Šogad Pārtikas un veterinārā dienesta darbiniekiem viens no galvenajiem uzdevumiem būs dzīvnieku infekcijas slimību valsts uzraudzības 2006. gada plāna izpilde.
Šogad Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) darbiniekiem viens no galvenajiem uzdevumiem būs dzīvnieku infekcijas slimību valsts uzraudzības 2006. gada plāna izpilde.
PVD valsts vecākais veterinārais inspektors Harijs Stonka informē, ka plānā paredzēto pasākumu izpildei ir radīti visi priekšnoteikumi.
“Pērn mums bija izveidojusies laba sadarbība ar zemnieku saimniecībām un rajona lauku konsultāciju biroju. Tas ļauj domāt, ka arī šogad minētajā plānā iekļautos pasākumus kopīgiem spēkiem paveiksim,” saka H. Stonka.
Viņš informē, ka pērnā gada nogalē apstiprinātais šāgada dzīvnieku infekcijas slimību valsts uzraudzības plāns būs izdots brošūrā un interesenti to varēs dabūt PVD Valkas pārvaldē. “Brošūras zemniekiem aizvedīsim arī paši, kad dosimies uz saimniecībām apsekot mājlopus un veikt audita pārbaudes. Tāpat kā pērn, arī šogad ir piešķirti valsts līdzekļi, lai turpinātu pildīt valsts uzraudzības programmu, pārbaudot, vai mājdzīvnieki neslimo ar leikozi un brucelozi. To par valsts budžeta līdzekļiem darījām arī pagājušajā gadā. Ja pēc šo divu gadu pētījumu apkopošanas valstī ar leikozi slimo mājlopu būs vairāk par 0,12 procentiem no kopējā skaita, tad pārbaudes turpināsim arī nākamajā gadā. Tas nozīmē, ka šogad visās saimniecībās, kurās govju sugas mājlopi ir sasnieguši divu gadu vecumu, ieradīsies attiecīgajā teritorijā praktizējošais veterinārārsts, lai pārbaudītu dzīvniekus uz leikozi un brucelozi. Mājlopu īpašniekam par to nebūs jāmaksā, viņam vajadzēs norēķināties tikai par pārbaudi uz tuberkulozi un segt veterinārārstiem transporta izdevumus,” informē H. Stonka.
“Dzīvnieku infekcijas slimību valsts uzraudzības 2006. gada plānā noteikts, ka izmeklējumi uz leikozi, brucelozi un tuberkulozi mājlopiem jāveic, ja tos pārved uz citu mītni. Tas jādara obligāti. Pērn kopējā datu bāzē, kurā ir ievadīta visa informācija par šīm pārbaudēm, atklājām, ka gan visā valstī, gan arī mūsu rajonā nereti dzīvnieki pirms pārvietošanas nav pārbaudīti uz šīm slimībām. Par mājlopu izmeklēšanu pirms pārvietošanas ir atbildīgs dzīvnieku īpašnieks. Tas attiecas arī uz tiem mājlopiem, kurus nolemts eksportēt vai kurus saimnieki importē. Mājlopu importēšanas gadījumā dzīvnieki uz minētajām trijām infekcijas slimībām 30 dienu laikā jāizmeklē tajā novietnē, kurā tie atvesti, bet līdz pārbaužu rezultātu iegūšanai viņi jātur izolēti no citiem mājlopiem,” norāda H. Stonka.
Plānā vēl ir sadaļa, kurā minēts, ka uz dzīvnieku, kurš nav sasniedzis pārbaužu veikšanai noteikto vecumu, attiecina viņa mātes izmeklēšanas rezultātus. “Vēl zemniekiem ir svarīgi atcerēties, ka obligāti jāziņo praktizējošam veterinārārstam vai PVD pārvaldei par vairāku mājlopu vienlaicīgu saslimšanu, mājlopu abortiem, nobeigšanos un jebkurā gadījumā, ja ir aizdomas par dzīvnieka saslimšanu ar kādu infekcijas slimību,” atgādina H. Stonka. Viņš piebilst, ka tajās saimniecībās, kurās ražo pienu un piegādā pārstrādes uzņēmumiem, reizi divos gados jāpārbauda ūdens, ar kuru mazgā piena traukus. Neskaidrību gadījumos lopkopji var zvanīt uz PVD veterināro pārvaldi un visu noskaidrot.
