Šodien lasītājiem piedāvājam Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” un sociāldemokrātiskās politisko partiju apvienības “ATBILDĪBA” vietējo deputātu kandidātu atbildes uz “Ziemeļlatvijas” jautājumiem, kā arī dažādu sociālo slāņu cilvēku viedokļus par abu politisko spēku pirmsvēlēšanu programmām. Jāteic gan, ka pēdējā laika sociālo aptauju rezultāti liecina, ka šīs partijas varētu nesasniegt vajadzīgo piecu procentu barjeru, lai iekļūtu 10. Saeimā. Vidzemes vēlēšanu apgabalā no “Visu Latvijai!” – “TB/LNNK” kandidē Strenču novada iedzīvotājs Jānis Ķirsis, bet no saraksta “ATBILDĪBA” – smiltenietis Ivans Pavlovskis.Ar šo publikāciju “Ziemeļlatvija” pabeidz rakstu sēriju un vērtējumu par partiju programmām un deputātu kandidātiem.
Nacionālās apvienības “Visu Latvijai” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” Vidzemes vēlēšanu sarakstā ar 24. kārtas numuru kandidē Strenču novada iedzīvotājs Jānis Ķirsis.- Vairākas sabiedrības aptaujas liecina, ka Nacionālā apvienība, kurā jūs kandidējat, varētu nepārsniegt piecu procentu barjeru, kas nepieciešama, lai iekļūtu Saeimā. Kāpēc jūs startējat tieši no šī saraksta?- Domāju, ka mēs pārsniegsim šo barjeru, un ceru vismaz uz 12 vietām Saeimā. Personīgi man simpatizē apvienība, jo te apvienojies tā saucamais vecais slānis – tēvzemieši, kuru arī es pārstāvu, un jaunības degsme – “Visu Latvijai!”. Apvienošanās kongresā jutām “Visu Latvijai!” pārstāvju – pārsvarā gados jaunu cilvēku – nacionālo pārliecību, kuri vēlas latviskumu pacelt visaugstākajā līmenī. – Kur jūsos tāds optimisms? Sabiedrībā valda uzskats, ka nacionālās vērtības nav izturējušas laika pārbaudi un attaisnojušas iedzīvotāju cerības?Ar šādu viedokli saskaros itin bieži. Vēlētāji pārmet, ka zem nacionālā karoga slēpjas šaura cilvēku loka ekonomiskās intereses. Es tam pilnībā nepiekrītu, jo uzskatu, ka partija, kurā esmu iestājies, iespēju robežās nacionālo karogu ir turējusi pietiekami augstā līmenī, piemēram, valsts valodas jautājumā. – Vai jūs esat radikāla apvienība – tikpat radikāla kā, piemēram, PCTVL?- Domāju, ka nē. Mūsu līderu uzstādījums ir, ka gan partija, gan apvienība ir nacionāli konservatīva. Viens no līderiem – Eiroparlamenta deputāts Roberts Zīle – uzskata, ka nebūsim agresīvi ar savu nacionālismu, visur to nepiesauksim, bet arī to neaizmirsīsim. Nebūsim arī radikāli – kaut pastalās, bet brīvā Latvijā, un gāzes vadu tūlīt aiztaisīsim ciet un sildīsimies tikai ar malku. Ja iekļūsim Saeimā, tad strādāsim pie pakāpenisku lēmumu pieņemšanas par valsts enerģētiskās neatkarības iegūšanu, kā es saku, no Krievijas gāzes “adatas”. Mums pārmet, ka tēvzemieši vairāk vai mazāk ir strādājuši valdībā arī līdz šim, bet man būs grūti to komentēt, jo partijas darbā esmu iesaistījies salīdzinoši nesen – nedaudz vairāk kā gadu. – Kāda bija jūsu motivācija iesaistīties politikā? Politiķu prestižs nav īpaši augsts.