Satraukumam nav pamata. Vasaras saulgrieži Smiltenes pagasta Līgo kalnā (iepretī kartinga trasei) tiks svinēti arī šogad, jo gājējiem labības laukā izpļaus taciņu, lai viņi nokļūtu kalna virsotnē.
Tā satrauktos smilteniešus mierina Brantu un Smiltenes pagasta pārvaldes vadītāja Mārīte Treijere. Ne viens vien iedzīvotājs pamanījis, ka aizvadītajā nedēļā ir uzarts viss lauks ap Līgo kalnu, ieskaitot automašīnu iebraukto ceļu, kas ved uz paugura virsotni.
Pārvēršas par dzertuviLīgo kalnā jau daudzus gadus publiski tikuši svinēti vasaras saulgrieži. Šo tradīciju aizsāka Smiltenes Latviešu biedrības aktīvists pensionētais skolotājs Ēvalds Apīnis, bet turpināja Smiltenes pagasta pārvalde un pēc tam – Brantu un Smiltenes pagasta pārvalde. Cilvēki Līgo kalnā ieradās arī citās dienās, jo no turienes paveras skaista ainava ar apvāršņa līniju tālumā.“Bija jauki vakaros aiziet iemūžināt saulrietus, bet tagad no tā vairs nebūs ne smakas, jo viss ir vienkārši uzarts. Un kas būs ar vasaras saulgriežiem šajā vietā, kas vienmēr jūnijā tur tika rīkoti?” “Ziemeļlatvijā” ar šādu jautājumu vērsās Smiltenes iedzīvotāja B. Par šo tēmu portālā www.ziemellatvija arī atvērts forums “Līgo Kalns”, kurā uzdots līdzīgs jautājums.Tautā par Līgo kalnu nodēvētā vieta faktiski ir lauksaimniecībā izmantojama zeme, kuras īpašniece ir Izglītības un zemkopības ministrija, bet apsaimniekotājs – Smiltenes tehnikums, kas savukārt šo zemi iznomājis vienam no Smiltenes pagasta uzņēmumiem. “Līgumā nav nosacījumu, ka nomniekam jānodrošina cilvēku piekļūšana Līgo kalnam. Par to nomniekam ar pagastu bijusi tikai mutiska vienošanās,” skaidro Smiltenes tehnikuma direktors Andris Miezītis.Uzņēmums zemi, ieskaitot ceļa vietu, aizvadītajā nedēļā uzara, lai tur iesētu labību. “Ja kādreiz pensionētais skolotājs Apīnis šo vietu, ko cilvēki sauc par Līgo kalnu, pieskatīja un uzturēja kārtībā, tad tagad tā ir pārvērtusies par publisku dzertuvi un publisku autotrasi. Es pats tur esmu lasījis cilvēku izmestos atkritumus. Taču kādēļ man tas būtu jādara, ja maksāju nomas naudu un nodokļus par lauksaimniecisko ražošanu?” saka uzņēmējs, lūdzot viņa vārdu publikācijā neminēt, jo daļa sabiedrības tāpat viņa rīcību uztveršot negatīvi.
Atkritumus vāc maisiemUzņēmējs par zemes uzaršanu savlaicīgi informēja Brantu un Smiltenes pagasta pārvaldi un ar pārvaldes vadītāju Mārīti Treijeri vienojās pirms vasaras saulgriežiem labības laukā izpļaut taciņu, lai cilvēki kājām varētu aiziet līdz Līgo kalnam. Pati kalna “mice”, kur tiek iedegta jāņuguns un svinēti vasaras saulgrieži, nav uzarta, un tur labību nesēs. “Arī šovasar Līgo kalnā rīkosim vasaras saulgriežu svētkus, un cilvēki tur varēs svinēt gada īsāko nakti,” “Ziemeļlatvijai” apliecina pagasta pārvaldniece Mārīte Treijere.Viņa atbalsta lauksaimnieka rīcību, liedzot Līgo kalnam piekļuvi automašīnām, jo šī vieta ar katru gadu tiekot piedrazota arvien vairāk. Pašvaldība arī šopavasar tur sūtījusi strādāt pagaidu algoto darbu veicējus, kuri pielasījuši daudzus maisus ar zemē nomestajiem sadzīves atkritumiem – čipsu iepakojumu, plastmasas pudelēm, skārda bundžām, sasistiem stikliem, plastmasas maisiņiem, izlietotiem prezervatīviem un citu drazu. Vēl lielākas raizes lauksaimniekam sagādā ar automašīnām izbraukātais lauks.Arī Smiltenes novada domes tehnisko projektu vadītājs Uldis Rudzītis šopavasar, apsekojot tuvējo stadionu, novērojis, ka vieglās automašīnas uzbraukušas Līgo kalnā, aiz sevis nesen atkusušajā zemē atstājot sliedes aptuveni 10 metru platumā. “Faktiski tā ir nesankcionēta braukāšana, jo ceļš tur nav paredzēts,” piebilst U. Rudzītis.
