Politiskās cīņas ir kā leduskalns, kuram virs ūdens redzama tikai piektā daļa. Publicistu uzdevums būtu iespēju robežās sabiedrībai parādīt arī neredzamās daļas aprises, un sevišķi būtiski tas ir priekšvēlēšanu kampaņas laikā.
Politiskās cīņas ir kā leduskalns, kuram virs ūdens redzama tikai piektā daļa.
Publicistu uzdevums būtu iespēju robežās sabiedrībai parādīt arī neredzamās daļas aprises, un sevišķi būtiski tas ir priekšvēlēšanu kampaņas laikā. Neviena partija un neviens politiķis jau publiski nestāstīs par sevi neko peļamu, bet nekautrīgākie bez sirdsapziņas pārmetumiem nododas pašslavināšanai. Ja kādam pavisam pietrūkst izmaņas sevis cildināšanā, tad vismaz sāncenšu nomelnošanā un apmelošanā īpašs talants vai prāta spējas nemaz nav vajadzīgas.
Brīžam pat grūti izprast, kāpēc cilvēki par varītēm grib ietikt Saeimā. Tiek dibinātas visādas partijas, kas tikai apgrūtina politiskās kopainas pārskatāmību un parasti par kādām procenta daļām spēj atņemt balsis nopietnajiem pretendentiem. Starp daudzajām reklāmu avīzēm, ko atrodam savās pasta kastītēs, sevišķi nenopietna rādās Eiroskepiķu partija, kurā varbūt tikai kādi divi puslīdz sakarīgi kandidāti, bet pārējie ir dzīves neveiksminieki ar ne visai augstu intelektu. Mums taču vajadzīga Saeima, nevis brīvdabas cirks.
Lielās auss sindroms
Latviešiem no laiku gala bijusi indeve zināt to, kas notiek kaimiņu virtuvē un guļamistabā. Senāk interesi mēdza apmierināt ar lūrēšanu pa atslēgas caurumu, mūsdienu tehniskās ierīces pavērušas citas iespējas. Spiegi izmanto noklausīšanās “akmeņus”, bet mūsu politiķi priekšroku dod telefonsarunu ierakstīsanai. Publiski izskanējuši tikai tie gadījumi, kad telefonsarunas noklausītas ar tiesneša sankciju, jo šāda iespēja paredzēta kriminālnoziedznieku izsekošanai.
Vispirms jāsaka skaidri un gaiši: žurnālistes Jaunalksnes sarunu ierakstīšana un publicēšana nav likumā paredzētais gadījums. Tas nozīmē, ka nelikumība veikta kāda politiskā spēka interesēs, kas attāli atgādina slaveno Votergeitas skandālu ASV. Pierādīt patiesību būs grūti, bet mēs varam tikai pasekot tiem procesiem, kuros atsedzas vienas vai otras partijas intereses.
Jaunāko notikumu ēnā palicis noklausīšanās maratona sākums. Tieši Jaunalksne bija tā žurnāliste, kura publiskoja ar Jūrmalas domes vēlēšanām saistīto kukuļdošanas skandālu. Kas bija tie cilvēki, kuri sarunu pierakstus iedeva publicēšanai? Skandāla gaita liecināja, ka ieinteresētā bija partija “Jaunais laiks”. Un tad uzreiz jāatceras, ka Repšes valdība daudzos augsta ranga ierēdņu amatos burtiski iedēja savus cilvēkus, no kuriem daļa tur strādā aizvien.
Rādās, ka Finanšu policijā un Ieņēmumu dienestā vispār darbinieki kalpo kādiem citiem politiķiem, kuri sarīkoja jaunu skandālu, kas it kā skar Jaunalksnes intereses, bet būtībā ar rikošetu sāpīgi bliež pa “Jaunā laika” pakrūti. Publicētas sarunas skaidri liecina, ka Latvijas televīzija uzkrītoši spēlē tikai vienos vārtos, un tie ir “Jaunā laika” vārti.
Izmanto katru iespēju
Ideālu valstsvīru Latvijai gandrīz nav, ir tikai politiķi un politikāņi. Arī partiju vērtējumā jāteic, ka pilnīgi bez vainas nav neviena. Kā teiktu mani dzimtie cesvainieši, katram sava kaukala pie pakaļas. Svarīgas aizvien intereses. Ja Repše un Kariņš nāvīgi ienīst Lembergu, tad steidzīgi tiek uzsildīta krimināllieta, kurai vajadzēja būt atrisinātai jau sen. Jaunlaicēnu un “mācītāju” savstarpējais naids uzplaiksnī ik pa brīdim no jauna, tajā skaitā Ielšlietu ministrijas neveiksmju sakarā. Jaundžeikars, lai noturētu sava krēsa stabilitāti, gatavs izformēt visu policijas vadību. Īstenībā Jaundžeikaru vispār nevajadzēja laist politikā — krietni senāku nešpetnību dēļ. Bet der pieminēt, ka Latvijai īpaši nav veicies ar iekšlietu ministriem, no kuriem paši unikālākie bijuši Ādamsons un Jēkabsons.
