Brīžiem šķita – viss, pietiek. Lai brauc pakaļ! Nav vairs spēka uzvilkties kalnos.
Brīžiem šķita – viss, pietiek. Lai brauc pakaļ! Nav vairs spēka uzvilkties kalnos. Taču vakaros, kad tika sasniegta nakšņošanas vieta, radās miera sajūta un prieks par to, ka pārvarēti lieli attālumi.
Tā šīs vasaras ceļojumu ar velosipēdiem draugu kompānijā atceras Inga Ērgle.
Seši smiltenieši vecumā no 16 līdz 18 gadiem – Inga Ērgle, Rūta Pauloviča, Maija Kudlāne, Emīls Vīksna, Rūdis Dauksts un Toms Knostenbergs – trijās dienās nobrauca 240 kilometru.
Viņu maršruts: Lubāna – Nagļi – Varakļāni – Madona – Vestiena – Ineši – Vecpiebalga – Jaunpiebalga – Rēveļi. No Smiltenes līdz Lubānai un no Rēveļiem uz mājām jauniešiem ar transportu izlīdzēja zemnieku saimniecība “Ķelmēni”.
“Tas ir labs veids, kā pavadīt brīvo laiku vasarā pašu priekam. Trīs dienas bijām kustībā, redzējām Latviju, satikām cilvēkus,” ceļojumu ar velosipēdiem vērtē Inga un iesaka to arī citiem.
Brauciena plānošana ir laikietilpīgs process. Taču tas nav nekas nepaveicams. Ingai un Rūtai par to jau iegūta pārliecība un pieredze, jo pērn vasarā viņas ar velosipēdiem ceļoja no Baltezera uz Saulkrastiem, Tūju, Cēsīm, Līgatni. Pašas meklēja naktsmītnes, plānoja maršrutu.
Šovasar ar nakšņošanas vietām bija vieglāk. Pirmās dienas vakarā jaunieši teltis uzcēla Varakļānu pusē, kur dzīvo Ingas radinieki. Otrajā vakarā par nakšņošanas vietu viņi izvēlējās Vestienu, kur mājo Maijas vecmāmiņa.
Visu vajadzīgo – teltis, guļammaisus, katlu un citas sadzīves lietas – jaunieši veda līdzi ar velosipēdiem. Ēst gatavoja uz ugunskura. “Lai nebūtu jāiet kafejnīcās, kas ir dārgi, pa ceļam veikalā pirkām pārtiku. Paši taisījām makaronus ar gaļu, vārījām putras, pelmeņus. Trijās dienās ēšanai uz vienu cilvēku iztērējām tikai 10 latu,” stāsta Inga.
“Vairāk bijām tendēti uz braukšanu,” viņa atteic, taujāta par apskatītajiem interesantiem tūrisma objektiem. Taču lauku ainavas un pilsētas tāpat redzētas, arī Lubānas ezers. Interesanti bijis braukt ar velosipēdu pa ezera dambi un vērot Lubāna ainavu no ornitologu torņa. Savukārt pilsētās par velosipēdistiem priecājušies vietējie garāmgājēji, pēc bagāžas spriežot, ka šie nav vienas dienas tūristi.
Tiesa, ceļojumos ne vienmēr viss notiek gludi. Šajā velobraucienā grūts bijis maršruts – augsti pakalni, daudz zemes ceļu (aptuveni divas trešdaļas). Visas trīs dienas pūtis spēcīgs vējš. Rūda riepai septiņās (!) vietās saplīsusi kamera.
Taču viss ir paciešams, ja ir pozitīva attieksme, varbūtējos sekotājus uzmundrina Inga. Ieguvums būs pat ļoti pozitīvas emocijas.
“Tagad mums ir plāns augustā braukt gar Daugavu. Tas būs garāks maršruts, jo latiņa jāuzstāda augstāk. Svarīgi pašam novērtēt savas spējas, vai var izturēt, jo tāds brauciens ar velosipēdiem nav nemaz tik viegls, kā šķiet,” piebilst Inga.
Savu pirmo šīs vasaras ceļojumu jaunieši nodēvēja par “Lielisko riteņbraucienu”. Tas tāpēc, ka Rūta un Inga ir neformālas jauniešu apvienības “Lieliskie” domubiedres. “Lieliskos” izveidoja internetā čatā iepazinušies jaunieši no Rīgas, Ķeguma, Jelgavas un Smiltenes, lai kopīgi pavadītu brīvo laiku.
***
“Lielisko” velobrauciens
Velobrauciens Lubāna – Nagļi – Varakļāni – Madona – Vestiena – Ineši – Vecpiebalga – Jaunpiebalga – Rēveļi.
Pirmā diena – 77 km.
Otrā diena – 91 km.
Trešā diena – 72 km.
Vidējais ātrums:
17,7 kilometri stundā.
