Smiltenes centrā Lieldienu zaķis priecē bērnus un liek pasmaidīt arī pieaugušajiem.
Smiltenes centrā Lieldienu zaķis priecē bērnus un liek pasmaidīt arī pieaugušajiem. Lai līksmi un gaiši šie pavasara svētki!
“Ja sāk prātot, tad idejas rodas pašas no sevis,” secina Smiltenes pilsētas ainavu arhitekte Laima Šmite-Ūdre, vaicāta par interesantā rotājuma parādīšanos pilsētas centrā. Ierasti, ka Smiltene parasti vairāk tika uzposta Ziemassvētku laikā, bet pārējos svētkos rotājumi bija pieticīgāki. Ainavu arhitekte nolēmusi, ka smilteniešus un pilsētas viesus vajag iepriecināt arī pārējos svētkos. Jau tagad tiek spriests un plānots, kādus akcentus skvēri iegūs pilsētas svētku laikā.
“Ziemeļlatvija”, pārlūkojot interneta piedāvātās gudrības, centās uzzināt, kāpēc tieši zaķis kļuvis par vienu no Lieldienu simboliem. Izrādās, zaķis, kas simbolizē auglību, pie mums atļekatojis no senām teitoņu tradīcijām, kurās teikts par zaķa (truša) tēlu un olu spilgto krāsošanu, kas stāstīja par saules gaismas spēku un spilgtumu.
Agrāk Latvijā Lieldienas svinētas trīs vai pat četras dienas. Ļaudis savu prieku par atnākušo pavasari, gaismas un dzīvības uzvaru pār tumsu un nāvi izteica un apliecināja dažādās Lieldienu norisēs. Viena no tām neiztrūkstoši ir šūpošanās, kuras nozīme ir auglības veicināšana. Senie latvieši ticēja, jo augstāk šūpojas, jo labāka būs raža un brangāki lopi. Šūpošanās kustība ir nolūkota dabā. Labība, vējā šūpodamās, lēnām nobriest. Lieldienu rītā pati saule dejo un šūpojas. Ļaudis bija pārliecināti, ka, atdarinot šīs kustības, viņi vairo auglības spēku.
Lai iemantotu veselību un skaistumu, jāceļas vēl pirms saules lēkta un jāsteidzas nomazgāt seju tekošā ūdenī, kas tek uz rītiem. Tiem, kuri pieceļas pirmie, jāiet modināt vēl guļošos un viņi jānoper ar izplaucētiem zariem. Tad nopērtie tiks apveltīti ar veselību un veiksmi. Priecīgas Lieldienas!
