Laikā, kad ir apstiprināts Smiltenes novada pašvaldības budžets 2020. gadam, “Ziemeļlatvija” dodas uz Smiltenes novada muzeju Mēru muižā, kur enerģijas un darba spara pilna sagaida muzeja vadītāja Ieva Miķe. Pagājuši nepilni pieci mēneši kopš viņa atgriezusies darbā pēc ilgākas prombūtnes. Gada beigas un sākums allaž bijis ļoti saspringts, taču tagad ir laiks sarunai par aktualitātēm un to nudien ir daudz. Kopš 1. janvāra Smiltenes novada muzejs atrodas pašvaldības jaunās iestādes “Kultūras, sporta un mūžizglītības pārvalde” paspārnē. Reorganizācijas rezultātā muzejā pieņemta darbā izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītāja. Zīmīgi, ka šī I. Miķei ir pirmā intervija laikrakstam pēc Smiltenes novada muzeja akreditācijas.
– Kā tu jūties, atgriežoties darbā jau akreditētā muzejā?
– Kā vadītāja uzsāku muzejā strādāt 2016. gada beigās, bet pusotru gadu bija pārtraukums. Sajūtas ir ļoti labas. Esmu priecīga būt šeit atpakaļ, jo muzeju sajūtu kā savu īsto vietu. Reizēm tik ļoti aizraujos ar pienākumu veikšanu, ka sāku nest darbu uz mājām. Zinu, ka vajag drusciņ mierīgāk, bet ideju ir daudz. Pērn septembra beigās atgriežoties Mēru muižā, izjutu gandarījumu, domas un ieceres ne tikai nav mainījušās, bet ir pilnveidojušās. Tas apliecina, ka ejam pareizajā virzienā.
Atceros, ka, aizejot dekrēta atvaļinājumā, bija jāizdara pēdējie darbi pirms muzeja akreditācijas. Pirms tam sabiedrībā muzeja darbību vērtēja dažādi, tagad attieksme ir mainījusies arī no vietējo iedzīvotāju puses, jo ir skaidrs, ka šis ir īsts muzejs, kura darbība ir kvalitatīva un ilgtspējīga, kas orientēta uz sabiedrības interesēm un vajadzībām. Viss tiek organizēts pēc pareiziem pārvaldības principiem. Esam ieguvuši lielāku iedzīvotāju uzticību, bet vēl nepieciešama arī sabiedrības pārliecība, ka šī muzejam ir īstā vieta, jo nereti izskanējušas runas, ka tam vajadzētu atrasties novada centrā Smiltenē. Vietējiem šķiet pārāk liels attālums, bet neviena skaista pils vai muiža neatrodas centrā.
Arī muzeju saimē mūs uztver pilnīgi citādāk. Šobrīd tiks iesniegti dokumenti, lai mūs uzņemtu muzeju biedrībā, bet nākamajā gadā piļu un muižu asociācijā. Starp citu, Vidzemes reģionālo muzeju sanāksme šogad notiks pie mums Mēru muižā. Jā, uz mums tagad raugās kā profesionālu muzeju. Protams, tie ir papildu pienākumi – muzeju sanāksmes, sapulces, kurās automātiski piedalāmies. Dažādi semināri, kas skar dokumentāro pusi. Kopīgi kolektīvus vienojoši pasākumi. Tas viss ir kā drošības garants, kas ļauj darboties precīzāk un efektīgāk. Visa informācija, ko saņemam, ir pilnīgāka.
– Ja pirms tam prioritāte bija akreditācija, kas šobrīd ir svarīgākās sfēras, kurās darbojaties?
– Darbs šobrīd norit vairākās sfērās. Pirmais bija jāpielāgojas reorganizācijai, jo tika izveidota jauna Smiltenes novada pašvaldības iestāde “Kultūras, sporta un mūžizglītības pārvalde”, zem kuras ir gan Smiltenes novada Kultūras centrs, sporta centrs un Tūrisma informācijas centrs, zem kura savukārt ir muzejs. Pie tā ir jāpierod, taču saskatu daudz labu iespēju. Viena no jaunās pārvaldes sfērām ir mūžizglītība, kas sasaucas ar Bilskas pagasta iedzīvotājas Evas Kauliņas ideju par viduslaiku, renesanses, baroka, “english country dance” un Viktorijas laika dejām Mēru muižā. Viņa ir izgājusi kursus un nāca ar iniciatīvu, ka vēlētos vadīt nodarbības. Šīs dejas muižai atbilst un piestāv. Sarunu rezultātā nonācām pie tā, ka aicinām ikvienu interesentu neatkarīgi no vecuma un prasmēm uz deju nodarbībām. Plānots, ka tiks dibināts kolektīvs. Nodarbības sāksies martā, un tās notiks ceturtdienu vakaros. Šobrīd norit pieteikšanās, sazinoties ar kolektīva vadītāju Evu Kauliņu pa tālruni 26694589 vai e-pastā [email protected].
