Nezinu, nezinu, bet dzirdot kārtējos jaunumus, ko izdomājusi valdība, rodas bažas, ka tiek radīta ideāla iespēja raganu medībām. Izrādās, darba devējam tiks dota iespēja atbrīvot no darba pedagogu un arī attiecīgās skolas direktoru, ja konstatēs, ka skolotājs nav lojāls Latvijai vai Satversmei.
Lojalitātei ir tik trausla robeža, ka mūsu valsts ierēdņu armija to varēs bīdīt no viena grāvja otrā. Kurš būs tas konkrētais soģis, kas pateiks, ka skolotāja paustais ir viņa personīgais viedoklis? Mana pārliecība ir, ka pedagogu galvenais uzdevums ir rosināt skolēnu domāt, spriest un pieņemt patstāvīgus lēmumus un secinājumus, nevis piespiest slaistam mācīties. Un to var izdarīt tikai ļaujot viņam salīdzināt. Kā iespējams salīdzināt, ja nedod divus pretstatāmus viedokļus? Kurš pasargās skolotāju, kura teikto kāds pēdējā solā guļošs uz skolu atbīdīts pofigists būs sapratis kā pret valsti vai Satversmi vērstu, nevis vienkārši, piemēram, vēstures mācību vielas paspilgtinājumu? Vai vēstures pasniedzējam nenāksies pierādīt, ka viņš nav kamielis? Dod, Dievs, ka kļūdos!
Kamēr mani bērni vēl sēdēja skolas solos, vairākkārt sapulcēs vēroju vecākus, kuru nostāja par notiekošo skolā un klasē, maigi sakot, bija kā zirgam, kuram uzliktas klapes. Ar saukli, mans bērns tā teica, tāpēc tā ir vienīgā taisnība, tika priekšā celtas tādas domu pērles, ka nekad negribētu stāvēt klases priekšā.
Ļoti ceru, ka manas bažas ir nepamatotas un jaunizdomātā pātaga kalpos cēliem mērķiem, bet, zinot latvju tautas gēnos ielikto kalpošanas garu, lojalitāti vajadzētu izsvērt pedagogu apstiprinot darbā, nevis glūnot pa klases durvju spraugu, kad viņš jau stājies skolēnu priekšā…
