Baltijas valstu lauksaimnieku organizācijas ir uzsākušas parakstu vākšanas kampaņu, aicinot ne tikai lauksaimniekus, bet visus iedzīvotājus parakstīties zem kopēja aicinājuma – petīcijas Eiropas Parlamentam un Eiropas Komisijai ar prasību panākt taisnīgāku tiešo atbalsta maksājumu piešķiršanu lauksaimniekiem, lai izskaustu nevienlīdzību konkurencē tirgū.
Petīcijā minēts, ka Baltijas valstis – Lietuva, Latvija un Igaunija – līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) ir uzņēmušās saistības īstenot ES Kopējo lauksaimniecības politiku, tomēr ienākumu atbalsts tiešo maksājumu formā Baltijā ir zemāks nekā citās ES dalībvalstīs. Baltijas valstu lauksaimnieki pašreizējo atbalsta sadali uzskata par diskriminējošu un aicina reformēt ES Kopējo lauksaimniecības politiku un nodrošināt godīgus maksājumu aprēķināšanas principus, nekropļojot konkurenci dalībvalstu vidū.Lauksaimnieku organizācijas sadarbības padomes (LOSP) sabiedrisko attiecību speciāliste Krista Garkalne informē, ka parakstu vākšanas kampaņa ir pagarināta līdz 8. jūnijam, bet pēc tam lapas ar savāktajiem parakstiem tiks nogādātas ES institūcijām.Bijušajā Valkas rajonā interesenti zem petīcijas var parakstīties Lauku konsultāciju un izglītības centra birojos Valkā un Smiltenē, kā arī biedrības “Lauksaimnieku apvienība” birojā Silvā (Silva 23).Biedrības priekšsēdētājs zemnieks Ivars Ādamsons atzīst, ka citas iespējas nav, jo pašlaik Latvijas lauksaimnieki ir padarīti konkurētnespējīgi. “Izejvielas lauksaimnieciskajai ražošanai, tehniku un visu pārējo pērkam par tādu pašu cenu kā lielo Eiropas valstu fermeri, bet atbalsta maksājumi mums ir vismaz divreiz mazāki. Tas nav godīgi,” atzīst I. Ādamsons.Lauku konsultāciju un izglītības Valkas nodaļas biroja lauku attīstības speciāliste Valda Empele uzsver, ka parakstu kampaņas iznākums ir atkarīgs no ikviena paraksta, un mudina zemniekus aicināt parakstīties arī draugus un kaimiņus, lai Latvijā lauksaimniecība varētu attīstīties.
