Septembrī uznākušie cikloni ar biežajām lietavām ir apturējuši graudu kulšanu un sadārdzinājuši zemniekiem ražas novākšanu un apstrādi.
Ērģemes pagasta zemnieku saimniecības “Dambīši” īpašnieks Mārtiņs Kreilis, vaicāts, kā sokas, atbild vienā vārdā: “ Kombaini stāv.” Ražas vākšana ir apstājusies. Kulšanas laikā tīrumos saimnieks laida abus kombainus, tomēr, sākoties lietum, nenovākti palikuši kvieši apmēram 170 hektāros – 125 hektāru vasaras un 50 ziemas kviešu. Kopējā graudu platība viņam ir ap 700 hektāru. “Gaidu normālu laiku, nekas cits neatliek. Labi, ka labība nav veldrē sakritusi,” saka M. Kreilis.
Kvalitāte sarūk, izdevumi ceļasTagad ilgāka ir graudu žāvēšana, kas sadārdzina izmaksas. Turklāt arī graudu kvalitāte cietusi. Mārtiņš spriež, ka pēc lietavām vēl skatīsies, kas būs ar vasaras kviešiem, taču par ziemas ir skaidrs – visi aizies lopbarībai. “Graudu žāvēšana kļuvusi dārgāka, bet to kvalitāte sarukusi. Protams, būs lielāki izdevumi un tādēļ arī zaudējumi, taču cik lieli tie būs, to vēl nevar zināt,” skaidro M. Kreilis. Viņš min, ka ražas laiks bija saulains un cerīgs, bet graudi vietām vēl nebija nogatavojušies. Kad bija kulšanas laiks, labību dažviet vēl nevarēja pļaut. Un tagad dīkstāve nelabvēlīgu laikapstākļu dēļ. Trešdien mākoņi izklīda, bet tīrumā vēl nevarēja braukt, jo zeme bija slapja un staigna. Vidzemes agroekonomiskās kooperatīvās saimniecības valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons spriež, ka nepieciešamas vismaz divas siltas un saulainas dienas, pēc kurām kulšanu varēs atjaunot. “Pagaidām ražas novākšana apstājusies pilnībā. Vērtējot visu mūsu zemnieku pļāvumu, apmēram 25 līdz 30 procenti graudu vēl ir uz lauka,” saka I. Jansons.Viņš domā, ka pārlieku lielus zaudējumus cikloni nenesīs, jo ir tikai septembra sākums, un graudaudzētāji jau lielāko daļu ir novākuši. “Vienīgi no kviešiem liela daļa aizies lopbarībai,” secina I. Jansons.
Graudi jau novāktiSavukārt Trikātas pagasta zemnieks Valdis Circenis graudu ražu jau nokūlis, atlikušas vēl pupas un vasaras rapsis. Vaicāts, kā tas izdevies, V. Circenis stāsta, ka viņam pašam ir divas lielas kaltes un sava graudu glabāšanas noliktava. Turklāt tīrumos strādā trīs jaudīgi kombaini, tādēļ graudus pa saulainajām nedēļām izdevies dabūt zem jumta. Pašlaik tirgū viņš pārdod rapsi, bet graudus nolēmis uzglabāt līdz ziemai, cerot, ka tad cena tiem celsies. Šobrīd V. Circenis sniedz pakalpojumus ekonomiski vidējiem zemniekiem, kuriem nav iespēju ātri novākt ražu.Valkas SIA “Valdro Agro” izpilddirektore Māra Bondare-Petersena stāsta, ka, sākoties lietum, nenokulti palikuši 580 hektāru. Arī viņa uzskata, ka no palikušā uz lauka lietavās gandrīz visi graudi aizies lopbarībai. “Lietus ir savu padarījis. Cik skaists un saulains bija augusts, tik slapjš septembris. Zaudējumi noteikti būs, taču degunu neesam nokāruši. Sinoptiķi sola, ka saule atgriezīsies un tad turpināsim kult,” saka M. Bondare-Petersena.Valkas pagasta zemnieks Jānis Anže ir uzsācis zemes aršanu, kamēr graudu kulšana apstājusies. Viņš uzskata, ka septembra sākums nav nekas īpašs. “Katru gadu tā ir bijis, ka ražas laikā kādas dienas līst. Arī pērn lija, bet pēc tam saule spīdēja trīs nedēļas. Daļa graudu būs jāatdod lopbarībai, bet zemniekiem ar to jārēķinās,” nosaka J. Anže.
