Nesen televīzijas raidījumā “Bez tabu” rādīja kārtējo sižetu par veikalnieku ļaunprātību pret pircējiem.
Nesen televīzijas raidījumā “Bez tabu” rādīja kārtējo sižetu par veikalnieku ļaunprātību pret pircējiem. Kāds jaunietis, vēlēdamies iepriecināt draudzeni, sertificētā juvelierveikalā nopirka viņai zelta auskarus, kas vēlāk izrādījās izgatavoti no visparastākā metāla.
Nu jau cilvēku krāpšana mūsu valstī ir sasniegusi tādas virsotnes, ka nevar uzticēties pat respektablu un sertificētu veikalu piedāvājumam. Lielā afēra pret cilvēku un viņa tiesībām iegūt to, par ko viņš maksā, jau labi sen ir sākusies ar daudzajām akcijām pārtikas lielveikalos. Produktiem, kam termiņš ir vai gandrīz ir beidzies, par dažiem santīmiem samazina cenu un klāt pieliek spožu uzrakstu: “Akcija!” Tirgotāji it kā liek saprast – re, kā mēs ejam jums pretim, kaut patiesībā mazvērtīgam produktam vērtība ir čika lielumā. Nākamais līmenis ir lietotu, bet dārgāku mantu iesmērēšana pircējam kā pilnīgi jauna prece. Piemēram, internetā pasūta jaunu mobilo tālruni, bet saņem lietotu.
Nu jau krāpšanas metastāzes iestiepušās respektablos juvelierveikalos.
Mūsu sabiedrībā cilvēks nav aizsargāts no pāridarījumiem. Viņš nejūtas drošs ne uz ielas, ne par savu jauno auto, ne arī par to, ka nopircis tādu preci, kāda piedāvāta. Par krāpšanu viņš maksā nereti smagā darbā nopelnītu naudu. Kādreiz baidījāmies vien par to, ka klejojoši preču pārdevēji var kaut ko iesmērēt. Saka – mainās laiki, mainās tikumi. Tikumi tā nemaz nevar izmanīties, jo tie vai nu ir, vai nav. Ja to nav, tad nav arī morāles.
