Liktenim labpatika izrīkoties tā, ka pa vidu starp Lāčplēša dienu un 18. novembri Zemes klēpī guldījām manu vīru Oskaru. Pavadītāju vidū bija arī viņa radi un draugi no Rīgas. Katrs no viņiem bija piedalījies kādās bēru ceremonijās gan Rīgā, gan citviet Latvijā.Mums, vietējiem, viss, kas saistīts ar kapiem un izvadīšanu, liekas pats par sevi saprotams.Tas, ko rīdzinieki redzēja un izjuta šeit, Cimzes kapos, bija viņiem liels, neviltots pārsteigums – gan SIA “Elston” puišu nevainojamais un korektais apģērbs, gan līdz pēdējam sīkumam noslīpētās sinhronās kustības. Un tas viss ātri, it kā viegli, bet bez drudžainas steigas. Viņi teica, ka par tādas firmas pakalpojumiem var tikai sapņot.Pati Cimzes kapsēta pavadītājiem rīdziniekiem likās ļoti sakopta, ar savu īpašu auru. Salīdzinot ar viņu dzimtās Bolderājas divām lielām kapsētām, šeit celiņi plati, ērti, nav jānopūlas “aizlavierējot” līdz vajadzīgajai kapavietai. Esmu valcēniete vismaz ceturtajā paaudzē un varu lepoties ar savu dzimto pilsētu, kas ar katru gadu kļūst arvien sakoptāka un skaistāka. Tikai jāprot un jāvēlas to saskatīt.
