Ko vēl darīt, lai arī ikdienā mēs dzīvotu sakoptā vidē?
Jāslēdz atkritumu izvešanas līgumi Pirmkārt pietiktu jau ar to, ja katrs pats sakoptu savu durvju priekšu, un tie cilvēki, kuriem tāda vēlēšanās ir, pakratītu ar pirkstu kaimiņiem. Ja tas nostrādātu kaut vienam procentam, jau būtu daudz. Cilvēkus ikdienā var arī motivēt, panākot, lai katrs nams noslēdz līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju. Ir minimālās atkritumu izvešanas reizes, kas pielāgotas katrai dzīvesvietai. Varbūt tā ir cilvēku nezināšana, kad šķiet, – aizvest savus sadzīves atkritumus uz mežu un izgāzt tur ir lētāk, nekā izmantot ZAAO pakalpojumu. Taču tā nav. Tagad degviela maksā dārgi, un masveida savākšana tomēr ir lētāka, nekā pašam piegānīt mežu vai citu vietu. Svarīgs aspekts ir arī audzināšana skolās. Mans priekšlikums novada domei bija iesaistīt Lielajā talkā arī skolēnus un bērnudārza vecākās grupiņas, lai pieradinātu bērnus pie apziņas, ka atkritumi aiz sevis ir jāsavāc. Atbalstu diemžēl neguvu, jo tika piesauktas ērces un atbildība. Taču ne viss vecais, kas bija kādreiz, ir slikts.Varbūt Latvijā ir pat nepieciešams jauns modelis, kad jebkurš cilvēks jau iepriekš samaksā nodokli par atkritumiem, nevis maksā konkrēti par izvešanu, un pēc tam var mest atkritumus ikvienā šim nolūkam paredzētā konteinerā.
Ilona Pinzule, jērcēniete, Vidzemes augstskolas studenteVajag vairāk savākšanas laukumuĻoti vērtīgi būtu tas, ja Latvijā vairāk tiktu ierīkoti lieli sadzīves atkritumu savākšanas laukumi vai arī tiktu izliktas kaut vai speciāli šim mērķim paredzētas kastes. Daļai cilvēku nav, kur mest atkritumus, tāpēc viņi nonāk līdz absurdam, ka aizved uz mežu un izmet tur. Agrāk arī Jērcēnos bija atkritumu izgāztuve, bet tagad vairs nav. Ir tikai EKO laukums, kas, spriežot pēc piepildījuma, arī ir vajadzīgs pakalpojums, taču ne visi cilvēki uzskata, ka atkritumi ir jāšķiro.Daļa cilvēku ir tādi, kuri diemžēl dažādu iemeslu dēļ savus sadzīves atkritumus izgāž mežā vai citās tam neparedzētās vietās. Taču es ticu, ka viņu domāšanu ir iespējams mainīt, jo pēdējos gados situācija jau ir uzlabojusies. Mēs runājam par patriotismu, un caur šo jēdzienu varētu uzrunāt sabiedrību arī attiecībā par apkārtējās vides saudzēšanu. Cilvēks jau piesārņo savu zemi, nevis svešu. Man patīk Lielās talkas mērķis sasniegt to, lai Latvija būtu zaļākā valsts pasaulē. Šo ideju dažādos aspektos vajadzētu popularizēt arī ziemā un vasarā un izdomāt jaunu veidu, kā uzrunāt cilvēkus.
Ernests Lībietis, Valkas novada deputātsMaksimāli jāizliek atkritumu urnasVisa pamatā ir tas, kā cilvēki ir audzināti. Sabiedrību vajag izglītot ikdienā, popularizējot un skaidrojot atkritumu šķirošanas un savākšanas nozīmi. To vajadzētu darīt atkritumu savācējam, uzņēmumam “Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācija”, kam Vidzemē ir monopolstāvoklis. Cilvēkiem ir jāizskaidro, kādas sekas būs tam, ja viņi savus sadzīves atkritumus izgāzīs mežā vai citās tam neparedzētās vietās. Ja viņi to sapratīs, tad domāju, ka ir iespējams mainīt sabiedrības attieksmi. Ir taču vietas pasaulē, kas ir sakoptas un tīras, un tādas pat tālu nav jāmeklē. Sakopta vide ir Smiltenē. Arī Valkas pilsēta ir sakopta, bet diemžēl piepilsētas mežos atkritumi ir izgāzti kaudzēm. Vēl vajadzētu maksimāli daudz apdzīvotās vietās izlikt atkritumu urnas. Ja cilvēks iet pa ielu un viņam nav kur izmest kau vai cigaretes izsmēķi vai papīru, tad viņš to var arī nomest zemē. Nedomāju, ka nelegālo izgāztuvju veidošanās ir saistītas ar cilvēku maksātspēju, jo atkritumu izvešana nemaz nemaksā dārgi. Es dzīvoju privātmājā un par atkritumu izvešanu reizi mēnesī maksāju aptuveni trīs latus. Atkritumus šķiroju, tāpēc liels pluss ir tas, ka Valkā ir EKO laukums.
