļu ielaišanas laiks lielajās ūdenstilpēs ir vasaras vidus un rudens.Pirms došanās uz Valkas novadu, arī Burtniekā ielaisti 15 tūkstoši mazuļu. Šogad, saskaņā ar pasūtījumu, Rūjas zivju audzētavai jāizaudzē 100 tūkstoši līdaku un apmēram 70 tūkstoši zandartu mazuļu. “Pašlaik mums ir darba pilnas rokas. Katru dienu kaut kur jānogādā zivis. Vakar Latgales ezeru zivju krājumu palielinājām par 30 tūkstošiem,” stāsta A. Bērziņš.Mazuļi paaugušies labiNormatīvajos aktos paredzēts, ka brīdī, kad notiek zivju ielaišanas ezerā, jāpiedalās arī Pārtikas veterinārā dienesta speciālistam. “Patiesībā zivju audzētavas regulāri apsekojam, un tām ir zināmi audzēšanas noteikumi. Zivis tiek izmeklētas attiecībā uz slimībām. Pie ezera pārbaudām tikai to vizuālo stāvokli, lai redzētu, vai nav kādu slimību pazīmju. Šie ir labi paaugušies līdaku mazuļi,” vērtē Pārtikas veterinārā dienesta Ziemeļvidzemes pārvaldes vadītājs Mārcis Ulmanis.Vairāk foto – www.ziemellatvija.lv.
