Pašreizējos mainīgos laikapstākļos, kad vienu dienu gaisa temperatūra ir mīnusos un nākamajā jau plusos, aktīvi notiek infekciju izplatība. Mainīgie laikapstākļi novājina organisma aizsargspējas un veicina elpceļu slimības izraisošu vīrusu izplatīšanos. Tā ir gan gripa, gan arī citi vīrusi. Mediķi atgādina, ka, parādoties pirmajām gripas pazīmēm, ir paliek mājās, nevajadzētu iet uz darbu, skolu vai apmeklēt publiskus pasākumus. Noteikti ir jākonsultējas ar ārstu. Svarīgi atcerēties, ka, neievērojot piesardzības pasākumus, var apdraudēt savus kolēģus, tuviniekus un apkārtējos.
Šajā laikā īpaši uzmanīgiem jābūt hronisku plaušu slimību pacientiem, kam gripa vai cita respiratora vīrusslimība var izraisīt paasinājumu, norāda Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas pneimonoloģe Madara Tirzīte.
Jāvēršas pie ārsta, nevis jāzīlē
Visbiežāk organisms pats septiņu līdz desmit dienu laikā uzveic elpceļu vīrusinfekciju un nekāda īpaša ārstēšana nav nepieciešama. Tomēr daļā gadījumu slimība ieilgst, attīstoties deguna blakusdobumu iekaisumam, pneimonijai jeb plaušu karsonim vai citiem sarežģījumiem, un tad gan bez ārsta palīdzības neiztikt.
“Ja slimība ieilgusi, cilvēkam nevajadzētu zīlēt, kas par vainu, bet gan vērsties pēc palīdzības pie ārsta. Cilvēks pats bieži nespēj izvērtēt, vai viņš ir saslimis ar vīrusu vai baktēriju izraisītu infekciju. Taču tas ir ļoti svarīgi, jo bakteriālas infekcijas gadījumā nepieciešama ārstēšana ar antibiotikām, savukārt vīrusu infekcijas gadījumā antibiotikas nav efektīvas un var pat pasliktināt stāvokli,” skaidro M. Tirzīte.
Pneimonoloģe uzsver, ka līdzīgi simptomi kā saaukstēšanās gadījumā raksturīgi daudzām slimībām, arī ļoti nopietnām, kuru gadījumā svarīgi pēc iespējas ātrāk sākt ārstēšanu. Hronisko plaušu slimību pacienti ir aicināti būt īpaši vērīgi pret savu veselību.
Gripas vīrusu izplatība
ir ļoti ātra
SIA “Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīca” sociālās aprūpes nodaļā šobrīd ir noteikta karantīna. “Šajā laikā, kad tik daudzi slimo, aicinām cilvēkus neapmeklēt savus tuviniekus sociālās aprūpes nodaļā, lai pasargātu iemītniekus no gripas vai citām saslimšanām. Esam atcēluši arī plānotos pasākumus nodaļā, kas bija saistīti ar Valentīna dienu,” laikrakstam stāsta “Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīcas” sociālās aprūpes nodaļas sociālā darbiniece Anita Bušmane.
Tāda pati situācija ir Vidzemes slimnīcā jau kopš 16. janvāra, kad tika noteikta karantīna, kas nozīmē ierobežotu apmeklētāju plūsmu pie nodaļās stacionētajiem pacientiem. “Diemžēl tās nepieciešamību daļa cilvēku neizprot un ignorē. Apmeklētāju ierašanās jo īpaši vērojama brīvdienās, kad nodaļās personāla mazāk. Karantīna noteikta, lai mazinātu iespēju, ka gripas vīrusi slimnīcā iekļūst un izplatās no ārpuses ar apmeklētājiem, nevis tāpēc, ka nodaļas būtu pilnas ar gripas slimniekiem,” vērš uzmanību Vidzemes slimnīcas sabiedrisko attiecību speciāliste Benita Brila.
Lai arī cilvēku vēlēšanās ar savu klātbūtni iepriecināt sasirgušo tuvinieku ir saprotama, mediķu pienākums ir atgādināt, ka karantīnas laikā no tās vajadzētu atturēties. “Gripas vīrusa izplatība ir ļoti ātra – ierodoties slimnīcā apraudzīt slimnieku, apmeklētājs pats var nezināt, ka jau ir kļuvis par gripas vīrusa nēsātāju un var inficēt citus, jo pirmās saslimšanas pazīmes var parādīties 48‒72 stundas pēc inficēšanās. Apmeklētāju ienestais vīruss hronisko slimību pacientiem, kuru imunitāte ir novājināta un kuri ir daudz uzņēmīgāki pret apkārt esošām infekcijām, var paildzināt ārstēšanos slimnīcā vai izrādīties nāvējošs,” informē B. Brila.