- Politikā iesaistījos tāpēc, ka sevi uzskatu par pietiekami sabiedriski aktīvu cilvēku un bija vēlme sevi īstenot arī šajā lauciņā. Uzskatu, ka ne visi ir gatavi iet un darīt sabiedrības interesēs, bet man ir vēlme darīt. Lokālajā līmenī līdz šim bez atalgojuma vadu Strenču luteriskās draudzes saimniecisko dzīvi. Vairākus gadus esmu darbojies arī pašdarbības kolektīvos, bet tas, iespējams, ir tikai manis paša labad – prieka nešana sev un citiem. Iztiku pelnu, strādājot akciju sabiedrībā “Citadele” par vecāko kredītprojektu vadītāju Valmierā. – Kāda jums ir izglītība? – Man ir augstākā ekonomiskā izglītība – bakalaura grāds uzņēmējdarbības vadīšanā. 2004. gadā absolvēju Banku augstskolu.- Lūdzu pastāstiet nedaudz par sevi, esat vietējais?- Ar Strenčiem man saistās nozīmīgs dzīves periods, jo esmu te dzimis, audzis un pabeidzis pamatskolu. Šobrīd mana gultasvieta ir Valmierā. Nedēļas nogales gan pavadu savā dzimtajā pilsētā. Kas attiecas uz ģimeni, esmu precējies divu meitu tēvs, kas daudz laika velta savām atvasēm. Strenčos man ir savs draugu logs. Veiksmīgi kandidēju arī pašvaldību vēlēšanās un pašlaik veicu novada domes deputāta pienākumus.- Kāds ir jūsu skatījums uz pašvaldības lietām un darbību?- Strenču novada pašvaldība, droši vien līdzīgi kā citas, pārsvarā nodarbojas ar saimniecisko darbību, piemēram, risina Sedas pilsētas apkures jautājumus. Lokālajā pašvaldībā nav lielās politikas, bet tai ir jāsniedz iedzīvotājiem pakalpojumi, jānodrošina tai piešķirto funkciju izpilde, jānodrošina infrastruktūras attīstība. Piemēram, ūdensprojekta tālāka attīstība un tā izvēršana arī novada pagastos, kultūras namu apvienošana. Reāli pašvaldību vada priekšsēdētājs un izpilddirektors, bet deputāti nāk ar savu iniciatīvu, viedokli un atbalstu. – Vai nācies uzklausīt iedzīvotāju pārmetumus par to, ka deputāti pieņēmuši ačgārnus lēmumus?- Ir bijuši pārmetumi par pieņemto lēmumu lietderīgumu. Piemēram, kāpēc Jaunklidzī nepieciešams būvēt jaunu saieta namu. Pārmetēji uzskata, ka tā ir pārāk maza apdzīvotā vieta, lai tur ieguldītu lielu naudu. Iespējams, no šodienas ekonomiskā viedokļa raugoties, pamatojums ir nedaudz svārstīgs, bet jebkurā gadījumā šo projektu virza ar Eiropas finansiālo atbalstu – tie ir 85 procenti. Šo projektu uzsāka Plāņu pagasta padome, un novada domei bija jāsaglabā tā pēctecība. – Vai no tā, ko ievēlēs 10. Saeimā, mainīsies arī vietējo pašvaldību darbs?- Zināmā mērā tie, kas sasēdīsies 100 Saeimas krēslos, ietekmēs vietējās pašvaldības. Visas lietas ir maināmas, un, iespējams, jaunie tautas kalpi strādās ar jauniem lēmumiem. Līdz šim esam strādājuši diezgan stabili kaut vai tajā pozīcijā, ka pašvaldības budžets veidojas no iedzīvotāju ienākumu nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa. Pieņemu, ka nākotnē pašvaldībām varētu būt lielāka atbildības un darba nasta. Vai tam nāks līdzi finansējums, tas ir cits jautājums. Daļu no funkcijām varētu pārņemt pašvaldības, veidojot vienas pieturas aģentūras, kur lietas sabīda pašvaldības darbinieks ar valsts ierēdni. Kā nelielu piemēru varētu minēt no savas pieredzes. Zinu, ka mans krusttēvs makšķerē Trikātas pagasta Baznīcas ezerā. Lai saņemtu zvejas licenci, jādabū piekrišana pašvaldībā un tad jādodas uz reģionālo Vides pārvaldi. Pašlaik šie zivju daļas inspektori atrodas Cēsīs. Dzirdēju, ka šo iestādi vēl plāno optimizēt, tāpēc būs jābrauc vēl tālāk, un tas iedzīvotājiem būs gaužām neizdevīgi.
