Ņemot vērā bīstamās infekcijas – putnu gripas – straujo izplatību Eiropā pēdējā pusgada laikā, Zemkopības ministrija pēc konsultācijām ar Pārtikas un veterinārā dienesta ekspertiem un ornitologiem nolēmusi veikt vairākus biodrošības pasākumus ar mērķi mazināt riskus putnu gripas ievazāšanai. No trešdienas, 1. marta, līdz pat 31. maijam mājputnus ir aizliegts turēt ārā, aizliegta ir arī to izbraukuma tirdzniecība.
Lielajām putnu fermām tas neko īpaši nemainīs, jo tās putnus audzē slēgtās kūtīs vai sprostos, kur tiek ievērotas stingras biodrošības normas. Vairāk cietīs pārējās saimniecības.
“Mūsu ikdienu tas noteikti ietekmēs ļoti smagi, jo mums ir daudz eksotisko un savvaļas putnu. Ar vistām viss būs kārtībā, bet mani satrauc tieši savvaļas putnu liktenis. Uzskatu, ka tas viss tiek darīts, lai iznīcinātu Latvijā putnkopību. Man ir divi jautājumi, kas mainīsies 2. jūnijā un kurš zoodārziem apmaksās zaudējumus, jo aprīlī un maijā ekskursantu brauc visvairāk. Ļoti labi zinām, ka sezona Latvijā ir tik gara, cik viņa ir, un mini zoodārzam pašam sevi ir jāatpelna, lai varētu uzturēt. Tad kurš apmaksās zaudējumus, jo noteikti tādi būs,” neziņā par nākotni ir zemnieku saimniecības “Ezerlejas” mini zoodārza saimniece Evita Jākobsone no Launkalnes pagasta.
Uztver sāpīgi,
jo varēja civilizētāk
E. Jākobsone uzskata, ka rīkoties varēja un pat vajadzēja civilizētākā veidā. “Tām saimniecībām, kas nodarbojas ar vistas gaļas, cāļu tirdzniecību, vajadzētu veikt stingras pārbaudes, kaut vai katru nedēļu apbraukājot šīs saimniecības. Nesaprotu arī to, kāpēc putnus nevar turēt slēgta tipa voljēros, kur netiek klāt citi putni, arī barībai nevarētu piekļūt un ūdeni lietotu tikai no slēgtām ūdenstilpnēm. Un vēl, katram sevi cienošam zoodārzam ir savs vetārsts, reizi nedēļā viņš var atbraukt un vizuāli novērtēt, vai viss ir kārtībā. Ja nav kārtībā, tad uzreiz tiek pieņemti attiecīgie mēri. Putnu gripa ir bijusi un būs. Neredzu jēgu visiem šiem pasākumiem, kas tiks veikti, jo muša, kas ir paciemojusies pie krituša putna, var ielidot jebkurā slēgta tipa putnukūtī un putns to mušu var apēst. Rezultāts būs tāds pats, neatkarīgi no tā, vai dzīvo āra apstākļos vai kūtī. Kāpēc ir vajadzīgs sacelt šādu brēku un putnus bāzt pa šķūņiem, kūtīm un būriem,” satraukumu un izbrīnu neslēpj E. Jākobsone.
“Ezerleju” saimnieces satraukums ir pamatots, jo viņas ģimenes izveidotajā mini zoodārzā ir daudz dažādu šķirņu fazāni, strausi, vistas, pīles, zosis un tie savvaļas putni, ko iedzīvotāji izglābuši nelaimē un nogādājuši zemnieku saimniecībā. Tādi ir pieradinātie kraukļi, vārnas, pūce un gulbis. “Kur tagad likt gulbi, kurš bija savainots un nevarēja aizlidot, vai iespundēt kastē? Savvaļas putni dzīvo tādos voljēros, kas ir pietuvināti āra apstākļiem,” piebilst E. Jākobsone.
Strauji izplatās netālu
no Latvijas
Putnu gripa ir akūta, ļoti lipīga putnu infekcijas slimība, kas rada bojājumus dažādās orgānu sistēmās un tās klīniskā izpausme atkarīga no ierosinātāja patogenitātes. Ar putnu gripu slimo vistas, pīles, zosis, tītari, paipalas, pāvi, fazāni un strausi, retāk citas putnu sugas.
