Aukstā ziema daudziem iedzīvotājiem ir pastiprinājusi interesi par laika apstākļiem. Savukārt daži, kuri līdz šim ar laika pētīšanu nodarbojās sava prieka pēc, tagad labprāt ar saviem novērojumiem iepazīstina arī citus.Sporta veterāns un slēpošanas entuziasts Aivars Grinbergs jau vairākus gadus pieraksta, kāda ziemā ik dienu ir temperatūra. Dzirdot televīzijā ziņu, ka šogad ir aukstākais janvāris pēdējos 23 gados, viņš no savos bloknotos pierakstītās informācijas izveidoja grafiku, lai par to pārliecinātos. “To, kāda ziemā ir temperatūra, es sāku pierakstīt jau 70. gadu otrajā pusē, kad nopietni pievērsos slēpošanai. Kā distanci noslēpoju, tā pierakstīju, kāda ir gaisa temperatūra. Man tas kā slēpotājam bija vajadzīgs, lai zinātu, kādus slēpju smērus izvēlēties labākai slīdamībai. Laika ziņas ar atskatu pagātnē mani ieinteresēja, un es nolēmu pārliecināties, vai mana informācija ar ziņoto sakrīt. Izrādījās, ka tā ir. Arī manos pierakstos pirms šāgada janvāra zemākā temperatūra fiksēta 1987. gadā,” stāsta A. Grinbergs.Pēc A. Grinberga shēmas, 1987. gadā gaisa temperatūra strauji sāka kristies jau no janvāra otrās dienas un 5. janvārī bija pazeminājusies līdz mīnus 30 grādiem. Turpmākajās dienās kļuva nedaudz siltāks, bet 11. janvārī sals jau bija mīnus 33 grādu stiprs.Pēc tam gan temperatūra sāka diezgan strauji celties un 14. janvārī sasniedza mīnus 15 grādus. Tad atkal sekoja kritums līdz mīnus 20 grādiem, bet pēc tam termometra stabiņš dažu dienu laikā pacēlās līdz mīnus septiņiem grādiem. Otrs aukstuma vilnis, tiesa gan, mazāks kā pirmais, sekoja janvāra beigās, kad sals bija mīnus 27 grādu stiprs. Kopumā togad janvārī vidēji par vienu grādu bija aukstāks nekā šogad.“Var teikt, ka ļoti nedaudz ir pietrūcis, lai šāgada janvāri varētu saukt par tikpat aukstu. Atceros, ka 1987. gadā nepiedzīvoju nevienu atkusni. Varēju izslēpoties pēc sirds patikas, kaut dažas dienas bija tik aukstas, ka bija jādomā, vai vērts kāpt uz slēpēm,” saka A. Grinbergs.Viņš atceras, ka vislielāko aukstumu esot piedzīvojis 1978. gada ziemā. “Toreiz 30. un 31. decembrī sals attiecīgi sasniedza mīnus 40 un mīnus 44 grādus. To tik labi atminos tādēļ, ka 30. decembrī Strenčos svinēju kāzas. Kāzu mielasts bija pilsētas ēdnīcā, un tās noliktavā bija sasalis viss svinībām pasūtītais degvīns. Pēc svinībām vajadzēja meklēt kāpurķēžu traktoru, lai ievilktu sasalušās viesu automašīnas,” tā laika atmiņās dalās A. Grinbergs.
