Šajā nedēļas nogalē Smiltenē svin pilsētas svētkus. Kad rakstīju svētku programmu, secināju, ka dažādu aktivitāšu būs ļoti daudz, tādējādi iedzīvotājiem dodot iespēju izvēlēties apmeklēt sev saistošākos pasākumus.
Ne katru gadu man pašai izdodas apmeklēt Smiltenes pilsētas svētkus, bet, mazliet jocīgi izklausīsies, par to arī neesmu skumusi. Iemesls tam ir gauži vienkāršs – Smiltene ir skaista, mīļa katru dienu. Nav tādas dienas, kad, izejot no mājas, mani kaut kas sarūgtinātu līdz sirds dziļumiem. Drīzāk ir otrādi – pēdējo gadu laikā Smiltene un tās apkārtne ir kļuvusi vēl skaistāka, tīrāka un attīstītāka.
Atceros pusaudžu gadus, kad reizēm man bija kauns teikt, ka esmu no mazas Vidzemes mazpilsētas Smiltenes. Nav noslēpums, ka joprojām ir cilvēki, kuriem šķiet, ka viss, kas ir ārpus Rīgas un Rīgas rajona, ir lauki. Tolaik tam pakļāvos un nereti patiešām kaunējos stereotipu dēļ. Diezgan muļķīgi!
Nudien lepojos ar savu pilsētu – Smilteni. Šeit ir manas mājas, mana ģimene, te esmu uzaugusi un strādāju, te kā labāko dzīvesvietu šobrīd saredzu arī savam bērnam.
Labāku bērnudārzu par “Pīlādzīti” nemaz nevarētu izsapņot savai meitai, tāpat sākumskolu, kas arī bija pārsimt metru attālumā no mājām. Daba pilsētvidē – tā mums ir fantastiska! To, starp citu, visvairāk novērtē paziņas un draugi no Latvijas lielajām pilsētām. Tas, kā pēdējo gadu laikā mainījusies Tepera ezera apkārtne un kāds top Vecais parks, ir vienreizēji. Pievienotā vērtība atpūtai pie Tepera ezera ir “SUP House” un “Annes laivas” darbošanās.
Priecājos arī par sporta infrastruktūras uzlabojumiem, īpaši par jauno asfaltu kartinga trasē un stadiona tribīņu ēku. Maldīgi uzskatīt, ka tas ir domāts šaurai auditorijas grupai. Siltajos un sausajos vasaras vakaros kopā ar meitiņu dodamies uz kartinga trasi, kur viņa braukā ar skrituļdēli. Viņas iespaidā pati šovasar centos apgūt šīs prasmes. Un labi, ka to var darīt nosacīti slēgtā teritorijā, nevis, piemēram, uz ielas. Ja raugos caur bērna acīm, tad vēl viens labs darbs ir skeitparka konstrukciju atjaunošana, jo drošība ir svarīga.
Pavisam drīz noslēgsies ilgi gaidītā un pieciestā tranzītielas posma rekonstrukcija. Ja paraugās apkārt, tad labu darbu saraksts ir garš. Protams, viss atkarīgs, kā uz lietām raugāmies, kāda ir mūsu attieksme. Arī Smiltenē netrūkst nepilnību, neizdarību, bet tās nav tik kliedzošas, lai teiktu, ka šeit ir slikta vide dzīvošanai. Lai man piedod gulbenieši, bet aizbrauciet ekskursijā uz viņu pilsētu, lai pēc tam varētu teikt, cik labi tomēr ir mājās. Diemžēl Gulbene man joprojām ir palikusi rūgtā atmiņā ar pirms dažiem gadiem tur piedzīvoto – netīrību, padomju laika kafejnīcu un cilvēku visai atturīgo un pat nelaipno attieksmi.
Ar lepnumu katram stāstu, ka esmu no Smiltenes, kas ir kā maza paradīze zemes virsū, vai vismaz oāzes stūrītis tajā!
