Sestdien, 24. maijā, no pulksten 7 līdz 20 Latvijā notiks kārtējās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kurās Latvijas pārstāvībai Eiropas Parlamentā jāievēl astoņi deputāti. Līdz vēlēšanām ir atlicis pavisam maz laika, tāpēc laikraksta lasītāji redakcijai lūguši izskaidrot vairākus jautājumus.
Pašlaik vēlētāji visbiežāk uzdevuši jautājumu, kas jādara gadījumā, ja uz deklarētās dzīvesvietas adresi nav saņemts Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PID) paziņojums par to, kura iecirkņa sarakstā vēlētājs iekļauts.
Palīgs – uzziņu tālrunis“Ziemeļlatvija” jau rakstīja, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanās vēlētāju uzskaitei lieto vēlētāju reģistru un balsošana notiek, izmantojot vēlētāju sarakstus. Katrs vēlētājs vēlēšanām ir reģistrēts noteiktā vēlēšanu iecirknī atbilstoši reģistrētai dzīvesvietai. PID katram vēlētājam uz deklarētās dzīvesvietas adresi Latvijā pa pastu ir izsūtījusi paziņojumu par to, kura iecirkņa sarakstā vēlētājs iekļauts. Ja paziņojums kādu iemeslu dēļ nav saņemts, noskaidrot, kurā vēlēšanu iecirknī jābalso un kāds ir vēlētāja kārtas numurs, iespējams, zvanot pa tālruni 67049999 (Centrālās vēlēšanu komisijas uzziņas tālrunis) katru dienu no pulksten 8 līdz 20 vai arī PID mājaslapā www.pid.gov.lv. Arī vairāki redakcijas darbinieki nav saņēmuši šos paziņojums, taču, zvanot uz iepriekš norādīto tālruņa numuru, neilgā laikā sprīdī iespējams iegūt visu informāciju. Tā gan jāpieraksta, lai līdz vēlēšanu dienai atcerētos, kurā iecirknī jābalso un kāds ir vēlētāja kārtas numurs. “Ziemeļlatvija” atgādina, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanās piedalīties var gan ar Latvijas pilsoņa pasi un arī personas apliecību (eID karti). Tiesības piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās ir balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem, kā arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, kuri uzturas Latvijā (ziņas par kuriem ir iekļautas Latvijas Iedzīvotāju reģistrā). Balstiesības Latvijā ir no 18 gadu vecuma. Centrālā vēlēšanu komisija informē, ka vēlētājiem būs iespēja nobalsot arī iepriekšējā balsošanā.
Iecirkņa maiņai – divi varianti Jāatceras, ka vēl līdz otrdienai vēlētāji sākotnēji reģistrēto vēlēšanu iecirkni var mainīt, izvēloties jebkuru citu iecirkni Latvijā. Tas noderēs tiem vēlētājiem, kuri kādu iemeslu dēļ pastāvīgi nedzīvo savā deklarētajā dzīvesvietas adresē, tāpēc balsošanai nav ērts sākotnēji noteiktais vēlēšanu iecirknis. Der zināt, ka sākotnēji vēlētāji ir iekļauti tā iecirkņa vēlētāju sarakstā, kas atbilda viņu reģistrētajai dzīvesvietai 70 dienas pirms vēlēšanām, tātad – līdz 10. martam. Vairāki laikraksta lasītāji lūguši “Ziemeļlatvijai” informēt, kā iespējams pieteikt iecirkņa maiņu.Tātad iecirkņa maiņa jāpiesaka līdz 29. aprīlim (ieskaitot). To var izdarīt divos veidos. Tiem, kuriem ikdienā nav pieejami interneta pakalpojumi, ērtāk to būs izdarīt klātienē – jebkuras pašvaldības dzīvesvietas deklarēšanas iestādē, iesniedzot attiecīgu iesniegumu un uzrādot pasi vai personas apliecību. Valkas novadā dzīvesvietu deklarē novada Dzimtsarakstu nodaļā. Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Māra Zeltiņa informē, ka līdz šim iestādē iespēju mainīt vēlēšanu iecirkni izmantojuši trīs vēlētāji. Vēlētājam, ierodoties Dzimtsarakstu nodaļā, būs jāaizpilda iesnieguma veidlapa. M. Zeltiņa vēlētājiem iesaka izmantot iespēju mainīt iecirkni tiešsaistē PID mājaslapā www.pid.gov.lv, izmantojot e-pakalpojumu “Iecirkņa noskaidrošana un maiņa”. Taču lai lietotu šo pakalpojumu, nepieciešams autentificēties, izmantojot internetbanku (SEB, Norvik, Nordea, Swedbank, DNB, Citadele).
