Pēdējo koncertu Valkas mūzikas skolā Andris Niklavičs nospēlēja šā mācību gada pirmajā skolas dienā, un tā arī bija viņa pēdējā darbadiena. Saistībā ar Latvijā notikušo mūzikas izglītības sistēmas reorganizāciju, pirmo reizi mūžā viņš kļuva par bezdarbnieku. Koncertmeistara profesija šajā sistēmā vairs nav nepieciešama un tajā arī nopelnīt vairs neko nevar. Pirmo nedēļu bijis grūti. Jautāts, kā jūtas bezdarbnieks, Andris atbild, ka pašlaik ir ļoti labi un ērti. “Uz pusslodzi strādāju par mammu un izmantoju bezdarbniekiem pieejamos labumus, piemēram, nupat pabeidzu angļu valodas kursus. Esmu valstij samaksājis pietiekami daudz naudas nodokļos, lai deviņus mēnešus varētu izbaudīt to, ko esmu nopelnījis,” smaida bijušais koncertmeistars.Ir prieks būt mājāsJautāts par pašreizējām attiecībām ar mūziku, Andris smejot atbild, ka to pašlaik nav. Viņš domā, ka nākotnē, visticamāk, strādās igauņpusē skaņu ierakstu studijā. A. Niklavičs valdzēniešiem ir palīdzējis apgūt Eiropas naudas, lai mūzikas skolā sarūpētu visu nepieciešamo studijas aprīkošanai. Viņš visu laiku ir sekojis līdzi visiem jaunumiem šajā nozarē un tam bija jāiegulda milzu zināšanas, gribēšana un aizraušanās.Andris reti klausās mūziku. Ja nu dažreiz, kad dēls Janeks no Rīgas atved kaut ko interesantu, taču nekas īpaši netiek meklēts, kā to dara melomāni. Viņš atbalsta visas labās ar mūziku saistītās ieceres un priecājas, piemēram, par Gintu Ēķi. Viņas pēdējais koncerts Rīgā Andrī izraisīja sajūsmu.Andris ir beidzis spēlēt arī ballītēs un visādos saietos. Pirmkārt, jau tāpēc, ka ir strauji mazinājies pieprasījums, un, otrkārt, tādēļ, ka šī nodarbe viņam slikti atsaucas uz veselību. “Esmu tik daudz nospēlējis un faktiski no tā jūtos noguris. Varbūt atkal kaut kad uzspēlētu labai publikai fīlinga dēļ, bet kopumā mani tas vairs neinteresē. Pēdējā spēle kādās kāzās kopā ar Gintu bija pērn augustā,” atceras mūziķis.Viņš atzīst, ka pašlaik jūtoties daudz brīvāks nekā agrāk. Vispirms jau fiziski, jo nav vairs piesaistes daudzajos koncertos, kad bija aizņemtas gandrīz visas sestdienas un svētdienas. Tagad vairs nav daudzo mēģinājumu pirms svētkiem un ir prieks, ka var būt mājās. Tā ir atpūta un bauda.Vīlies Latvijas politiķosA. Niklavičs uzskata, ka Latvijā mūzikas skolu darbs pārvēršas pulciņu līmenī un viņš nevar atļauties darbu tādā profesijā, kurā nespēj apgādāt ģimeni. Igaunijā situācija ir citāda, un mūziķis pieļauj, ka nākotnē līdzās darbam studijā nodarbosies arī ar koncertmeistarēšanu. Andrim Valkā piedāvāja pedagoga darbu, taču tas nav viņa aicinājums. Mūziķis piebilst, ka viņš joprojām tiekas ar bijušajiem kolēģiem un attiecības saglabājušās labas. Sirdī nav palicis rūgtums par piespiedu aiziešanu, ja nu vienīgi pret valsti.