Šonedēļ skolās redzamā aina dažkārt līdzinās rosībai skudru pūznī. Pedagogi, tehniskie darbinieki un dažviet palīgā uzaicinātie skolēni ar grāmatām, krēsliem un plauktiem rokās steidzas no vienas vietas uz otru, sakārto klases, jo pēc nepilnām divām nedēļām sāksies mācības.
Valkas novadā lielākās mācību iestādes ir Valkas ģimnāzija un pamatskola. “Ziemeļlatvija” vēlējās uzzināt, kā abi kolektīvi ir sagatavojušies jaunajam mācību gadam, jo nav noslēpums, ka saistībā ar izglītībā iecerētajām reformām šogad skolām var iznākt saskarties ne ar vienu problēmu vien.Gaidāmi vairāki jaunumiĢimnāzijas direktore Lilita Kreicberga rēķina, ka šogad mācību iestādē skolēnu būs apmēram tikpat daudz kā pērn. “Pagājušajā gadā mācījās 230 skolēnu, un izskatās, ka šis skaitlis var pamainīties tikai par dažiem cipariem. Vēl konkrētu audzēkņu skaitu nevar nosaukt, jo skolēni turpina pieteikties mācībām ģimnāzijā. Aktīvi piesakās arī neklātnieki, un šķiet, ka viņu varētu būt pat vairāk nekā iepriekšējos gados. Acīmredzot jaunieši ir sākuši saprast, ka mūsdienās bez izglītības savu vietu dzīvē būs grūti atrast,” secina direktore. Pēc viņas novērojuma, šogad ir pirmais gads, kad vairāk nekā citkārt mācībām piesakās bērni no tām ģimenēm, kuras no ārzemēm atgriezušās Latvijā. Tas skolotājus iepriecina.Jaunumi gaidāmi arī mācību darba organizācijā. “Pirmo reizi sāksim īstenot kopīgu sadarbības programmu ar Valgas arodskolu.Programmai ir pieteikušies jau 12 puiši. Valgas arodskolā viņi apgūs namdara un apaļkoku būvju celtniecības speciālista profesiju, bet pie mums iegūs vidējo izglītību. Sabalansēt mācības divās skolās nebūs viegli, tomēr tā ir unikāla iespēja vienlaikus ar vidējo izglītību iegūt arī augsti kvalificēta speciālista diplomu,” saka L. Kreicberga.Pamatojot minētās programmas ieviešanu, direktore uzsver, ka skolai pastāvīgi jāmainās, jo bez pārmaiņām nav attīstības. “Tās nebūs vienīgās izmaiņas. Domāsim arī, kā uzlabot ikdienas darbu. Pavasarī kārtoto centralizēto eksāmenu rezultāti ir ļoti labi, bet mums vēl ir diezgan daudz kavējumu. Šajās dienās domāsim, ko darīt, lai tie saruktu,” stāsta L. Kreicberga.Problēmas jārisina kopīgiKā zināms, uz pārmaiņām izglītībā ir nobrieduši arī daži valsts varas pārstāvji. Plašu rezonansi sabiedrībā izraisījis nesenais tiesībsarga paziņojums, ka liela daļa skolu neievēro likumu par bezmaksas vidējās izglītības nodrošināšanu un liek bērniem pirkt gan grāmatas, gan darba burtnīcas. Ģimnāzijas direktore apliecina, ka mācību iestādes kolektīvs ir izdarījis visu iespējamo, lai vecākiem nauda skolas lietu iegādei būtu jāizdod ļoti maz. “Salīdzinot ar citām skolām, mūsu audzēkņi paši maz pērk nepieciešamo mācībām. Es ceru, ka tiesībsargs šo situāciju rūpīgi izvērtēs un nepadarīs par ķīlniekiem ne skolu, ne vecākus. Šīs lietas vienkārši valstiski jāsakārto, tad problēmu nebūs nevienam,” atzīst L. Kreicberga. Vaicāta par ieceri, vai agresīvi noskaņotus bērnus vajadzētu līdz trim mēnešiem izolēt no skolas un likt viņiem mācīties mājās, direktore atbild, ka ģimnāzijā šādu gadījumu nav bijis. “Ja jāatbild, kā šādu ideju vispār vērtēju, tad, manuprāt, pirmajā vietā jābūt skolēnu un pedagogu drošībai. Tomēr ar izraidīšanu vien neko nepanāksim. Tāda pusaudža audzināšanā jāiesaista arī psihologi un sociālie pedagogi,” apliecina L. Kreicberga.Arī Valkas pamatskolas direktore Nadežda Možarova atzīst, ka visu mācību līdzekļu nodrošināšana skolēniem ir problēma, kas jārisina ne tikai skolai. “Jau vairākus gadus bijis tā, ka skola nopērk bērniem visas nepieciešamās grāmatas. To darījām arī tad, kad uz vienu bērnu mācību līdzekļu iegādei saņēmām tikai 69 santīmus. Tas galīgi nekas nebija, jo viena mācību grāmata dažkārt maksāja astoņus latus. Tomēr mēs nekad bērniem pašiem neesam likuši pirkt grāmatas. Vecāki ir iebilduši, ka mēs paši izvēlamies un pērkam angļu valodas mācību grāmatu. Mēs to izvēlamies tādu, kurā grāmatas teksti apvienoti ar darba burtnīcas uzdevumiem. Tad skolēns ar to var strādāt gan mājās, gan skolā.Grāmatu iegādei tūkstoš latu iedod pašvaldība un mērķdotācijās saņemam vēl 800 latu. Par šo naudu mēs varam nopirkt tikai mācību grāmatas. Es pilnīgi piekrītu vecākiem, ka darba burtnīcas ir dārgas. Mēs labprāt iegādātos arī tās, bet diemžēl tik apjomīgam pirkumam mums nav līdzekļu. Šogad mēs ļoti rūpīgi izskatīsim katra mācību līdzekļa lietderību un centīsimies izveidot citādāku to ieguves sistēmu. Es saprotu, ka mācību gads šajā ziņā varētu būt grūts, jo daļai skolēnu kaut ko būsim sagādājuši, bet daļai ne. Arī pārkopēt darba burtnīcas neatmaksājas, jo tas ir pretrunā ar autortiesībām, turklāt šis process varētu iznākt dārgāks nekā pašu burtnīcu pirkšana. Šo jautājumu nedrīkst risināt ar steidzīgu lēmumu pieņemšanu. Tas visiem jāatrisina pakāpeniski un kopā,” saka N. Možarova.Rūpju netrūkst, jo pamatskola ir novada lielākā mācību iestāde pēc skolēnu skaita. Šogad skolā mācīsies vairāk nekā 400 skolēnu. Valkas pamatskola ir viena no tām mācību iestādēm, kurā gandrīz ik gadu sāk strādāt kāds jauns pedagogs. Izņēmums nav arī šis gads. Skolā būs jauns sporta skolotājs Gints Švecs. Par pavasarī pašvaldības piešķirto papildu finansējumu jaunas telpas atrastas un izremontētas bibliotēkas iekārtošanai, ir iegādāti grāmatu plaukti, saņemtas arī jaunākās grāmatas. Kā ik gadu pamatīgs remonts veikts divās klasēs, šogad skolēni sāks mācīties pie jauniem datoriem. Pamatskolas un ģimnāzijas direktores aicina bērnus 3. septembrī ierasties uz pirmo mācību dienu abās skolās un kopīgi strādāt tā, lai mācību gads būtu interesants gan audzēkņiem, gan pedagogiem.