Reorganizācijas rezultātā mums ir pieņemta jauna darbiniece. Muzejā tika izveidota štata vieta – izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītāja amats uz 0,7 slodzi. Konkursa rezultātā šo amatu ieņēma Līga Krūmiņa-Krīgere. Esmu pārliecināta, ka viņa mums ir liels ieguvums. Personīgi līdz šim Līgu nepazinu, taču viņa darbā ir nedēļu, bet ideju ģenerators strādā tā, ka pat netieku līdzi. Šāds speciālists mums bija ļoti nepieciešams, jo krājuma, izglītojošo un pētniecisko darbu nevar darīt viens cilvēks. Līga šobrīd pilnveido un uzlabo piedāvājumu skolēniem, padarot to interesantāku un aizraujošāku. Ir visādas idejas. Principā viņa šajā darbā vadīs mūs. Labi apzināties, ka absolūti uz to varu paļauties. Priecājos, ka divas no trim muzeja funkcijām – izglītojošais darbs un krājuma darbs – tiek nodrošinātas ar atbilstošu speciālistu darbu. Pētnieciskais darbs šobrīd noris aspektos, kuri saistīti ar izglītojošo programmu pilnveidošanu, ekspozīcijas par Mēru muižas vēsturi veidošanu, krājuma priekšmetu vēsturi.
Šobrīd tiek plānotas vairākas izstādes, kas apmeklētājiem būs skatāmas pavasarī. Sāksies darbs arī pie Muzeju nakts rīkošanas, jo nupat uzzinājām, ka šogad vadmotīvs būs brīvība. Pamazām top ievirze nākamajai ekspozīcijai, kas būs par Mēru muižas vēsturi, jo ir svarīgi izstāstīt pašas muižas stāstu. Mums ir divi vienā – skaistās ēkas komplekss un muzejs. Tāpēc, atbraucot uz muzeju, ir svarīgi pastāstīt un parādīt muižas vēsturi. Šis nebūs ātrs process, visticamāk, tas prasīs aptuveni divus gadus. Šobrīd ļoti priecātos, ja iesaistītos cilvēki, kam ir informācija, materiāli vai fotogrāfijas par muižas vēsturi. Uzklausīšu jebkuru zvanu un labprāt tikšos, jo jebkura informācija būs noderīga. Mūsu lielais uzstādījums ir šo ēku atjaunot ēku tās sākotnējā veidolā, akcentējos tās apdares un interjera elementus un to stilistiku. Neskatoties uz to, ka savulaik tika veikta arhitektoniskā izpēte, nav nevienas iekštelpu fotogrāfijas.
– Zināms, ka šobrīd nevaram runāt par tik apjomīgiem darbiem kā muižas restaurācija, bet vai 2020. gadā ir plānoti remontdarbi?
– Joprojām akūts ir jumta jautājums, pēc tam tikai pārējais. Kamēr tas nav atrisināts, tikmēr lieki netērēsim līdzekļus. Mans redzējums par muzeja attīstību nav nodalāms no muižas kompleksa – nākotnē saskatu Mēru muižas kompleksu kā tūrisma objektu, kura viena no pamatvērtībām ir novada muzejs, taču arī pašai muižai un tās parkam ir liels potenciāls kļūt par tūrisma objektu, iesaistoties akcijās un pasākumos, kuri tiek rīkoti sadarbībā ar dažādām biedrībām un asociācijām, attīstot aktīvās atpūtas un atpūtas parkā iespējas, papildinot mūžizglītības piedāvājuma klāstu, rīkojot seminārus, konferences, dodot iespēju baudīt dažādus kultūras, mākslas pasākumus, saglabājot un akcentējot kultūrvēsturisko mantojumu ar cerību iedibināt arī jaunas, ar muižu un muzeju saistītas tradīcijas. Mēru muižai ir jākļūst par galamērķi, uz kuru dodas ar domu redzēt, izzināt, piedzīvot, arī pašam radīt ko jaunu, līdzdarboties, atpūsties, baudīt, vērtēt un gūt jaunu pieredzi.
Diemžēl šajā gadā Smiltenes novada domes budžetā jumta remontam nav paredzēti līdzekļi, cerams, ka būs nākamajā gadā. Toties ar Bilskas pagasta pārvaldes vadītājas Lindas Karlsones iniciatīvu un iesaisti pērn apstiprināts projekts par muižas terases remontu.
– Vai Kultūras, sporta un mūžizglītības pārvaldi saskati kā ieguvumu novadā?
– Pilnīgi noteikti! Jau šobrīd ir izveidojusies ciešāka sadarbība ar Smiltenes novada Tūrisma informācijas centra vadītāju Modri Apsīti. Iepriekš muzejs bija vairāk autonoms. Tagad saskatu daudz pozitīvā. Aizvadītajā nedēļā Modris uzaicināja līdzi uz tūrisma izstādi Tallinā. Esmu pārliecināta, ka nākamajā gadā muzejam jāstartē ne tikai kā atbalstošam personālam, bet jau ar savu piedāvājumu un redzējumu. Ciešāka sadarbība ir arī ar Tautas lietišķās mākslas studijas “Smiltene” vadītāju Lieni Strazdiņu. Pārvaldes uzstādījums ir sadarbība, tad tas ir tas, uz ko šobrīd virzos – sadarbojamies ne tikai savā starpā, bet arī ar Smiltenes novadā esošajām biedrībām un iestādēm, jo tikai tā mēs spējam augt un attīstīties. Sadarbība veicina, pilnveido un attīsta.
