Pirms Līgo dienas sākušās lietavas nemaz nedomā rimties un, jo vairāk līst, jo drūmākas top lopkopēju pieres. Visiem ir skaidrs, ka šogad labas kvalitātes sienu nevarēs dabūt.
Valkas pagasta zemnieks Andris Līdums savā kūtī kopā ar teļiem tur apmēram 30 govis. Vaicāts par to, kā sokas, viņš nopūšas. “Pašlaik cenšamies gatavot skābbarību, cik tik var, jo siena jau laikam nebūs. Šķūnis man pagaidām tukšs, bet ārā līst un līst. Patlaban neviena diena nav bijusi bez lietus. Šogad vispār laika apstākļi ir ļoti īpatnēji. Lai govis ziemā būtu paēdušas, pašlaik papildu gatavoju skābbarību, bet ar sienu nezinu, kā būs. Ja arī pēc lietavām iestāsies siltais un sausais laiks, tad pļaut gan varēs, bet sienam vairs nebūs tās kvalitātes, kas tam būtu tagad,” stāsta A. Līdums. Viņš uzskata, ka jācer vienīgi uz Dievu, varbūt Viņš apžēlosies.Dabas kaprīzes arī ekonomiski stiprajiem zemniekiem liek rūpīgāk plānot, ar ko un kā ēdināt lopus ziemā. Bilskas pagasta zemnieks Kaspars Putrālis savā saimniecībā tur vairāk nekā 700 govis. Viņš uzskata, ka šajās dienās praktiski neko nevar uzsākt. “Tādās lietavās nevaru gatavot arī skābbarību, jo vienkārši netieku uz lauka. Viss ir izmircis un tehnika grimst. Vispār uzskats, ka lietainā laikā jārūpē skābbarība, patiesībā ir mīts. Skābbarībai ir vajadzīgi 80 procenti no siena laika, lai tā būtu augstvērtīga. Labu sienu vairs nevarēs iegūt,” secina K. Putrālis.Viņš uzskata, ka ar tik lielu saimniecību, kāda ir viņam, nedrīkst paļauties vien uz to, ka daba būs labvēlīga. Tādēļ Kaspars nolēmis pamatīgāk strādāt pie menedžmenta, aprēķināt visas tehnikas jaudas un galveno akcentu likt uz skābbarības gatavošanu. “Par to jau ir runāts sen. Latvijā nav tik daudz labu laika apstākļu, lai varētu paļauties vien uz tiem. No siena jāpārorientējas uz skābbarību,” uzskata K. Putrālis. Par to, cik lielā mērā zemnieki būs pielāgojušies dabas kaprīzēm un cik daudz lopbarības sagatavojuši, varēšot spriest oktobra beigās.
