26. februārī Zemkopības ministrijā norisinājās ZM specializēto atašeju, kas strādā Latvijas Republikas pastāvīgajā pārstāvniecībā Eiropas Savienībā Briselē, kā arī Latvijas Republikas vēstniecībā Krievijas Federācijā, tikšanās ar sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem, lai pārrunātu dažādu lauksaimniekiem svarīgu jautājumu virzību ES un sadarbībā ar Krieviju, kā arī informētu par aktualitātēm nozares jomās ES līmenī.
Tikšanās laikā lauksaimnieki vēlējās uzklausīt atašeju atbildes par iespējām veicināt cūkkopības produkcijas eksportu, zivju konservu eksportu, Latvijas pozīcijas aizstāvēšanas gaitu benzo(a)pirēna un dioksīna jautājumos. Tāpat tika apspriestas prognozes atvieglot nosacījumus uzņēmumiem, lai pieteiktos ES finansējumam, kā arī pārrunāta Latvijai būtisku veterināro jautājumu, piemēram, liellopu transmisīvās sūkļveida encefalopātijas (TSE) monitoringa, risināšanas gaita.Gundega Mičule, kura Briselē pārstāv veterināros, fitosanitāros un pārtikas kontroles jautājumus, norādīja, ka šobrīd tiek gatavots jauns ES likums par dzīvnieku veselību, kura mērķis būs palielināt dzīvnieku turētāju atbildību. Tāpat tiek izvērtēti liellopu transmisīvās sūkļveida encefalopātijas monitoringa rezultāti, un Latvija pašreiz apkopo sešu gadu novērošanas perioda rezultātus. Turklāt ES tiek pārskatīta esošā likumdošana ar mērķi to uzlabot. Savukārt atbildīgā par pārtikas drošības, ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) un augu aizsardzības jautājumiem Olga Orlova skaidroja Latvijas pozīcijas aizstāvēšanas gaitu benzo(a)pirēna un dioksīna jautājumos. Mērķtiecīga diskusija ES par pieļaujamiem bezo(a)pirēna līmeņiem zivju produkcijā ES sākusies tikai šogad, un Latvijas panākumus nodrošinās iesniegto datu kvalitāte. O. Orlova norādīja, ka Latvijas sagatavotie argumenti par nepieciešamo tehnoloģiju atbilstību ES prasībām un attiecīgās produkcijas niecīgo patēriņu iedzīvotāju uzturā, ir pietiekami, lai panāktu prasību pieļaut astoņus mikrogramus uz kilogramu benzo(a)pirēna gatavā kūpinātā produktā. Savukārt dioksīnu samazināšana pārtikā ir globāla mēroga problēma, kas tieši saistīta ar vides piesārņojuma samazināšanu.Māris Bērziņš, kas pārstāv zivsaimniecības jautājumus, uzsvēra, ka pašreiz vissvarīgākā zivsaimniecības jomā ir ES Kopējās zivsaimniecības politikas reforma, kurā diskusijai tiek atvērti visi pamatjautājumi – kvotu tirgus reorganizācija, attieksme pret mazo floti, inovācijas un tirgus veicināšana, atbalsts nozarei. Atbildīgā par lauksaimniecības jautājumiem un kopējo tirgus organizāciju Dace Arāja norādīja, ka Kopējās lauksaimniecības politikas reformas kontekstā vissvarīgākais ES dienas kārtības jautājums ir konkurētspējas sabalansēšana, tostarp tiešo maksājumu izlīdzināšana.Savukārt ZM pārstāvis Krievijas Federācijā Aivars Graudiņš skaidroja Latvijas un Krievijas veterināro dienestu savstarpējās sadarbības virzību, Krievijas, Baltkrievijas un Kazahstānas muitas ūnijas ietekmi uz Latvijas eksportu, Latvijas zvejas produktu pārstrādes uzņēmumu atzīšanas gaitu eksportam uz Krieviju. A. Graudiņš norādīja, ka jaunais Krievijas tehniskais reglaments ir pielīdzināts ES tehniskajam reglamentam, un tāpēc Latvijas produktu eksportētājiem tā izpilde nesagādās grūtības.Lauksaimnieku sabiedrisko organizāciju pārstāvji pateicās ZM atašejiem par sadarbību