Tikko beidzies kārtējais mācību gads, bet Latvijā nerimst karstas diskusijas jautājumā par pedagogu atalgojumu. Šķiet, ka tās nekad nebeigsies, jo līdz šim neviens Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvātais algu modelis nav pieņemts ar sapratni ne no pašu pedagogu, ne arī vietējo pašvaldību puses.
Lai beidzot rastu skaidrību un spētu pienācīgi sagatavoties jaunajam mācību gadam, trešdien Reģionālo attīstības centru apvienības priekšsēdētājs, Valkas novada domes vadītājs Vents Armands Krauklis, tiekoties ar izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski un Kultūras ministri Daci Melbārdi, panācis būtiskas lietas saistībā ar pedagogu algu reformu. Vēl gan šīs vienošanās nav akmenī cirstas, taču iespējamo pārmaiņu process ir sācies.
Valsts maksās arī skolu
bibliotekāriem
V. A. Krauklis “Ziemeļlatvijai” stāsta, ka svarīgākā lieta, kas panākta par labu lauku skolām, kas atrodas Reģionālo attīstības centru teritorijā, ir tā, ka skolotāja darba samaksas likme būs par 9,5 apmācāmiem bērniem, līdz šim projektā paredzēto 11,5 skolēnu vietā. V. A. Krauklis skaidro, ka Latvijā lauku skolas sadalītas trijās teritorijās. Proti, pirmā ir teritorija, kas ietilpst Reģionālo attīstības centru darbības zonā, otrā – pārējā lauku teritorija, bet trešā – vismazāk apdzīvotie lauki. Apvienības vadītājs uzskata, ka arī Valkas un Smiltenes novada lauku skolas ir pielīdzināmas teritorijai, kas atbilst vismazāk apdzīvoto lauku statusam. Sarunās izdevās vienoties, ka deviņās Reģionālo attīstības centru pašvaldībās, kur bērnu blīvums ir mazāks kā 0,5 bērns uz kvadrātkilometru (tīri matemātisks aprēķins), tiek piemērots tāds pats skolotāja algas likmes modelis, kā tas ir noteikts trešajai Latvijas lauku apvidus grupai. Šī vienošanās laimīgā kārtā skar arī Valkas un Smiltenes novada teritoriju. Uz jautājumu, vai tas ir saistoši arī Strenču novada skolām, V. A. Krauklis nevarēja atbildēt, jo Strenču novads neietilpst apvienībā. Taču neskatoties uz šo vienošanos, kas ir būtisks panākums, lai varētu cīnīties par lauku skolu saglabāšanu, tāpat lauku skolu nākotnes jautājums būs ļoti sarežģīts. Diemžēl vakar V. A. Krauklis saņēmis telefonzvanu no Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieces Izglītības departamenta direktores Evijas Papules, kura brīdinājusi, ka jautājums par skolotāju likmēm būs jāpārrunā atkārtoti. Izrādās, ka ministrijas ierēdņi nav vienisprātis ar pašvaldību profesionāļiem, kuri pārzina mazo lauku skolu reālo situāciju.
Otra būtiska vienošanās panākta saistībā ar valsts izmaksātajām dotācijām, kuras tiek piešķirtas skolotāju algām. Pašvaldības varēs no šīm dotācijām maksāt arī izglītības iestāžu atbalsta personālam – skolu psihologam, logopēdam, karjeras speciālistam, speciālajam pedagogam un bibliotekāram. Savukārt iepriekš piedāvātajā Izglītības un zinātnes ministrijas modelī šī personāla darba samaksas jautājums tika uzkrauts pašvaldības pleciem.
Vēl viena pozitīva vēsts ir tā, ka sākot no 2017. gada 1. janvāra arī mūzikas un mākslas skolu pedagogiem sagaidāms algas pielikums. V. A. Krauklis nenoliedz, ka šajā jautājumā pie sarunu galda būs jālauž vēl daudz šķēpu, taču būtiskākā ir ziņa, ka arī šī pedagogu saime netiek atstāta aiz borta.
Izšķirsies specializēto
bērnudārzu nākotne
Diemžēl tikšanās laikā V. A. Krauklim nācās dzirdēt arī nepavisam labu vēsti saistībā ar specializētajiem bērnudārziem. Ja šis plāns īstenosies, tad tas būtiski ietekmēs Valkas novada budžeta plānojumu. Proti, Izglītības un zinātnes ministrija plāno turpmāk nepiešķirt finansējumu specializētajiem bērnudārziem. Ja tā notiks, tad turpmāk Valkas pilsētas specializētās pirmsskolas izglītības iestādes “Pumpuriņš” pastāvēšana būs atkarīga no pašvaldības budžeta iespējām.
“Ziemeļlatvija” atgādina, ka “Pumpuriņu” apmeklē bērni ar nelieliem veselības traucējumiem – runas un kustību traucējumiem vai arī ir konstatēta neliela psihiska aizture. “Pumpuriņa” audzēkņiem ir pieejami arī vairāki speciālisti – masieris, logopēds un citi, kas regulāri nodarbojas ar bērnu.