Zemkopības ministrija (ZM) aicina mājputnu turētājus pievērst pastiprinātu uzmanību savu ganāmpulku veselībai saistībā ar putnu gripas izplatības straujo tuvošanos valsts robežām. Pēdējie slimības uzliesmojumi Polijā rāda, ka mājputnu saslimšana pietuvojusies Latvijai.
“6. februārī Zemkopības ministrijā notikušajā ekspertu sanāksmē pārrunāta aktuālā informācija saistībā ar putnu gripas straujo un plašo izplatību Eiropas valstīs netālu no Latvijas, uz dienvidiem un dienvidrietumiem no Latvijas ziemojošo ūdensputnu un citu putnu pavasara migrācijas ceļiem pāri Latvijai, kā arī iespējamajiem slimības apdraudējuma apgabaliem Latvijā, kuros ir potenciāla iespēja izplatīties šai bīstamajai infekcijas slimībai, kas ļoti nelabvēlīgi var ietekmēt putnkopības nozari,” informē ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece.
Sanāksmes laikā identificēti biotopi un teritorijas, kurās pavasara migrācijas laikā potenciāli var atrasties visvairāk ūdensputnu (vairāku sugu pīles, zosis un kaijas). Potenciāli apdraudētās teritorijas, kurās ir varbūtība izplatīties putnu gripai Latvijā, ir dažādas ūdenstilpes – ezeri, dīķi, upes, grāvji, kanāli –, kā arī apstrādātas lauksaimniecībā izmantojamās zemes, pļavas, tai skaitā daļa “Natura 2000” teritoriju.
Tieši šo iemeslu dēļ pieņemts lēmums noteikt stingrākas biodrošības prasības mājputnu turēšanas vietās.
Ja saslims,
nogalinās un iznīcinās
Ja putnu gripas uzliesmojums tiks konstatēts kaut vai nelielā piemājas mājputnu saimniecībā, ap to trīs kilometru rādiusā tiks noteikta aizsardzības zona un desmit kilometru rādiusā – uzraudzības zona.
“Mājputni slimības skartajā novietnē tiks nogalināti un iznīcināti, bet ierobežojumu zonās noteikts mājputnu un no tiem iegūtu produktu tirdzniecības un pārvietošanas ierobežojums, kas attieksies uz visām šajās zonās esošajām dzīvnieku novietnēm un pārtikas aprites uzņēmumiem. Putnu gripas uzliesmojuma laikā radušos zaudējumus dzīvnieku īpašniekam kompensē tikai tajā gadījumā, ja ir izpildītas dzīvnieku veselību reglamentējošo normatīvo aktu prasības,” vēstī ZM sabiedrisko attiecību speciāliste Rūta Rudzīte.
To, vai tiks ievērotas biodrošības pasākumu prasības, saimniecībās kontrolēs un uzraudzīs Pārtikas un veterinārā dienests (PVD).
Cer, ka putnu gripu neievazās
Smiltenes pievārtē esošās lauku mājas “Kalbakas” saimnieki Līga un Ints Augas nesatraucas par vietu, kur no trešdienas turēt zosu pārīti, pērļu vistu pāri un pārējās vistas, jo saimniecībā jau iepriekš ir uzcelta kūtiņa ar caurspīdīgu jumtu, tādējādi putniem nodrošinot saules gaismu.
“Kūtiņa mums ir labs risinājums, tāpēc šos mēnešus izturēsim. Mums ir ap četrdesmit mājputnu, tie vairāk ir savam priekam. Vienīgi šopavasar neiepirksim jaunus cālēnus, atturēsimies, jo svarīga ir drošība. Sāpīgāk būs tiem, kuriem mājputnu ganāmpulks ir bizness,” izrādot kūti, kur turēs putnus, stāsta L. Auga.
Turpat netālu atrodas pļavas, kurās pavasarī nolaižas un ganās zosis. “Cerams, ka slimās neatlidos. Tas ir vienīgais, par ko māc bažas, jo mums visapkārt ir lauki,” saka “Kalbaku” saimniece.
