Vēl pagājušajā nedēļā, izbaudot par Maķedonijas pērli dēvēto Ohridas pilsētu un piedaloties starptautiskajā deju festivālā, sociālajos tīklos Smiltenes bērnu deju kolektīva “Dadži” un “Dadzīši” vecākie dejotāji neslēpa sajūsmu, rakstot, ka šis ir bijis viņu labākais ceļojums, kādā jebkad devušies.
“Kā dejotāji esam guvuši jaunu pieredzi, apskatījuši skaistas vietas un izjutuši vietējo viesmīlību. Kamēr Latvijā bija rudens un draugi sēdēja skolā un mācījās, mēs izbaudījām kārtīgu vasaru. Uzstājāmies deju festivālā ar daudzveidīgu programmu, kas jau mūs atšķīra no citu valstu dejotājiem. Bet, kad nodejojām pēdējo deju, kas bija no deju izrādes “No zobena saule lēca”, skatītāji bija sajūsmā, nāca klāt un pateicās, citi gribēja ar mums nofotografēties, bet kāda sieviete vaicāja, vai esam mācījušies teātra skolā,” pēc dejotāju brauciena uz Maķedoniju stāsta “Dadžu” dejotāji Elīza Kaupe, Grieta Stīpniece, Ieva Ābola un Kristers Roziņš. Pusaudži atzīst, ka viņi labprāt būtu uzstājušies un dejojuši vēl kādā pilsētā bez Ohridas. Visi četri cer, ka kopā izdevās parādīt, cik skaista un bagāta ir latviešu tautas kultūra. “Ikdienā mēs tik daudz uzslavas nesaņemam, jo mūsu skolotājas Dagmāra un Māra Lejas ir ļoti stingras un prasīgas. Pat ja nodejojam labi, citreiz viņas nevis kaut ko labu pasaka, bet ko mēs varējām izdarīt vēl labāk. Tomēr ir brīži, kad saprotam, viņas ar mums lepojas. Piemēram, kad Dagmāra pēc koncerta raud, kā tas bija deju svētkos,” saka Kristers. Viņš septembrī uzsāka mācības Rīgas Tehniskajā koledžā, līdz ar to puisis vairs nedejo “Dadžos”. “Attāluma dēļ diemžēl tas nav iespējams, Rīgā mani uzņēma “Daiļradē”, kas bez Māras un Dagmāras iemācītā “Dadžos” nemaz nebūtu iespējams,” saka dejotājs.Bērnu deju kolektīva “Dadzīši” vadītāja un “Dadžu” vadītājas asistente M. Leja ir pārliecinājusies, cik svētīgi un svarīgi ir vismaz reizi gadā savus dejotājus aizvest uz ārzemēm. “Uzvelkot latviešu tautas tērpu un dziedot un dejojot ir gandrīz vienīgā vieta, kur tu pa īstam esi latvietis. Pārējās nozarēs esam palikuši ļoti starptautiski. Kopumā festivālā piedalījās vienpadsmit valstis, mēs no Latvijas bijām vienīgie, kas uzlika papildu atbildību. Mēs tik tiešām ļoti atšķīrāmies uz pārējo fona gan ar tautas tērpiem, gan latviešu tautas mūziku un dejas soli. Redzēju, ka tajā brīdī bērni sajutās daudz atbildīgāki par to, ko viņi pārstāv – Latviju,” saka M. Leja.Papildu dalībai festivālā smilteniešiem bija sarūpēta plaša ekskursiju un kultūras programma. “Dadzīšu” vadītāja uzsver, ka daudzās ekskursijas ir pat ļoti vajadzīgas, jo tās bagātina bērnus iekšēji. “Šoreiz vislielākais prieks bija tajā brīdī, kad naktī staigājām pa pilsētu, pie vienas skaistas baznīcas sēdēja čellists un spēlēja. Izklausījās, gluži kā orķestrī, bet absolūti nekas tāds, ko varētu klausīties bērni. Taču viņi stāvēja un klausījās, tad radās sajūta, ka viņiem ir iedots kaut kas dvēselei, ka viņi ir ar kaut ko bagātāki par tiem, kas sēž mājās pie datora. Tas ir viens no mūsu visu kopējiem uzdevumiem, bagātināt viņus kā cilvēkus. Lai bērni apmeklē teātrus, operas, ejot garām baznīcām nespļautu zemē, bet uztvertu tās kā vēstures mantojumu. Nav tā, ka dejošana ir tikai pašmērķis, tāpēc arī vajadzīgi šādi braucieni, festivāli un ekskursijas. Arī mani kā deju pedagoģi tas iekšēji dara bagātāku. Vienmēr esmu teikusi, priekš kam tad tā zemeslode ir, ja viņu nevar apskatīt un tai parādīt, ar ko mēs, latvieši, esam interesanti,” teic M. Leja. Pusaudži vēl piebilst, ka, lai uzzinātu, cik labs ir deju kolektīvs “Dadži”, vienaudžiem ir jāpievienojas viņiem. “Mums ir superīgākais kolektīvs pasaulē. Nav jābaidās, mēs labprāt pieņemsim jaunus dejotgribētājus,” pievienoties “Dadžiem” aicina dejotāji. VIEDOKLISIlze Jēkabsone, Smiltenes pilsētas kultūras centra vadītāja:- Braucienā uz Maķedoniju ar kādu runājām, ka bērniem šis notikums ir kā burkāns zaķim, kas motivē censties mēģinājumu procesos ikdienā un vienlaikus tas ir kā atalgojums par labi padarītu darbu. “Dadži” un “Dadzīši” ir ne tikai labākais tautas deju kolektīvs novadā, bet arī viens no labākajiem Vidzemē un visā Latvijā. Aizvadītā sezona šiem dejotājiem bija smaga – skates, lielie koncerti “Arēnā Rīga” un dziesmu un deju svētki.Šis ceļojums man ilgi paliks atmiņā gan ar starptautisko deju festivālu, kurā mūsu bērni godam prezentēja un pārstāvēja ne tikai Smiltenes novadu, bet arī visu Latviju, darot to ar ārkārtīgi lielu atbildības sajūtu, gan ar fantastiskajām ekskursijām. Vislielāko paldies gribu pateikt visiem vecākiem, kuri brauca līdzi un palīdzēja, rūpējās par bērniem tā, it kā katrs būtu viņējais. Paldies arī Smiltenes novada pašvaldībai, kura līdzfinansēja šo braucienu. Šāda pieredze ir viennozīmīgi atbalstāma, vērtīga un pieredzes bagāta mums visiem.