un regulāru informācijas apmaiņu. Savukārt ZM atašeji aicināja lauksaimniekus būt vēl aktīvākiem, iesaistoties diskusijās ES līmenī un paužot sabiedrības viedokli par jauniem nozari regulējošiem dokumentiem.Sanāksmē piedalījās pārstāvji no Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes, Zemnieku saeimas, Latvijas zivsaimnieku asociācijas, Latvijas zivrūpnieku savienības, kā arī pārstāvji no Latvijas gaļas ražotāju un pārstrādātāju asociācijas, Latvijas Cūku audzētāju asociācijas, Latvijas zivju audzētāju asociācijas. Atbalstīs zinātnisko izpēti medību jomā24. februārī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs vadīja Medību saimniecības attīstības fonda padomes sēdi, kuras laikā tika izskatīti atbalstam iesniegtie projekti par medību saimniecības attīstību.No Zemkopības ministrijas budžeta 2010. gadā Medību saimniecības attīstības fondam piešķirti finanšu līdzekļi 140 681 lata apmērā, kas paredzēti nozares attīstības projektu atbalstam.Sēdes laikā dalībnieki, izvērtējot iesniegtos projektus, nolēma atbalstīt vairākus zinātniskās izpētes projektus, tostarp ligzdojošo un nomedīto ūdensputnu, lielo plēsēju, kā arī pārnadžu zinātnisko izpēti. Lai ilgtermiņā nodrošinātu ilgtspējīgu medību resursu izmantošanu, ZM zinātniskos pētījumus ir noteikusi kā vienu no prioritātēm Medību saimniecības attīstības fonda līdzekļu izmantošanas vadlīnijās.Tāpat, lai uzlabotu situāciju attiecībā uz medību prasību ievērošanu un samazinātos pārkāpumu skaits medību jomā, šogad paredzēts atbalstīt vairākus mednieku izglītošanas projektus, piemēram, Latvijas Mednieku asociācijas projektu, kura ietvaros tiks organizēti vairāki semināri un izglītojoši pasākumi par dažādām medniekus interesējošām tēmām.Sēdē piedalījās Medību saimniecības attīstības fonda padomes pārstāvji no Valsts meža dienesta, Vides ministrijas (VM), un Latvijas Pašvaldību savienības un Zemkopības ministrijas.Izstrādātas kvalitātes un klasifikācijas prasības kvasam un kvasa (iesala) dzērienamZemkopības ministrija izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Kvalitātes un klasifikācijas prasības kvasam un kvasa (iesala) dzērienam”, ko 25.februārī izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.Jaunie noteikumi nosaka kvalitātes un klasifikācijas prasības Latvijā izplatāmajam kvasam un kvasa (iesala) dzērienam.Ministru kabineta noteikumu projektā definēti termini, kas ievieš atšķirību starp raudzētu un neraudzētu kvasu. Prasībās noteiktas ražošanā izmantojamās izejvielas, gatavās produkcijas drošības un kvalitātes rādītāji. Tāpat noteikumu projektā ir norādīts, ka kvasa ražošanā nav atļauts izmantot saldinātājus un aromatizētājus, bet kvasu var bagātināt ar vitamīniem un minerālvielām, un kvasa ražošanā var izmantot tikai noteiktas pārtikas piedevas.Savukārt, lai regulētu nosaukuma ”kvass” lietošanu marķējumā, noteiktas prasības tirdzniecības nosaukumu “kvasa dzēriens” vai “iesala dzēriens” lietošanai kopā ar apzīmējumu, kurā nav minēts vārds “kvass”, piemēram, kvasa dzēriens “Iecienītais”, iesala dzēriens “Veselība” u.c..MK noteikumu izstrādāšanas mērķis ir aizsargāt patērētāju intereses, nemaldinot tos par konkrēto produktu, kā arī nodrošināt godīgu konkurenci raudzēta kvasa un neraudzēta dzēriena ražotājiem un izplatītājiem.Paredzams, ka noteikumu projekts stāsies spēkā ar 2011. gada 1. jūliju.