Saredz daudz problēmu
Mājputnu turētāju viedokļi par biodrošības pasākumiem, kas jāievēro laika posmā no 1. marta līdz 31. maijam, ir atšķirīgi. Vairāki no “Ziemeļlatvijas” uzrunātajiem cilvēkiem atteicās publiski komentēt notiekošo, jo tajā neko labu nesaskata, neskatoties uz to, ka tiek turētas vien dažas vistas.
Izrādās, ka “Ezerlejās” savulaik mēģināja fazānus pa ziemu turēt iekštepās, rezultātā bija daudz kritušo. “Fazāni mums bija pirmie putni. Esam jau pārliecinājušies, ka tie nav paredzēti turēšanai kūtī vai būros. Vēl lielāka problēma būs ar strausiem. Pavasaris visiem ir riesta laiks, puiši kļūst agresīvi, ja bāzīsim strausu iekšā, mums ir jārēķinās ar ļoti smagām agresijas izpausmēm, viņš var nogalināt meitenes, var izgāzt arī sienu. Vēl tas, ka savvaļas putni mums lielākoties paši perē, paši izaudzina savus mazuļus. Tas nozīmē, ka šogad mūsu putniem bērnu nebūs, tas atkal ir zaudējums. Ļoti liels un smags,” skumji noteic mini zoodārza īpašniece.
PVD Ziemeļvidzemes pārvaldes vadītājs Mārcis Ulmanis stāsta, ka mājputnu saslimšanas risks ar putnu gripu ir augsts, šogad Eiropā konstatēti 1500 saslimšanas gadījumi. Tāpēc ir jādomā globāli par nozari kopumā, nevis tikai, piemēram, par savām trijām vistām. PVD uzdevums neesot baidīt sankcijām un likt sodus. Viņu uzdevums ir īstenot pasākumus, lai infekcijas slimība nenonāktu līdz Latvijai, jo, ja nonāks, tad būs par vēlu. Izņēmumu nav.
Kā “Ziemeļlatvija” noskaidroja PVD, Zviedrijā jau kopš pagājušā gada novembra mājputnus aizliegts turēt āra apstākļos. Tomēr PVD Ziemeļvidzemes pārvaldei nav precīzas informācijas, kādi biodrošības pasākumi tiek veikti vai ir plānoti kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā. Katrā valstī noteiktās prasības atšķiras atkarībā no potenciālā saslimšanas riska ar putnu gripu.
SVARĪGI
Galvenie biodrošības pasākumi mājputnu turēšanas vietām ir šādi:
no 2017. gada 1. marta līdz 31. maijam aizliegts turēt mājputnus ārā, aizliegta mājputnu izbraukuma tirdzniecība;
mājputnu turēšanas vietās aizliegta nepiederošu personu uzturēšanās;
dzīvnieku īpašnieks nodrošina, lai mājputnu kopšanas personāls ir informēts par biodrošības prasībām un ievēro tās.
Papildu tam Zemkopības ministrija aicina mājputnu turētājus ievērot biodrošības normas, lai pasargātu savu ganāmpulku no slimības iekļūšanas tajā. Minimālās biodrošības prasības ietver to, ka:
dzīvnieku īpašnieks nodrošina, ka novietnē netiek ienests savvaļas putna līķis, savvaļas putna līķa daļas vai jebkāds cits inficēts materiāls vai priekšmets, kas var būt infekcijas slimības izplatītājs;
mājputnu novietnē tiek ierobežota nepiederošu personu piekļūšana mājputnu turēšanas vietām. Ja nepieciešams iekļūt mājputnu turēšanas vietā, apmeklētāji jānodrošina ar vienreizlietojamu vai tīru aizsargapģērbu un aizsargapaviem;
veicot darba pienākumus, darbinieki ievēro higiēnas pasākumus (piemēram, mazgā rokas ar ziepēm un karstu ūdeni, dezinficē apavus un rokas);
dzīvnieku īpašnieks nodrošina, ka par visiem gadījumiem, kad ir aizdomas par mājputnu saslimšanu, tiek novērota mājputnu masveidīga bojāeja, novēro akūtu asiņainu diareju, smakšanu vai putniem parādās respiratoras (elpošanas ceļu) infekcijas slimības pazīmes, tiek ziņots Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālajai struktūrvienībai.