Vēlētājiem – palīgs izvēleiIr pienācis laiks sākt pamazām interesēties arī par deputātu kandidātu sarakstiem un tur iekļautajiem deputātu kandidātiem. Eiropas Parlamenta vēlēšanām Centrālā vēlēšanu komisija ir reģistrējusi 14 partiju un partiju apvienību deputātu kandidātu sarakstus, kuros kopā pieteikti 170 deputātu kandidāti. Startējot uz šīm vēlēšanām, aktīvāks izrādījies stiprais dzimums. No visiem 170 deputātu kandidātiem 110 ir vīrieši, pārējās – sievietes. Vidējais deputātu kandidātu vecums ir 45,8 gadi. Vecākajam kandidātam ir 78, bet jaunākajam – 22 gadi. Vairākums no deputātu kandidātiem – 159 – ir augstākā izglītība, pārējiem 11 – vidējā izglītība. Lai vēlētājiem palīdzētu izdarīt pareizāko izvēli, kurus deputātus deliģēt uz Briseli pārstāvēt Latvijas valsts un tautas intereses, vakar Sabiedriskā labuma biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” publiskoja deputātu kandidātu reputācijas datu bāzi ar kuru katrs var iepazīties – Kandidatiuzdelnas.lv. Ikvienam vēlētājam ir dota iespēja iespēja iepazīties ar izveidoto “Kandidātu antitopu”. To izpētot, atklājas, ka viens deputātu kandidāts, pēc “Delnas” domām, uzskatāms kā bīstams. Tas ir Alfrēds Rubiks (Latvijas Sociālistiskā partija), kurš ir sodīts par mēģinājumu gāzt valsts varu.Sadaļā “Vidējs risks” iekļauti divi Zaļo un Zemnieku savienības deputātu kandidāti – Iveta Grigule (balsojusi pret Aināra Šlesera izdošanu kratīšanai 2011. gada 26. maijā) un Kārlis Seržants (interešu konflikts, piešķirot sev transporta kompensāciju). Šajā sadaļā iekļauts arī Aleksandrs Mirskis (politiskā partija “Alternative”), kurš pretlikumīgi savienojis dienestu Zemessardzē ar Saeimas deputāta amatu. Arī Andrejs Klementjevs (“Saskaņa” sociāldemokrātiskā partija) iekļauts šajā kategorijā par to, ka atturējās Saeimas 2011. gada 26. maija balsojumā par piekrišanu kratīšanai Aināra Šlesera dzīvesvietās).Visvairāk deputātu kandidātu – kopumā 12 – iekļauti sadaļā “Zems risks”. Fridijs Bokišs (Latvijas Sociālistiskā partija) šādu novērtējumu izpelnījies par darbību Komunistiskajā partijā pēc 1991. gada 13. janvāra, Valdis Dombrovskis (“Vienotība”) – par to, ka pats atzīst iespējamu kukuļa došanas faktu, Guntars Jirgensons (“Saskaņa” sociāldemokrātiskā partija) – par to, ka fotografējies reklāmai, kas nav deklarēta kā ziedojums partijai, Ilona Jurševska (Zaļo un Zemnieku savienība) – par valsts pārstāvi “Latvijas kuģniecība” virza bijušo “Ventspils Nafta” vadītāju, Arturs Krišjānis Kariņš (“Vienotība”) – partijas biedram un ziedotājam labvēlīga lēmuma pieņemšana, Rihards Pīks (“Latvijas Attīstībai”) – krimināllieta par Kultūras ministrijas autobusa pirkšanu, Juris Pūce (“Latvijas Attīstībai”) – nozares uzņēmumu ziedojumi sievas vadītajai biedrībai, Mārtiņš Šics (Latvijas Reģionu Apvienība) – zaudējis darba devēja uzticību par Zolitūdes traģēdijas upuru datu nopludināšanu, Inese Vaidere (“Vienotība”) – neatļauta aģitācija priekšvēlēšanu periodā, Andrejs Žagars (“Latvijas Attīstībai”) – Operas parādi un finanšu pārkāpumi, Tatjana Ždanoka (“Latvijas Krievu savienība”) – aizdomas par mediju izdošanai piešķirtas naudas piesavināšanos, Roberts Zīle (NA “Visu Latvijai!” – TB/LNNK) – mazo HES bizness.Ir iespējams iepazīties arī ar sadaļā “Viela pārdomām” iekļauto astoņu deputātu kandidātu izziņas materiālu.UZZIŅAINo 21. līdz 23. maijam vēlēšanu iecirkņos dažas stundas dienā notiks iepriekšējā balsošana:- trešdien, 21. maijā, – no pulksten 17 līdz 20- ceturtdien, 22. maijā, – no pulksten 9 līdz 12- piektdien, 23. maijā, – no pulksten 10 līdz 16avots: www.cvk.lv
UZZIŅAIKandidātu saraksti:1. “Saskaņa” sociāldemokrātiskā partija (1. numurs – Boriss Cilevičs)2. Politiskā partija “Alternative” (1. numurs – Aleksandrs Mirskis)3. Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (1.numurs – Jānis Dinevičs)4. “Par prezidentālu republiku” (1.numurs – Augusts Kūravs)5. Latvijas Atdzimšanas partija (1.numurs – Andris Rubins)6. Kristīgā demokrātiskā savienība (1. numurs – Mareks Raups)7. “Suverenitāle” (1. numurs – Pāvels Sidorovs)8. Latvijas Reģionu Apvienība (1. numurs – Mārtiņš Bondars)9. Zaļo un Zemnieku savienība (1. numurs – Andris Bērziņš)10. Latvijas Sociālistiskā partija (1. numurs – Alfrēds Rubiks)11. Partija “Vienotība” (1. numurs – Valdis Dombrovskis)12. “Latvijas Krievu savienība” (1. numurs – Tatjana Ždanoka)13. “Latvijas attīstībai” (1. numurs – Andrejs Žagars)14. Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (1. numurs – Roberts Zīle)avots: www. cvk.lv
