Garīgās slimības nereti ir ilgi ārstējamas, pat daudzus gadus, tomēr arī šie pacienti vēlas just, ka ir vajadzīgi sabiedrībai.
Garīgās slimības nereti ir ilgi ārstējamas, pat daudzus gadus, tomēr arī šie pacienti vēlas just, ka ir vajadzīgi sabiedrībai. Par tādiem viņiem palīdz kļūt Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas speciālisti.
Slimnīcas galvenā medicīnas māsa Jekaterina Jeremejeva informē, ka ārstniecības iestāde kopš pagājušā gada jūlija īsteno projektu “Sociālās rehabilitācijas programmas “Patstāvīgā dzīve” personām ar garīgās veselības traucējumiem izstrāde, ieviešana un aprobācija Strenču psihoneiroloģiskajā slimnīcā”. Projektu paredzēts pabeigt šāgada decembrī, un tā izpildi finansē Eiropas Sociālais fonds.
Projektu īsteno profesionāļu komanda
Lai rehabilitācijas programmu izveidotu iespējami piemērotāku pacientiem, tās izstrādei izveidoja profesionāļu komandu, kurā bija Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas un citu psihiatrisko ārstniecības iestāžu speciālisti. “Šopavasar programmu izveidojām un tās īstenošanai apmācījām 24 profesionāļus. Projektā iesaistījām 14 pacientus no četrām nodaļām. Pagājušo piektdien slimnīcā notika seminārs, kurā piedalījās mediķi no mūsu slimnīcas, Jelgavas, Ainažu un Vecpiebalgas psihiatriskajām ārstniecības iestādēm, kā arī sociālie darbinieki un pacienti, kuri iesaistījušies projekta izpildē. Seminārā bija arī Veselības un Labklājības ministrijas un pašvaldību pārstāvji. Klātesošos iepazīstinājām ar projekta norisi un tā mērķiem,” stāsta J. Jeremejeva.
Pacientiem jābūt motivācijai
Viņa skaidro, ka projekta mērķis ir sagatavot slimnīcas pacientus dzīvei ārpus dziednīcas sienām. Vairāki slimnieki ārstniecības iestādē ir pavadījuši ļoti ilgu laiku, un viņiem grūti iejusties sabiedrības ikdienas režīmā. Nav noslēpums, ka cilvēki ar garīgās veselības traucējumiem ir arī apgrūtinājums ģimenes locekļiem. Tas ir liels panākums, ja šāds pacients sāk domāt par savu patstāvību un mēģina kaut ko darīt, lai būtu vajadzīgs citiem.
“Protams, vispirms mēs ar iespējamiem projekta dalībniekiem izrunājāmies un noskaidrojām viņu vēlmes, jo ir svarīgi, lai šie cilvēki paši justu motivāciju uzlabot savu dzīvi. Motivēt pacientus nav viegli, jo ne visi piekrīt sadarbībai ar speciālistiem. Tiklīdz pacientus pierunājam sadarbībai, sākam noskaidrot ikviena prasmi un spējas. Pārrunājam, ko katrs no viņiem varētu darīt. Programmai ir trīs līmeņi. Pirmajā paredzēta pašaprūpes prasmes apgūšana. Šajā līmenī pacienti mācās sevi apkopt, uzturēt kārtībā savu apģērbu. Otrajā līmenī viņi pilnīgo savu pašaprūpes prasmi un apgūst darba iemaņas. Trešajā līmenī turpinās darba iemaņu nostiprināšana un papildus pacienti mācās iekļauties darba tirgū,” skaidro J. Jeremejeva. Programmā iesaistītie mācās ievērot darba režīmu, instrukcijas, kontaktēties ar darba kolēģiem, sevis pieteikšanu darba tirgū.
Turpinājumam nav piemērota mehānisma
Darba prasmju apgūšanai pacientiem ir iekārtota šūšanas darbnīca, ir iespēja nodarboties ar batikošanu, nākotnē būs iespējams apgūt iemaņas arī keramikā un galdniecības darbos.
J. Jeremejeva atzīst, ka problēmas sagādā turpinājuma trūkums ārstniecības iestādē iesāktajam darbam pēc pacientu izrakstīšanas no slimnīcas. Sabiedriskajā dzīvē vēl nav izveidotas tādas struktūras, kas nodrošinātu pacientu iekļaušanos saimnieciski sociālajā apritē. Tādēļ uz semināru bija uzaicināti arī pašvaldību sociālā darba speciālisti, lai kopīgi lemtu, kā projektā iesākto turpināt.
To, ka cilvēkiem ar garīgās veselības traucējumiem ir spējas radoši strādāt, apliecina projekta “Personu ar garīgiem traucējumiem un psihiskām slimībām integrācija darba tirgū” īstenošana slimnīcā. To ir izstrādājusi Garīgās veselības valsts aģentūra. Strenču psihoneiroloģiskajā slimnīcā vairākas pacientes nodarbojas ar šūšanu un rokdarbiem. Darba terapijas instruktore Vizbulīte Melne atzīst, ka pacientes, kuras ir ieinteresētas kaut ko patstāvīgi darīt, ļoti labi tiek galā ar uzticētajiem pienākumiem. Dažas arī pēc izrakstīšanās no slimnīcas turpina strādāt iestādes šūšanas darbnīcā. Šuvējas Brigita un Inese stāsta, ka šūšanas operācijas iemācījušās dažos mēnešos un tagad šis darbs īpašas grūtības nesagādājot. Savukārt paciente Vanda atzīst, ka viņai patīk rokdarbi. Savus darbus viņa pati izdomājot, un tas esot interesanti.
Seminārā piedalījās arī Valkas rajona padomes galvenā speciāliste sociālajos jautājumos Mārīte Magone. Viņa uzskata, ka Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas kolektīvs veicis lielu darbu pacientu sagatavošanai dzīve ārpus slimnīcas. “Es ļoti pozitīvi vērtēju projekta īstenošanu, jo cilvēku ar garīgās veselības traucējumiem skaits pēdējos gados ir palielinājies, tādēļ svarīgi, lai viņi justos patstāvīgi un vajadzīgi sabiedrībai. Diemžēl mums pašlaik pietrūkst resursu, lai šiem cilvēkiem pilnībā nodrošinātu integrēšanos sabiedrībā. Šis darbs jāturpina. Piemēram, Vācijā ir uzņēmums, kurā strādā 500 cilvēku ar garīgās veselības traucējumiem. Tur katram ir atrasts viņa spējām atbilstošs pienākums. Mums šis ceļš vēl priekšā,” secina M. Magone.