“Esmu stipri vīlies visos Latvijas politiskajos spēkos. Uzskatu, ka mūsu valstī principā nav politiskās elites, ja nu vienīgi atsevišķi cilvēki, kuri negroza savus uzskatus, kad tas ir izdevīgi,” pauž Andris. Viņš domā, ka jānomainās vismaz kādai paaudzei, kura gūs politisku izglītību. Šai politiķu paaudzei jānomainās pilnīgi.Par igauņiem nesmīkņāSavukārt pašvaldības politiķiem, jo īpaši mazpilsētās, praktiski nav nekādu iespēju kaut ko radikāli mainīt, jo visi centieni atduras pret naudas trūkumu. Kaut ko jau var pārbīdīt no viena kaktiņa uz otru, taču reāli ar esošās naudas daudzumu neko prātīgi izdarīt nevar. Lielajās pilsētās ir citādi. “Jā, es biju pilsētas deputāts, taču vairāk pret nevis ar savu gribu. Es nepretendēju uz amatiem un piedalījos kā konkrētu cilvēku atbalstītājs. Katrā ziņā nenožēloju, ka tur biju, jo daudz redzēju, uzzināju un sapratu, tomēr tas nekādā ziņā nav mans aicinājums,” pārliecināts Andris. Viņam nereti bija aizskaroši klausīties daudzas uzrunas un sveicienus kā deputātam.Niklaviču ģimene dzīvo mazāk nekā 10 metrus no Igaunijas robežas un tas ietekmē arī sadzīviskās lietas. Andris, tāpat kā daudzi latvieši, par igauņiem smīkņājis un neko diži labi nedomājis, taču tagad priecājas par šīs kaimiņvalsts attīstību – daudz mazāk birokrātijas un vairāk saprāta. Andris iepērkas tikai Igaunijā un viņa iecienītākais veikals ir “Selver”. Viņam nepatīk staigāt pa veikaliem, taču šajā vietā jūtas ērti un pilnā mērā apmierina tur esošā produkcija. No rīta pat čībās var aizskriet pēc tikko ceptām maizītēm.Galvenais ir disciplīnaA. Niklavičs ļoti nopietni ir aizrāvies ar tādu sporta veidu kā pokers. Viņš pieļauj, ka daudzi lasītāji šo nodarbošanos uztvers ar aizdomām kā azartspēļu ligu, taču pasaulē jau daudzus gadu desmitus notiek visdažādākā līmeņa meistarsacīkstes, turnīri un pat pasaules čempionāti. “Pokers ir gluži tāda pati nodarbošanās kā biržā, kur brokeri pērk un pārdod akcijas. Par izšķirošo kļūst domāšana, procesa saprašana, intuīcija un veiksme,” definē Andris. Viņš uzskata, ka īstermiņā veiksmei ir liela nozīme, taču ilgtermiņā visu nosaka zināšanas un prasmes. Protams, lai cik arī gudrs būtu spēlētājs, gadās, ka nenāk īstās kārtis. Tas ir gluži tāpat kā ikvienā sporta veidā, kad neveiksmīgas dienas mijas ar veiksmīgām, taču beigu beigās allaž uzvar stiprākais.Latvijā ir apmēram pussimts pokera profesionāļu, un šī spēle ir viņu vienīgais ienākumu avots. “Šajā spēlē ir daudz riska faktoru. Cilvēkam jābūt ļoti disciplinētam, un tas allaž jāņem vērā. Nezinu, vai es pokeru izvēlētos par savu profesiju, bet esmu par to domājis, ar to aizraujos un šīs spēles apguvei veltu daudz laika,” atzīst Andris. Viņš ir pārliecināts, ka par neveiksminiekiem sevi sauc tikai tie, kas neko nedara. Ja cilvēks nekad nepiedalās viktorīnās un tām negatavojas, tad arī nekad tajās neuzvarēs. Ar loterijām ir gluži tāpat. “Mācies, dari un tad arī veiksies!” tāda ir Andra devīze.
ANDRIS NIKLAVIČS
Dzimis 1968. gadā MaltāIzglītībaJelgavas mūzikas vidusskola pabeigta 1987. gadāLatvijas Mūzikas akadēmija absolvēta 1994. gadāDarbs No 1987. līdz 2009. gada 31. augustam – koncertmeistars J. Cimzes Valkas mūzikas skolāPašlaik – bezdarbnieksĢimeneSieva Inese strādā par mūzikas pedagoģi vairākās mācību iestādēsVecākais dēls Janeks trešo gadu mācās altu Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā RīgāVidējais dēls Zigfrīds šogad beigs Valkas pamatskolu un mūzikas skoluJaunākais dēls Ernests ir pusotru gadu vecs
