Latvijas Riteņbraukšanas federācijas (LRF) pārstāvji aizvadītajā nedēļā viesojās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas sēdē un vērsa uzmanību uz četriem būtiskiem izaicinājumiem – valsts solītā finansējuma otrās daļas piešķiršanu Eiropas BMX čempionāta rīkošanai Valmierā, Murjāņu sporta ģimnāzijas riteņbraukšanas nodaļas attīstību, velotreka neesamību Latvijā un “Baltijas ceļa” daudzdienu velobrauciena finansēšanas sistēmas izveidi.
LRF preses sekretārs Tomas Markss informē, ka šis gads Latvijas Riteņbraukšanas federācijai solās būt izaicinājumiem bagāts. Gada lielākais notikums, neapšaubāmi, ir Eiropas BMX čempionāts, kas no 11. līdz 14. jūlijam norisināsies Valmierā. Speciāli šim notikumam Valmierā pie Vidzemes Olimpiskā centra tiek būvēta BMX trase, kurai piesaistīti speciālisti ar starptautisku pieredzi. Tās pasaules unikalitāte būs starta kalns ar divām barjerām, lai trenēties varētu gan paši mazākie BMX riteņbraucēji, gan amatieri, gan arī elites klases sportisti. Taču šobrīd vēl nav skaidra situācija ar valsts finansējumu.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas sēdi apmeklēja LRF prezidents Igo Japiņš, padomes loceklis Edgars Dupats un preses sekretārs T. Markss.
LRF padomes loceklis Edgars Dupats vērsa Saeimas sporta apakškomisijas locekļu uzmanību uz neskaidro situāciju ar valsts piešķirtā finansējuma otro daļu Eiropas BMX čempionāta rīkošanai
42 585 eiro apmērā, neskatoties uz to, ka LRF noteiktajos termiņos iesniegusi visu nepieciešamo dokumentāciju finansējuma saņemšanai. Lai gan kopumā valsts bija paredzējusi čempionāta rīkošanai piešķirt 75 000 eiro, tomēr pašlaik piešķirtais finansējums ir 32 415 eiro. “Bez valsts paredzētā otrās daļas finansējuma čempionāta organizēšanai ir apdraudēta kvalitatīva sacensību norise, kas savukārt nelabvēlīgi atsauktos uz Latvijas valsts prestižu. Kā norādīja E. Dupats, Eiropas BMX čempionāts Valmierā ir izšķiroši nozīmīgs Latvijas BMX braucējiem cīņā par Tokijas Olimpisko spēļu kvalifikācijas punktiem,” norāda T. Markss.
Diskusijā Saeimas sporta apakškomisijas priekšsēdētājs Sandis Riekstiņš norādīja, ka situācija, kurā valsts ir lēmusi par finansējuma piešķiršanu, tomēr lēmumu nav īstenojusi vai to darījusi tikai daļēji, nav korekta. Ja valsts ir apņēmusies atbalstīt kādu sporta veidu un piešķirt finansējumu kāda pasākuma organizēšanai, šis solījums ir jāpilda pilnībā.
“Vienlaikus LRF iespēju robežās rīko vai atbalsta Latvijas čempionātus septiņos riteņbraukšanas veidos, kā arī organizē BMX čempionāta seriālu septiņos posmos un “Cerību kausa” seriālu šosejas riteņbraukšanā sešos posmos. Iespēju robežās LRF arī nodrošina sešu riteņbraukšanas veidu izlašu dalību nozīmīgākajās starptautiskā līmeņa sacensībās,” stāsta T. Markss.
Sēdes laikā LRF pārstāvji aktualizēja arī jautājumus par katastrofāli zemo finansējumu sporta darbam Murjāņu sporta ģimnāzijā, kur jau vēsturiski funkcionē arī riteņbraukšanas nodaļa. Kā norādīja I. Japiņš, tad esošais finansējums riteņbraukšanas nodaļas sporta darbam gadā ir vien 9000 eiro, tomēr, lai nodaļa spētu sekmīgi īstenotu plānoto programmu, kas sevī ietver inventāra atjaunošanu, treniņnometnes un startus nozīmīgākajās sacensībās, nepieciešamajam finansējumam ir jābūt vismaz 70 000 eiro apmērā.
