Lai arī pats karstākais laiks rudens ražas pārvēršanai ziemas krājumos ir jau aiz muguras, tas nenozīmē, ka brīvajos brīžos nedrīkst parosīties ap lielajiem katliem, lai papildinātu burciņu skaitu pagraba plauktos.
Man šādu ierosmi deva pašmāju dārzeņu audzētājs no Cēsu puses, kurš tieši pirms valsts svētkiem bija sarīkojis īstu svētku akciju – skaistus un garšīgus tomātus varēja iegādāties par 30 centiem kilogramā. Šādu izdevību, protams, nevarēja laist garām, jo pašu audzētajiem sārtuļiem un dzeltenvaidžiem jau sezona bija beigusies. Tā nu īsti latviskā negausībā, bruņojusies ar pāris paliela izmēra kartona kastēm, devos ceļā. Atgriežoties aprēķināju ceļa izdevumus un secināju – kilograms tomātu man izmaksāja vien 75 centus, kas lieku reizi pierādīja, ka ir vērts pasekot akciju cenām, lai kaut nedaudz ietaupītu.
Protams, ka šādu lērumu svaigā veidā neizlietosi, tāpēc bija īstais laiks ķerties klāt jaunu recepšu apgūšanai. Vispirms, protams, tapa tomāti savā sulā, bet pats interesantākais process saistās ar ideju pagatavot lečo. Klejojot pa interneta plašumiem, secināju, ka reti par kuru ēdienu esmu lasījusi tik daudz strīdu jau tajā līmenī vien, lai noskaidrotu – kas ir lečo. Cik saimnieču, tik viedokļu, cik virtuvju, tik recepšu – tāds ir rezumējums dažos vārdos.
Tad nu šoreiz vēlos piedāvāt to, kuru izmēģināju un pārbaudīju savā virtuvē. Piebildīšu vien, ka šis lečo, pagatavots nelielā daudzumā, labi noderēs arī ikdienas maltītes papildināšanai. Savukārt, burciņās piepildīts, tas būs lielisks ātrais varinats, kad nav patikšanas vai laika ilgākai gatavošanai. Viens, divi, trīs – un sātīga zupa gatava!
LEČO pamatreceptei
būs nepieciešams:
2,5 kg gatavu tomātu
2 kg sulīgas sarkanās paprikas
1 galviņa ķiploka
bagātīgi – zaļumi
2/3 glāzes saulespuķu eļļas
1 glāze cukura
1 ēd. k. sāls (ar kaudzi)
3 lauru lapas
1/3 asā pipara
6 smaržīgie pipari
5 ēd. k. 9% etiķa
Papriku nomazgā, izgriež sēklotni un sagriež strēmelītēs. Ķiplokus un aso piparu sasmalcina. Zaļumus sasmalcina. (Izmantoju vasarā sagatavotās un sasaldētās dilles.)
Tomātus uz pāris minūtēm ieliek verdošā, pēc tam – aukstā ūdenī. Novelk miziņu. Tad samaļ gaļasmašīnā. Tie, kuriem traucē sēklas, samalto masu var izberzt caur sietiņu.
Gatavo masu liek katlā, pievieno eļļu, sāli un cukuru. Pievieno paprikas strēmelītes. Kad masa uzvārās, uz lēnas uguns karsē aptuveni 20–30 minūtes. Pēc tam pievieno zaļumus, etiķi, lauru lapas, piparus, ķiplokus un sautē vēl 5–10 minūtes. Pirms lečo pilda burkās, izņem lauru lapas. Aizvāko un apgrieztas burkas ar vākiem uz leju ietin segā un ļauj pilnīgi atdzist. Uzglabā vēsumā.
RECEPTES IEDVESMAI
Lečo zupa (I variants)
Sastāvdaļas:
2 sīpoli
2 burkāni
gabaliņš cūkgaļas
lečo
kartupeļi
garšvielas
sāls
Gatavošana:
Gaļu sagriež, apcep un liek katlā, klāt vienu burku ar lečo, pievieno tomātu sulu vai ūdeni, garšvielas vai buljona kubiņu, uzvāra, liek klāt kartupeļus.
Lečo zupa (II variants)
Sastāvdaļas:
vistas fileja
lečo
burkāni
sīpols
rīsi
Gatavošana:
Katlā liek lečo, sasmalcinātu visas fileju, apceptus burkānus, sīpolus, pielej ūdeni. Kad uzmet burbuli, pieliek rīsus. Vāra, kamēr gatavs.
Vistas filejas vietā var izmantot šampinjonus vai sālītas (iepriekš nomērcētas) sēnes.
Lečo zupa (III variants)
Sastāvdaļas:
cūkas ribiņas
lečo
sīpoli
makaroni
sāls
Gatavošana:
Katlā ielej ūdeni un uzkarsē. Uz pannas apcep ribiņas un liek vārīties. Tad uz pannas apcep sīpolus. Kad sīpoli zeltaini brūni, pievieno lečo un vēl nedaudz apcep. Kad ribiņas gatavas, uzlej pannā daļu ūdens no katliņa un visu pannas saturu pievieno ribiņām. Pieliek makaronus un vāra, kamēr tie gatavi. Sāli pievieno pēc garšas.
