Gunta Pavārnieka nāk no Ilzeskalna, Latgalē pazīstamā kultūras darbinieka, nu jau aizsaulē esošā Antona Kūkoja dzimtenes. Netālu no šīs vietas Strūžānos ir uzaugusi arī Valkas mākslas skolotāja un keramiķe Skaidrīte Bondare. Gunta mākslas skolā strādā pirmo mācību gadu un ir priecīga, ka visas zvaigznes pagriezušās labvēlīgi un iegūts tīkams darbs. Līdztekus tam viņa turpina mācīt zīmēšanu Ērģemē.Idejas nerodas pašas no sevisJautāta, vai viegli sevi sadalīt starp Valku un Ērģemi, Gunta atbild apstiprinoši. Viņa uzskata – jo vairāk cilvēks piepūla savas smadzenes, meklējot jaunas idejas, jo labāks iznākums. “Idejas jau nerodas pašas no sevis. Vispirms sev formulēju uzdevumu un tad jau galva strādā pati,” smaida Gunta. Valcēniešiem viņa palīdz apgūt kompozīciju. Par Guntu bērni atsaucas visnotaļ pozitīvi – “jauka skolotāja”.Kompozīcija ir ļoti radošs priekšmets, jo tajā var izmantot pat visneiedomājamākos materiālus. “Mani tas patiešām aizrauj. Varu sagraizīt visparastāko papīra gabalu, salīmēt un jau veidojas kaut kādas asociācijas. Rezultāts ir jebkādā gadījumā,” uzskata skolotāja. Viņa nekautrējas atzīt, ka mācās arī no bērnu veiksmēm. Protams, kompozīcija ir mākslas pamatu pamats, taču darba gaitā veidojas arī daudz interesantu nejaušību. Gunta ierosmi meklē arī klejojumos tīmeklī, lai to pielāgotu savām vajadzībām un vēlmēm. Arī bērni izsaka savas vēlmes, un tad nu nākas prātot, kā šo uzdevumu padarīt interesantāku. Idejas esot visapkārt, atliek vien tās paņemt.Patīk viss, kas rada pārsteigumuGunta atzīst, ka personiskās radošās aktivitātes pagājušas nostāk. “Gribētos, taču pašlaik nesanāk, jo visa enerģija veltāma trijiem bērniem un abām skolām. Pagaidām daru tikai kaut kādus obligātos sīkumus,” atzīst pedagoģe.Jautāta par autoritātēm mākslas pasaulē, Gunta teic, ka grūti nosaukt vienu, kuru varētu īpaši izcelt. Viņai patīk viss, kas rada pārsteigumu. Piemēram, gatavojoties stundai par stilizētiem zīmējumiem Āfrikas mākslā, izdodas ieraudzīt ļoti interesantas un aizraujošas lietas, pat neiedziļinoties mākslinieka personībā. “Sajūsminos par 19. gadsimta nogalē dzimušo holandiešu grafiķi Morisu Kornēliusu Ešēru, un man viņš šķiet ģeniāls. Esmu šo un to mēģinājusi izdarīt kā viņš, bet nekā. Nesaprotu, kā Ešērs to dabū gatavu, taču viņa māksla ievelk sevī. Viņa radītā perspektīvas deformācija ir fascinējoša,” aizrautīgi stāsta Gunta.Somiņu rokās tur cieši jo ciešiG. Pavārniekai pašlaik nozīmīgākā vērtība dzīvē ir viņas ģimene un bērni. Gunta izjūt nepieciešamību pēc drošības sajūtas un gribētos pilnīgu uzticēšanos un savstarpējo cieņu no apkārtējiem. “Diemžēl pašlaik mūs visi baida ar neparedzamām nepatikšanām un tas iesēžas galvā. Es nejūtu nekādus krīzes vēstnešus – ir darbs un laba ģimene, spējam nomaksāt visus rēķinus, par ko lai satraucos,” sev jautā Gunta. Tas valdības emocionālais un intelektuālais presings, ka nupat slēgs gandrīz visas lauku skolas, kurās mazāk par 100 audzēkņiem, ka būs ļoti ļoti slikti, nomāc un daudziem rodas jautājums, vai vispār ir jēga kaut ko darīt, lai uzlabotu savas dzīves kvalitāti. Vieglāk ir neko nedarīt.Laiki tomēr mainās. “Savu somiņu turu rokās cieši. Ka tik kāds neizrauj. Agrāk to atstāju mašīnā uz sēdekļa, tagad visur ņemu līdzi, jo aizvien biežāk dzirdu par mašīnām izsistajiem logiem,” norūpējusies skolotāja. Viņai ar ģimeni ir dzīvoklis gan Ērģemē, gan Valkā, taču nozīmīgākais esot pagastā. Pašlaik Pavārniekiem viss ir kārtībā.
Fakti
Dzimusi: 1973. gadā RēzeknēĢimene: vīrs Ivars ir elektriķis, un visi trīs bērni ir dzimuši ValkāIzglītība:1981. – 1989. g. Ilzeskalna astoņgadīgā skola1989. – 1994. g. Rēzeknes mākslas koledža, telpas dizaina un reklāmas specialitāte, māksliniece – meistare1996. – 1999. g. Latgales Amatniecības meistaru skola, arodmācību skolotāja, izšuvēja, apgleznotāja1999. – 2003. g. Daugavpils Universitāte, vizuālās mākslas skolotāja, bakalaura profesionālais grāds
