Launkalnes pagasta mūsdienu folkloras kopa “Rudzupuķe” un citi pagasta tautas mākslas kolektīvi turpmāk koncertos varēs uzstāties Smiltenes novada un apkārtnes tautas tērpos.
Pateicoties vietējās biedrības “ARI TEV” projektam, ko atbalstījusi “Abulas lauku partnerība” un Lauku atbalsta dienests, šobrīd tiek izgatavoti 12 sievu un četri vīru tērpi.
Arī senči neģērbās vienādiPirmos sešus tērpus Grundzālē, Launkalnes pagasta stendā, sestdien redzēja Smiltenes novada svētku apmeklētāji. Vēl pirms tam folkloras kopas “Rudzupuķe” dalībnieces tos uzvilka, pošoties Dziesmu un deju svētku gājienam Rīgā.Jau gatavie un vēl topošie tautas tērpi ir ieguvums ne tikai Launkalnes tautas mākslas kolektīviem, bet arī plašākai sabiedrībai, jo parāda, kā ģērbušies mūsu senči. Tērpi tiek izgatavoti, ņemot vērā nevis skatuves prasības, bet gan 18. gadsimta beigu un 19. gadsimta sākuma apģērba valkāšanas tradīcijas, un katrs no tiem ir citādāks, skaidro projekta vadītāja Liene Strazdiņa, kura vada arī Launkalnes tautas namu un fokloras kopu “Rudzupuķe”. Piemēram, visos 12 sievu tērpos nav pat divu vienāda piegriezuma jaku, jo arī agrāk sievietes negribēja ģērbties vienādi. “Krekli ir ar pierieteni (sieviešu krekla apakšējā, rupjākā daļa – redakcijas piezīme), dažādu izmēru kakla izgriezumiem, piemēram, zem krūtīm. Viena veste tiek šūta bez sānu vīles. Brunču garums ir līdz potītēm. Aizdarei ir diegu pogas,” piemērus nosauc L. Strazdiņa.Lai parādītu, ka pēc viena zīmējuma tapuši brunči ar vienādu krāsu salikumu un vienādiem diegiem atšķiras aušanas tehnikas ziņā, tiek izgatavoti divi vienādi, taču vizuāli pilnīgi atšķirīgi Launkalnes pagasta brunči. Seviešu tautas tērpa komplektu veido, piemēram, Smiltenes jaka, Smiltenes brunči un Raunas vai Bilskas krekls. Jau gatava arī Cirgaļu jaka un Cirgaļu brunči. “Smiltenes novadā nav saglabājies pilns tērpa komplekts, tāpēc nākas no esošajiem tērpiem salikt komplektu. Tērpi daudzās vietās bija līdzīgi, it īpaši blakus pagastos, un meitas noskatījās tērpu modeļus un krāsas ne tikai savā ģimenē, bet arī tirgos, kur sanāca cilvēki no dažādām vietām,” skaidro L. Strazdiņa.
Darbs gada garumāTērpu vēsturi un valkāšanas tradīcijas palīdz izzināt un tērpu izgatavošanā piedalās grundzāliete, rokdarbniece Inga Ķestere (zemnieku saimniecība “Līgotnes”), tautas lietišķās mākslas studija “Smiltene” un Annas Priedītes šūšanas darbnīca Smiltenē.“Šis ir ļoti apjomīgs un sarežģīts projekts, jo katrs priekšmets ir citādāks. Vieglāk ir visam kolektīvam darināt vienādus tērpus, taču mēs tā nedarām, tāpēc šis ir darbs gada garumā,” uzsver I. Ķestere.Projekta kopējās izmaksas ir 3000 latu, un ar savu līdzfinansējumu to atbalsta Smiltenes novada dome. Projektu biedrības “Abulas lauku partnerība” izsludinātajā konkursā iesniedza Launkalnes pagasta nevalstiskā organizācija “ARI TEV”, ko vada Vineta Roziņa.Projektus launkalnieši rakstīs arī turpmāk, jo viņu mērķis ir iegūt maksimāli lielu Smiltenes novada tērpu kolekciju, ar ko Smiltenes novads var lepoties un izrādīt viesiem. Jau izgatavotie tautas tērpi sastāv no daudzām sastāvdaļām, un tos vēl vajag papildināt, piemēram, ar lielajiem plecu lakatiem un aubēm.Par jaunajiem tautas tērpiem priecājas arī mūsdienu fokloras kopa “Rudzupuķe”. Tā Launkalnes pagastā darbojas kopš 2011. gada – rīko latviešu gadskārtu un mūža godu svētkus, cenšas izprast un izrādīt mūsdienu latvisko identitāti un sajūtu, kā arī izzina un popularizē Smiltenes novada dziedāšanas un tērpu valkāšanas tradīcijas.
