Šodien Blomes pagasta lauku mājās “Donas” iekurinās Lielās dienas rituālo ugunskuru. Saimniece Ilze Briede kopā ar palīgiem tūristu grupai no Rīgas rādīs, kā laukos svin pavasara saulgriežus.
Viesu gaidīšana “Donās” sākās jau šo ceturtdien ar šūpoļu kāršanu, olu krāsošanu un maizes krāsns balsināšanu. Vakar, Lielajā piektdienā, darbi lauku sētā bija pierimuši. Toties šodien Ilze savās mājās ne vien uzņems firmas “Skaistie skati” tūristu grupu, bet kā gide viņus arī vadās pa Blomes un Raunas pagastu. Ciemiņu grupas “Donās” ieradīsies arī Pirmajās un Otrajās Lieldienās. Aizslauka ziemas putekļusGaidot viesus, namamātei svētku noskaņojums ir jau labu laiciņu iepriekš. Lieldienas I. Briedei simbolizē pavasara atnākšanu un sava veida augšām celšanos pēc smagas ziemas. “Tas ir pacēlums citā dimensijā. Šķiet, it kā nekas nemainās. Cilvēki ir tie paši, nauda – tā pati, bet tomēr pavasara atnākšana ievieš pārmaiņas,” secina Ilze.“Donu” saimniecei Lieldienas ir laiks, kad gribas sakārtot sevi un savu māju. Saule spīd gaišāk, un gaismā labi redzami pa ziemu sakrājušies putekļi un negācijas. Ilzei rituāls, kā atslābināties un sakārtot domas, ir pēršanās pirtiņā. Latviskā dzīves ziņa viņai ir tuva. Citādāk laukos nemaz nevarot dzīvot, jo dabas ritums mudina ievērot tautas tradīcijas. Kaut arī latviešu folklorā svinētie pavasara saulgrieži jau bija pirms nedēļas, par tiem saimniece kopā ar Valmieras novadpētniecības muzeja tradīciju kopu “Griezes” stāstīs šodien atbraukušajiem tūristiem. Jau otro gadu “Donas” sadarbojas ar vairākām Latvijas tūrisma firmām. Ja Ziemassvētkos ciemiņus gaida Rūķu darbnīcā, tad Lieldienās godā ceļ pavasara saulgriežu tradīcijas. Olu krāsošana un šūpošanās ir tikai dažas no nodarbēm, ko tūristi darīs “Donās”. Viņi arī skatīsies, kā saimniece cep maizi īstā lauku krāsnī. Pēc latviešu folkloras tradīcijām tiks iekurināts pavasara saulgriežu rituālais ugunskurs. Ziedos, lai būtu svētība Kopas “Griezes” vadītāja Guna Medne skaidro, ka rituālajā ugunskurā veic ziedojumus, lai mājās būtu svētība un bagātība un lai izsargātos no ļaunuma. “Ziedojumam izmantojam graudus, ūdeni un sāli. Lieldienās ugunskurā var mest arī olu, vecos Jāņu vainagus un puzurus. Būs arī apdziedāšanās ar apcelšanu, “raganu mēļu” jeb vārdu siešana krūmā un citi ticējumi,” piebilst G. Medne. Ja laiks būs labs, tad “Donu” saimniece uz ugunskura vārīs gavēņa zupu bez gaļas, bet ar sieru un dārzeņiem un cienās viesus.Izklaidējot citus, “Donu” saimnieki paši gandrīz aizmirsuši, kas ir svētki, brīvdienas un atvaļinājums. Arī šajās Lieldienās ģimenei tikai īsu brīdi sanāks pasēdēt pašiem savā lokā, baudot māju sajūtu. “Ja es būtu zinājusi, cik smags darbs ir tūristu uzņemšana, es vēl stingri padomātu, vai to gribu, pirms mēs šo biznesu uzsākām. Taču šobrīd atkāpšanās ceļa vairs nav. Jāiet uz priekšu,” atzīst Ilze Briede. Tūrisma jomā strādājošajiem aizvadītā ziema bija smaga un jāpriecājas par ikvienu klientu un jādomā, kā viņu piesaistīt, lai atpelnītu ieguldījumus. Nelaiž garām “Riņģu kambarim”Turklāt Ilze ir arī sava darba un novadpētniecības entuziaste. Nevienu tūristu grupu viņa nelaiž projām, kamēr viņi Blomes pagastā nav apskatījuši “Riņģu kambari” jeb brāļu draudzes saieta namu. Uzzinātais par brāļu draudžu vēsturi Ilzi fascinē. Viņa ir pārliecināta, ka šajos namos veidojās latviešu inteliģence, kas vēlāk lika pamatus Latvijas valsts dibināšanai. Savukārt pašas “Donas” joprojām ir atklājums arī daļai blomēniešu. Ceturtdien pirmo reizi tur viesojās Maritana Gorina ar saviem trijiem bērniem un diviem audžubērniem. Kopā ar vairākiem Blomes skolēniem un skolotāju Ilzi Āboltiņu viņi palīdzēja saimniecei krāsot Lieldienu olas. Tām obligāti esot jābūt ne vien krāsainām, bet arī raibām. “Arī mājās krāsosim olas. Pirms Lieldienām parasti iesēju zālīti, un olas saliekam tajā,” saka M. Gorina.
