Laikraksts “Ziemeļlatvija” atsāk sen piemirstu publikāciju sēriju – piektdienās rakstīsim par vārdadienu gaviļniekiem. Šodien savus vārdiņdienas svētkus svin Lidijas. Tas aizvadītajā nedēļā ir Latvijā populārākais sieviešu vārds. Viena no šī vārda īpašniecēm ir pensionāre Ausekļa ielas 26. nama vecākā Lidija Ščerbinska.
“Manos rados ir trīs Lidijas. Vārdu iedeva tēvs. Viņa māsa arī bija Lidija. Tiesa, to igauniski sauca par Leidu, tāpēc šie vārdi nejuka,” smaida L. Ščerbinska. Viņa atceras, ka savulaik, kad strādāja Lauktehnikā, kāds šoferis no Krievijas atvedis un uzdāvinājis vīnu “Lidija”.
Ar sievišķu viltībuLidija visas savas paziņas Lidijas raksturo kā priecīgas, jautras, emocionālas būtnes. Viņa atzīst, ka vārda raksturojums un izcelsme atbilst patiesībai. Arī tas, ka dažkārt sava mērķa sasniegšanai nākas pielietot nelielu sievišķu viltu un neatlaidību. Viens no tādiem gadījumiem bija pērn, lai īstenotu ieceri par savas daudzdzīvokļu mājas pagalma sakārtošanu. “Mājas apkārtne un durvju priekša bija briesmīga. Sākām kopīgi vākt naudiņu un rakt, kur bija jārok. Kad amatpersonas pamodās un palīdzēja ar tehniku, savākto naudiņu devām atpakaļ. Tagad pagalms ir kārtībā,” gandarīta Lidija.
Virtuvē visapkārt zemenesL. Ščerbinskai ļoti patīk visdažādākās puķes, sākot no lauvmutītēm un margrietiņām līdz rozēm, patīk rušināties dārzā. Viņa savā virtuvē kolekcionē visdažādākos sadzīves priekšmetus ar zemeņu attēliem. Šīs ogas virtuvē vīd visapkārt. Kolekcionēšana sākās ar 50. dzimšanas dienas kolēģu dāvanu – gludināmā dēļa pārvalku ar zemeņu rakstu. Savukārt vasarnīcā tiek kolekcionētas vardes.Lidija dzimusi Turnā, pirmā darba vieta pusi mūža bijusi kombinātā “Daiļrade”, kur tika gatavotas dažādas suvenīrlelles. Daži paraugi glabājas vasarnīcā. Lidija pašmācības ceļā ir apguvusi dažādu ādas kārbiņu gatavošanu.Veselības problēmu dēļ “Daiļrade” bija jāpamet un pēc tam pieci gadi nostrādāti Lauktehnikā par uzskaitvedi noliktavā pie dzelžiem. Otrs darbs, kurā aizvadīts pusmūžs, 22 gadi, ir bijušais pionieru nams, kas pārtapa par skolēnu namu. Viņai tur ļoti paticis. Diemžēl, viņasprāt, kādreiz uzbūvētais kolektīvs pamazām sabrūk un šī iestāde ir uz iznīcības robežas.
Galvenais – prasme sazinātiesSavs stāsts Lidijai ir par mājas apsaimniekošanu. Ar iedzīvotāju palīdzību un atbalstu viss izdodas. Galvenais ir prasme sazināties ar vecajiem un dusmīgajiem cilvēkiem, kuri visu vēlas tūlīt un bez kavēšanās. “Pašlaik ceram uz ēkas siltināšanu, taču ir problēmas ar kredīta saņemšanu, jo ir daudz parādnieku. Paskatoties uz pēdējo komunālo pakalpojumu rēķinu, domāju, ka viņu kļūs vairāk,” prāto L. Ščerbinska.Viņas dēls Dzintars ir tālbraucējšoferis, bet meita Dana jau 16 gadus dzīvo Anglijā. Znotiņš ir tīrs anglis, kurš pārdeva savu restorānu, lai nopirktu māju. Mazmeitiņa iet 1. klasītē un diemžēl runā tikai angliski. Mazdēliņam ir divarpus gadi un ar viņu Lidija skaipā sazinās latviski gandrīz katru dienu. Par mazbērniem liels prieks.Vārda LIDIJA raksturojums
Emocionaltātes kalngals. Visu dara līdz galam. Māk pati veidot savu likteni, iziet cauri pārbaudījumiem iekšēji neskarta pārliecības dēļ riskē ar savu reputāciju. Humors un šarms ne mirkli nepamet Lidiju, un reizē attieksmē pret otru viņa var būt arī dzelkšņains kastanis. Ja viņai kas jāpanāk, laiž darbā viltīgas sievietes ģeniālo atjautību. Lidijai ir ļoti raiba dzīves taka. Viņa visur saglabā aristokrātisku pašcieņu.
