Šogad stājusies spēkā jaunā kārtība atkritumu apsaimniekošanas jomā. Pērn maksājām līdzīgi par katru mājsaimniecību, bet šogad samaksa būs atkarīga tikai no katrā miteklī deklarēto personu skaita.
Cenu par izvesto atkritumu kubikmetru vienpusēji nosaka ZAAO. Savukārt “Valkas namsaimnieka” noteiktā cena iedzīvotājiem veidojas no izvesto kubikmetru daudzuma. “Atkritumu izvešanas biežums un daudzums katrā pilsētas kvartālā ir atšķirīgs. Pavisam pilsētā ir astoņi nosacīti kvartāli un mājas, kurām samaksu par izvešanu nosaka atsevišķi. Parasti kādu laiku procesam sekojam līdzi, lai nonāktu pie iedzīvotājiem izdevīgākā režīma. Cenšamies pēc iespējas samazināt konteineru skaitu, lai iedzīvotājiem mazāk jāmaksā,” skaidro SIA “Valkas namsaimnieks” valdes loceklis Ivo Meļķis.
Visas problēmas ir risināmasSIA “Valkas namsaimnieks” ir noslēgts līgums ar ZAAO par konkrētu atkritumu kubatūru, ko no pilsētas izved atkritumu apsaimniekotājs, un konkrētiem datumiem, kad tas tiek darīts. Atkritumu daudzums un biežums gada laikā vajadzības gadījumā tiek koriģēts atkarībā no tā, cik daudz atkritumu katrā mājā vai rajonā tiek saražots.Valkā ir daudz dzīvokļu, kuros iedzīvotāji nav piedeklarēti, taču tur reāli dzīvo. Ir arī otrādi – piedeklarēti, taču nedzīvo. “Esam rakstījuši vēstuli Ekonomikas ministrijai, lai tā izskaidrotu, kā rīkoties turpmāk. Mūsuprāt, labākais variants bija maksāt saistībā ar dzīvokļu skaitu. Protams, šajā gadījumā sliktākā situācijā bija vientuļie pensionāri, kuri zināmā mērā maksāja par lielajām ģimenēm. Taču jaunā kārtība, ka jāmaksā par deklarētajiem, arī nebūs objektīva. Centīsimies risināt jautājumu par dzīvokļiem, kuros cilvēki nav deklarēti, bet faktiski tur dzīvo,” pauž I. Meļķis.Jautāts, kā tiek noteikts ekolaukumos un pie mājām esošo konteineru daudzums un to lielums, jo dažviet mazie konteineri piepildās tik ātri, ka iedzīvotāji maisus liek līdzās konteineram, viņš atbild, ka nav problēmu palielināt gan konteinera lielumu, gan izvešanas biežumu, taču tādā gadījumā jārēķinās ar samaksas pieaugumu. I. Meļķis stāsta, ka ne vienmēr šie mazie konteineri ir piepildīti, jo īpaši rudens un ziemas mēnešos. Viņš atceras gadījumus, kad pēc iedzīvotāju vēlmēm ir palielināts konteinera lielums un izvešanas biežums. Valkā ir gadījies, ka atkritumu pāris mēnešu gadā bijis vairāk, taču pēc tam atkal nācies atjaunot veco kārtību. Jebkādā gadījumā visas problēmas ir risināmas.
Apgrūtināta nokļūšana pie konteineriem Dažu māju pagalmos konteineru nav, un iedzīvotājiem atkritumi jānes uz laukumu pie daudzdzīvokļu mājām. Tāda situācija ir arī Rīgas ielā 40, bet ziemā uzkāpt pa slideno nogāzi vai izdrupušajām kāpnēm vecāki cilvēki nespēj. “Ideālā gadījumā konteineri būtu jāizveido pie katras mājas, taču tā diezin vai notiks. Jārēķinās arī ar to, ka daudzviet ZAAO mašīna nevar piebraukt pie konteineriem. Vasarā traucētu arī smakas,” uzskata priekšsēdis. Viņš stāsta, ka, piemēram, Rīgas un Merķeļa ielas iedzīvotājiem cena par atkritumu apsaimniekošanu ir vienota, jo ne reti vērojams, ka Merķeļa ielas namu iedzīvotāji, dodoties savās gaitās pa kāpnēm Rīgas ielas virzienā, atkritumu maisus iemet konteinerā pie ēkas 42/44. Savukārt šī nama iedzīvotājiem ir iespēja atbrīvoties no atkritumiem lielajā ekolaukumā. Tieši tāpēc šī rajona iedzīvotājiem jāmaksā vienādi. “Valkas namsaimnieka” eksperiments ar konteinera izvietošanu pie Rīgas ielas 8. nama beidzās neveiksmīgi. Tas bija paredzēts tikai šim namam, tāpēc tika noslēgts ar ķēdi un atslēgu. Pēc divām nedēļām atslēga tika norauta, bet konteiners piebāzts pilns ar tirgus dalībnieku atstātajiem atkritumiem.Ne visos rajonos iespējama atkritumu šķirošana, taču ir iespējas samazināt maksu iedzīvotājiem. Sētnieka pienākumos neietilpst šķirošana, taču ir ir tādas, kuras pēc savas iniciatīvas, piemēram, stikla pudeles, samet vienā konteinerā, plastmasu otrā un tā joprojām. Līdz ar to nedalīto atkritumu konteiners kļūst ievērojami tukšāks. Atkritumu šķirošana iespējama septiņās vietās, tas ir, pie lielāko māju kvartāliem.
