Ar pašvaldības deputātu solījumu turpmāk rīkot publiskas diskusijas pirms sabiedrībai svarīgu jautājumu izlemšanas Smiltenē noslēgušās debates par reorganizētās Paula Līvena Smiltenes vidusskolas nosaukumu.
Jau rakstījām, ka uz šādu diskusiju otrdien, 14. jūnijā, ikvienu interesentu aicināja Smiltenes novada dome. Atsaucās vairāki desmiti cilvēku, aizpildot gandrīz visas sēdvietas Smiltenes kinoteātra zālē.
Jau rakstījām, ka Smiltenes novada dome nolēmusi apvienot Smiltenes ģimnāziju, Centra vidusskolu un Trīs pakalnu sākumskolu, izveidojot vienu modernu, mūsdienu prasībām atbilstošu vispārējās izglītības iestādi no 1. – 12. klasei. Jaunā skola darbu uzsāks 1. augustā.
Atgādinām, ka novada deputāti nesen izskatīja savas kolēģes, jaunveidojamās Smiltenes vidusskolas direktores Ilzes Verginas priekšlikumu par jaunās izglītības iestādes nosaukuma maiņu no Smiltenes vidusskolas uz Paula Līvena Smiltenes vidusskolu, ņemot vērā firsta Paula Līvena (1875. – 1963. gads) ieguldījumu Smiltenes pilsētas attīstībā, un deputāti šim ierosinājumam piekrita ar balsu vairākumu.
Tāpat rakstījām, ka pašvaldība pirms tik atbildīga lēmuma pieņemšanas neuzklausīja sabiedrības viedokli pietiekami plašā un pēc iespējas plašākas iedzīvotāju grupas aptverošā diskusijā.
Uz otrdien notikušo publisko diskusiju par skolas nosaukumu ieradās gandrīz visi no 15 Smiltenes novada domes deputātiem, un tagad viņiem ir viela pārdomām. Divu stundu ilgajā viedokļu apmaiņā dominēja citi ierosinājumi, kā nosaukt pilsētas jauno, apvienoto izglītības iestādi: Smiltenes vidusskola, Smiltenes novada vidusskola, Smiltenes Trīs pakalnu vidusskola. Savukārt idejai par skolas nodēvēšanu Paula Līvena vārdā atbalstītāju bija salīdzinoši maz.
Par skolas nosaukumu
lems vēlreiz
Pašvaldība arī saņēmusi divus iesniegumus, kuros Smiltenes novada iedzīvotāji Andris Pauls-Pāvuls un Evita Zušmane aicina deputātus atcelt savu lēmumu nosaukt jauno Smiltenes skolu par Paula Līvena Smiltenes vidusskolu, kā arī Smiltenes novada iedzīvotājas Ināras (uzvārds nav norādīts) vēstuli epastā, kura deputātiem taujāts, kāds Līvenam sakars ar izglītību, un norādīts, ka iedzīvotājiem ir tiesības saņemt pārskatāmu un savlaicīgu informāciju, kas šajā gadījumā nav noticis.
“Iesniegumus izskatīsim komitejas sēdē un pēc tam domes sēdē. Šis process turpināsies,” publiskās diskusijas noslēgumā solīja Smiltenes novada deputāts, pašvaldības Kultūras, izglītības un sporta jautājumu komitejas priekšsēdētājs Aigars Veldre un piebilda, ka “mācīsimies no kļūdām un turpmāk rīkosim šādas publiskas diskusijas”.
Kultūras, izglītības un sporta jautājumu komitejas sēde ir plānota 20. jūnijā, domes sēde – 29. jūnijā, un ir paredzēts saņemtos iesniegumus izskatīt jau tajās, informē A. Veldre.
Šai sarunai bija jābūt ātrāk, diskusijā atzina arī Ilze Vergina un arī atzina, ka “mums nav jāturas par katru cenu pie šā vārda un uzvārda (domāts Pauls Līvens – redakcijas piezīme)”. Prioritāte ir cita – izveidot vislabāko skolu.
Vēlētāji gaida atbildi
Tam, ka galvenā ir izglītības kvalitāte, piekrīt arī Smiltenes vēstures novadpētnieka, grāmatas “Smiltene. Laiki un Likteņi” autora Jura Zušmaņa meita, ģimenes ārste Evita Zušmane. Taču viņa tik un tā cer, ka deputāti savu lēmumu par Smiltenes jaunās skolas nodēvēšanu Paula Līvena vārdā atcels, un ierosina jaunveidojamo izglītības iestādi nosaukt par Smiltenes vidusskolu.
Ar iesniegumu pašvaldībā E. Zušmane vērsās, izlasot publikāciju “Ziemeļlatvijā” ar šādu aicinājumu, jo uzskata, ka vēstures pārrakstīšana nav nepieciešama un jauni nosaukumi skolai nav jādomā. “Nosaukums “Smiltenes vidusskola” nodrošinātu pēctecību, saglabātu iepriekšējo paaudžu ieguldījumu bērnu izglītībā un izceltu latviskākās Latvijas pilsētas Smiltenes vārdu. Pārsteidzoša bija deviņu domes deputātu sasteigtā lēmuma pieņemšana, neuzklausot sabiedrības un vēlētāju viedokli. kā arī neiedziļinoties vēstures faktos. Pašvaldības izdevumos pirms tam vajadzēja nodrošināt sabiedrības viedokļa apmaiņu,” uzskata E. Zušmane.