Vidzemes slimnīcas Terapijas 2. nodaļas virsārste Anna Mironovska informē, ka līdz šim jau desmit pacienti ar gripu ir saslimuši slimnīcā, kur bija nokļuvuši pavisam citas saslimšanas dēļ, bet gripas vīruss, visticamāk, “piegādāts” no ārpuses ar apmeklētājiem. Šiem pacientiem strauji pasliktinājās veselības stāvoklis, radās komplikācijas, kas varēja izraisīt nāvi, kā arī paildzinājās ārstēšanās slimnīcā.
Tomēr izņēmuma gadījumos smagi slimu pacientu ar ārstējošā ārsta atļauju drīkst apciemot viens apmeklētājs, kuram pašam nav ne klepus, ne iesnas. Virsdrēbes viņam ir jāatstāj garderobē, jāuzliek medicīniskā sejas maska un virs apaviem jāuzvelk bahilas.
B. Brila aicina iedzīvotājus rūpēties par savu veselību un higiēnu, regulāri mazgājot rokas, izvairīties no sabiedrisku vietu un pasākumu apmeklēšanas, kā arī vakcinēties pret gripu.
Iesaka vakcinēties
Ģimenes ārste Maruta Bindre atklāj, ka viņas ārsta praksē šobrīd pacienti ar gripu neslimo masveidā, konstatēti atsevišķi gadījumi. “Taču ir daudz dažādu citu vīrusu buķete, tostarp vēdera vīruss, iesnas. Tiek prognozēts, ka gripas sezona beigsies tikai maijā. Ja cilvēkam ir aizdomas, ka saslimis ar gripu, nevajag uzreiz skriet pie ārsta, bet gan sazināties ar to un izrunāt, kā pareizāk rīkoties. Tāpat nevajadzētu tikties ar citiem, jo, tiklīdz ir gripas vīruss, ļoti ātri ir iespējams inficēt citus. Vēl gribu piebilst, ka vienas sezonas laikā ir iespēja vairākkārt saslimt ar gripu, jo tai ir dažādi veidi. Tāpēc iesaku vakcinēties, kas nav dārgi. Viena vakcīna maksā līdz desmit eiro. Divu nedēļu laikā pēc vakcinēšanās tā saražo antivielas pret gripas vīrusu. Darba devējiem, kas rūpējas par savu darbinieku veselību, būtu jāatmaksā šī vakcīna. Tā nav zemē nomesta nauda, bet ieguldījums,” uzskata M. Bindre.
Vakcinācija pret gripu ik gadu ieteicama ikvienam, tomēr Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologi īpaši aicina vakcinēties tos cilvēkus, kuriem saslimšana ar akūtām augšējo elpceļu infekcijām norit smagā formā un ir augsts gripas komplikāciju risks. Kā norādīts SPKC mājaslapā, vakcīna īpaši ieteicama cilvēkiem, kuri slimo ar hroniskām plaušu, sirds un asinsvadu sistēmas, nieru un vielmaiņas slimībām; cilvēkiem, kuri plāno operācijas vai ārstēšanos stacionāros; bērniem no sešu mēnešu līdz gada vecumam, jo viņiem vēl nav izveidojusies imunitāte pret nevienu no gripas vīrusiem; senioriem, kuri vecāki par 65 gadiem, jo šajā vecumā imūnā sistēma vairs nenodrošina pilnvērtīgu aizsardzību pret saslimšanu un nereti saasinās arī hroniskās slimības, kas kopā ar gripas vīrusu var radīt dzīvībai bīstamas komplikācijas; grūtniecēm un sievietēm, kuras plāno grūtniecību gripas sezonā. Tikpat svarīgi ir vakcinēties pašiem mediķiem un sociālajiem darbiniekiem, kuri rūpējas par pacientiem ārstniecības un sociālās aprūpes iestādēs.
Viedokļi
Kā sevi pasargāt no saslimšanām?
Jānis Lapiņš, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta
Smiltenes posteņa ugunsdzēsējs glābējs
Ikdienā lietoju dabīgos vitamīnus – smiltsērkšķus, vasarā sasaldētās jāņogas un upenes, zaptīšu ēra ir beigusies. Papildu tam katru dienu dzeru zivju eļļu un D vitamīnu. Manuprāt, šajā laikā vajadzētu izvairīties no publisku pasākumu apmeklēšanas, vairāk jāpievēršas fiziskām aktivitātēm un daudz jāuzturas svaigā gaisā. Vēl jāatceras, ka bieži ir jāmazgā rokas. Pieļauju, ka daudzu veselības problēmu iemesls ir meklējams mazkustīgā dzīvesveidā un vieglprātīgā attieksmē pret savu veselību. To jau redzam uz ielas – pliks kakls, stilbi.