Procesu grūti izkontrolētSarežģījumus rada arī tas, ka pilsētā daudzi privātmāju īpašnieki savus atkritumus izmet daudzīvokļu māju konteineros. Jo īpaši vakaros, kad tumšāks, privātmāju saimnieki “pa kluso” piebrauc pie daudzdzīvokļu mājas un izmet savākto atkritumu maisos. Šados gadījumos iedzīvotāji aicināti pierakstīt automašīnu numurus un ziņot “Valkas namsaimniekam” lai problēmu risinātu kopā ar pašvaldības policiju. Ne visi zina, ka par šķiroto atkritumu izmešanu īpašajos ekolaukumu konteineros nav jāmaksā un to var darīt ikviens, taču nešķirotos atkritumus “svešā smilšu kastītē” nevajadzētu mest. Diemžēl to grūti izkontrolēt. “Neticu to privātmāju īpašnieku godīgumam, kuri ar ZAAO slēdz līgumu par atkritumu izvešanu reizi vai divas reizes gadā. Dzīvoju personīgajā mājā un man atkritumus izved divas reizes mēnesī, un konteiners vienmēr ir pilns,” stāsta I. Meļķis.Iedzīvotājiem jāzina, ka viņi reāli maksā arī par lielgabarīta atkritumu izmešanu, piemēram, mēbeles un sadzīves tehniku, kas būtu jānogādā lielajā atkritumu konteinerā “Austrās”, turklāt bez maksas. Faktiski reizi nedēļā atkritumu izmešanas vietā ierodas automašīna, savāc lielgabarīta atkritumus un fiksē to daudzumu, lai nogādātu noliktavā. Kad noteikts apjoms ir sakrāts, tad ierodas ZAAO lielgabarīta atkritumu savākšanas mašīna, lai nogādātu izgāztuvē. Izdevumus par to sedz attiecīgo māju iedzīvotāji.Jautāts, kur ļauts izbērt pelnus, I. Meļķis atbild, ka tos var izbērt maisā un ievietot nešķiroto atkritumi konteinerā, taču pelniem noteikti jābūt atdzisušiem. Valkā ir bijis daudz gadījumu, ka konteiners tiek sabojāts vai pat aizdegas no karstiem pelniem. Dažviet ir arī tāda prakse, ka pelnus saber kaudzītē un pavasarī tos savāc.
Katrai kārtībai savi mīnusiI. Meļķis atzīst, ka lielākā problēma atkritumu jomā ir biežā kārtības maiņa. Jauno kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi 1013 “Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” punkts 17.4.1. “Valkas namsaimnieka” juriste Ilona Biseniece pastāstīja, ka piedāvājumā Ministru kabinetam bijuši trīs varianti, tostarp ar iespēju atļaut pašvaldībām izvēlēties tām vispiemērotāko variantu. “Diemžēl tika pieņemts lielajām pilsētām izdevīgākais variants, jo tur grūti noteikt, kurā dzīvoklī kāds cilvēks faktiski dzīvo. Mazajām pašvaldībām šis nav izdevīgākais risinājums un godīgākais variants,” pauž juriste. Acīmredzot arī šajā variantā kāds maksās vairāk, cits mazāk. Pagaidām nav skaidrs, kurš būs apmierinātāks. Katrai no līdzšinējām kārtībām ir bijuši savi plusi un mīnusi.Cerams, ka iedzīvotāji ir sapratuši, kā mazināt kopējo atkritumu daudzumu, ko ZAAO nogādā savā pārstrādes poligonā un par kuriem norēķinās “Valkas namsaimnieks”. Lielākās rezerves mums slēpjas iespējās atkritumu šķirošanā un to daudzuma samazināšanā, saplacinot papīra un plastmasas iesaiņojumus. Taupīgi cilvēki privātmājās pat iekāpj konteinerā, lai atkritumus vairāk sablīvētu.