E. Zušmane ir Smiltenes vidusskolas 1980. gada absolvente. Šajā skolā mācījušies arī viņas vecvecāki un tēvs.
Par Andra Paula-Pāvula motivāciju atcelt domes lēmumu “Ziemeļlatvija” informēja jau iepriekš. Arī viņš otrdien piedalījās diskusijā, vēlreiz izskaidrojot savus argumentus.
Kā argumentus pret skolas nodēvēšanu Paula Līvena vārdā sanāksmē klātesošie norādīja to, ka, piemēram, latviešiem nevajag zaudēt savu nacionāli patriotisko domāšanu un pašcieņu (Līvens bija baltvācietis – redakcijas piezīme), to, ka Līvenam nav bijusi reāla saistība ar kādu no Smiltenes skolām, kā arī to, ka Smiltenes vēsturē savas pēdas ir atstājušas vēl citas personības. Tad jau labāk neizcelt nevienu, bet jauno skolu nosaukt vienkārši – par Smiltenes vidusskolu.
Smiltenietis, Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes absolvents Emīls Kalējs norādīja, ka, lemjot par skolas nosaukumu, pašvaldībai drīzāk vajadzēja sarīkot konkursu un uzklausīt arī Latvijā zināmu vēsturnieku viedokli, nevis balstīties uz bērnu viedokli un izvērst aģitāciju skolās (domāts I. Verginas skaidrojums diskusijā, ka priekšlikums par Paula Līvena Smiltenes vidusskolu nācis no Smiltenes ģimnāzijas 9. klases skolēniem).
Aktīvākie smiltenieši savu viedokli par Smiltenes jaunās skolas nosaukumu ir izteikuši un gaida, kas notiks tālāk. Tagad lēmums ir jāpieņem deputātiem.
VIEDOKĻI NO DISKUSIJAS
Jānis Līkans, smiltenietis, bijušais Smiltenes pilsētas deputāts:
– Tad jau skola jāsauc pilnā nosaukumā – Paula fon Līvena Smiltenes vidusskola. Mums Smiltenē jau ir “Līvena aptieka”, piemiņas plāksne pie Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīcas. Zinu, ka Kalnamuižā Līvenam grib celt pieminekli. Vai tā visa nav par daudz Smiltenei? Nepieļausim to kļūdu, kas jau tika pieļauta, kad pašvaldība nolēma peldbaseina būvei plānoto zemi igauņiem pārdot, nevis iznomāt. Vai arī tikai šis lēmums par skolas nodēvēšanu Paula Līvena vārdā nākotnē neizrādīsies kļūda? Tāpēc ierosinu atcelt domes lēmumu.
Andris Vilkasts, uzņēmējs:
– Pauls Līvens bija izglītots, progresīvi domājošs cilvēks un radīja tādus ekonomiskos apstākļus, kad cilvēki Smiltenē varēja strādāt, viņiem bija darbs un sākās saimnieciskā rosība. Kāpēc cilvēki tagad brauc uz Īriju? Tāpēc ka tur ir saimnieciskā rosība, bet šeit nav. Mums ir vajadzīgi vēl tādi izglītoti līveni, kuri rada šo saimniecisko rosību un cilvēki nevis brauc projām, bet paliek strādāt Latvijā. Atveriet “māti google” un paskatieties, kā bērni ir mūsu gaismas nesēji Krišjānis Barons, Alunāns, Blaumanis un visi pārējie, kuri Latvijai nesa gaismu. Viņu vecāki ir muižas vagars, muižas nomnieks, mācītāja palīgs… Tajā laikā aizsūtīt savus bērnus uz Tērbatu mācīties varēja situēta, izglītota ģimene. Mēs savu brīvību izcīnījām neatkarības cīņās, bet latviskā doma jau radās stipri pirms tam.
Ojārs Spārītis, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents:
– Izvēloties kādu simbolu, tam jābūt pietiekami spēcīgam un aptverošam, un vispārzināmam, lai tas iedarbotos. Ja simbols ir zināms tikai šauram ļaužu lokam un nav populārs vismaz 75 līdz 80 procentos sabiedrības, tad tas vienkārši nedarbojas.Neviens nevar dot no malas padomus pilsētai, kura ir pašlepna, pašpietiekama. Tas, kādi ieguvumi un kādi zaudējumi iespējami Smiltenei, jāmodelē jums un jāskatās, cik spēcīga ir Līvena kā pilsētas organizatora, infrastruktūras veidotāja, tālredzīga, izglītota sabiedrības līdera un ekonomiskās dzīves regulētāja izstarojuma jauda un cik šī jauda šodien ir uzturama un cik tālu tā spēj mirdzēt. Nedaudz žēl, ka šī diskusija notiek pēc tam, kad dome jau pieņēmusi savu lēmumu par vienu nosaukumu. Varbūt šādai diskusijai vajadzēja notikt pirms nosaukuma piešķiršanas.