Politiskā cīņa prasa stiprus nervus. Ja Repše sāk palaist rokas, tad padoms jāprasa mediķiem. Tikmēr pretinieki izmanto pat faktu, ka jaunlaicēnu primadonna Kalniete savulaik izmantojusi ministrijas piešķirtu aizdevumu, lai iegādātos sev jaunu dzīvokli. Faktiski Kalniete naudu nav piesavinājusies, viss ticis atdots lats latā, tāpēc viņas rīcībā nav nekā krimināla. Mazliet prognozējot nākotni, man neliekas nopietni daudzie piedāvājumi Kalnietei pēc vēlēšanām — pārāk stipras ir vīriešu korpusa ambīcijas pašiem grozīt lietas valstī. Vēlme pārspēt sāncenšus ir tik liela, ka, piemēram, Šadurska sejas izteiksme pauž gandrīz zvērīgu naidu pret visiem, kas maisās pa kājām.
Mērenāk savu kampaņu cenšas rīkot tās partijas, kas ietilpst valdībā. Reklāmu aģentūru pakalojumu izmantošana uzskatāma par spiestu lietu, jo “Jaunā laika” rīcībā ir tādi spēcīgi argumenti kā laikraksts “Diena” un Latvijas televīzijas pirmais kanāls. Ja Zemnieku savienība daļēji var izmantot “Latvijas Avīzes” un “Neatkarīgās” labvēlību, tad Pirmajai partijai un Tautas partijai šādu bezmaksas iespēju tikpat kā nav.
Izšķiroties par to, kurai partijai atdot savu balsi, es vispirms vadīšos pēc stabilitātes saglabāšanas principa. Lai vismaz turpinātos tie darbi, kurus sākusi tagadējā valdība. Lai nebūtu tā, ka pusceltai skolai vai sporta būvei tiek atņemts finansējums, vairojot jaunas “pilsdrupas”. Esam to pieredzējuši. Haoss, kas radies Jūrmalas un Rīgas domē, lai mums ir brīdinājums, ka tā nedrīkst notikt visā valstī.
Kad izdevīgi melot
Arī Krievija jau dzīvo jaunu vēlēšanu priekšnojautā, kaut priekšā vēl vairāk par gadu. Putina administrācija ieinteresēta skandināt tikai par panākumiem, ignorējot faktus, ka valsts situāciju faktiski nemaz nekontrolē. Starpnacionālie konflikti un pasūtījuma slepkavības satrauc ne tikai pašus krievus, bet netieši nestabilitāte kaimiņos var atsaukties arī uz mūsu mierīgo dzīvi. Dažus teikumus nepieciešams veltīt helikoptera avārijai Ziemeļkaukāzā, kur bojā gāja kara apgabala štāba priekšnieks un vairāki citi ģenerāļi.
Pārslēdzot televīzijas kanālus, es nejauši ieguvu pašu pirmo informāciju par traģēdiju. “RenTV” ziņās tika demonstrēti kāda žurnālista uzņemtie kadri. Vakara puskrēslā zem pelēkiem mākoņiem lidoja helikopters, tajā kaut kas nozibsnīja, un lidaparāts strauji krita, tad atsitās pret zemi (klinti?) un eksplodēja. Nekad vēlāk neviens televīzijas dienests šo filmas fragmentu nerādīja, bet Kremļa kontrolētie kanāli centās notikumu nepieminēt.
Kad aviokatastrofā bojā iet bērni, tad sēro visa sabiedrība. Militārpersonu bojāeja it kā būtu pašsaprotama, šie cilvēki paši rēķinājušies ar riskiem dzīvībai. Bet varas centieniem visu noklusēt, noliedzot teroristu uzbrukuma iespējas, ir politisks skaidrojums. Putins un viņa komanda tik skaļi izreklamējuši savus panākumus Mashadova un Basajeva nogalināšanā, lai tagad būtu neizdevīgi atzīt, ka “teroristi vēl dzīvi”. Ja situācija būtu citāda, ja Putinam vajadzētu atrast attaisnojumu, lai “slīcinātu ķemertiņos” kārtējo maztautu, tad terorakta versija tiktu pierādīta pat tad, ja patiesībā avāriju izraisītu ģenerāļu smēķēšana.
Krievijā ģenerāļu vairāki tūkstoši. Latvijā gan bīstami kļūt par ģenerāli: kolīdz kādam piešķir spožos uzplečus, tā varam gaidīt viņa atbrīvošanu no darba. Tā ir Latvijas īpaša savdabība.