Mans darbs ir saistīts ar fiziskām aktivitātēm, taču brīvajā laikā spēlēju futbolu, pa vakariem skrienu un svētdienās eju pirtī. Kas pats sevi sargā, to Dievs sargā!
Rita Bormane, Smiltenes pensionāru apvienības vadītāja
Pati nupat esmu kļuvusi vesela, noslimoju divas nedēļas, man bija augsta temperatūra, aizkritis kakls. Vispār medikamentus lietoju maz, antibiotikas nebiju dzērusi vairākus gadu desmitus, bet šoreiz bez tām nevarēja iztikt. Uzticējos mediķu ieteikumiem. Slimības laikā grūtākais bija tas, ka mājās atrodas vīrs ar veselības problēmām. Tad, negribēdama aplipināt, centos izvairīties no tieša kontakta.
Jāatzīst, ka zāļu tējas nedzeru, jo negaršo, taču uzturā daudz lietoju ogas un dārzeņus no sava dārziņa. Ogas ir gan ievārījuma veidā, gan saldētā.
Esmu ievērojusi, ka mūsdienās cilvēki slimo aizvien biežāk. Manā bērnībā ziemā visu laiku dzīvojām pa āru, ar sniega bumbuļiem apauguši un sārtiem vaigiem, bet vasarās skraidījām basām kājām, ēdām burkānus no vagas, ogas no krūma un mežā mellenes. Tagad bērniem vecāki cenšas radīt sterilu vidi, bet vai tas ir vajadzīgs? Pirms gadiem divdesmit ziemā gar manu māju bija daudz lielāka kustība – kāds uz slēpēm, cits ragaviņās. Tagad vairs neko tādu neredzu, iespējams, cilvēki brauc kaut kur ārpus pilsētas uz lielajiem kalniem. Imunitātes stiprināšanai noteikti svarīgas ir kustības svaigā gaisā. No rītiem redzu, ka ļoti daudzi bērni uz bērnudārzu tiek vesti ar mašīnām, satiksme gluži kā Rīgā. Protams, labi, ka ir šādas iespējas, kādu manā bērnībā nebija, tomēr jābūt samērībai.
Mārīte Magone, Valkas folkloras dziesmu draugu kopas
“Nāburgi” vadītāja
Pirms pavisam neilga laiciņa pati pusotru nedēļu cīnījos ar to, ka jutu – kaut kas nāk virsū. Temperatūra nebija augsta. Aptiekā man ieteica “Ulgrip Hot” karsto dzērienu. Šķīdināju karstā ūdenī, klāt liekot aveņu ievārījumu, citronu un ingveru. Nevarēju atļauties nolikties pavisam, jo bija jāpiedalās dažādos pasākumos. Tāpēc dzēru daudz šķidruma un, cik varēju, tik pagulēju. Abi ar vīru otro mēnesi regulāri dzeram D un C vitamīnus. Vēl esmu iecienījusi augļu bļodas. Sagriežu pomelo, greipfrūtu, mandarīnus, kivī, pašu dārzā izaugušos ābolus un saldētās ogas, tam visam klāt pievienoju medu un ēdu. Protams, arī liepziedu, vīgriežu un piparmētru tējas. Šoreiz man patiešām palīdzēja aptiekāru ieteiktais karstais dzēriens, iespējams, citam tas nemaz nelīdz. Uzskatu, ka katram ir jādara tā, kā jūt viņa organisms. Tas tomēr ir individuāli, un viena recepte nekad nederēs visiem.
Lai kā tas neizklausītos, izveseļoties palīdz arī liels gribasspēks un pienākuma apziņa. Man spilgti atmiņā palikušas Mūzikas dienas Valkā no pagājušā gadsimta. Todien man bija 39 grādu temperatūra, taču bija jābūt uz strīpas un jāuzņem četrdesmit komponisti. Ar ļoti lielu vēlēšanos kļūt veselai man tas arī izdevās. To atceros vēl šodien!
Līdzīgi kā citi, arī es grūti panesu straujas gaisa temperatūras izmaiņas. Vienu brīdī jūtos labi, bet te pēkšņi nākamajā jau sāp kuņģis. Organisms nespēj tām pielāgoties.
