Kaut pagastu pašvaldības un zemnieki katru gadu veic pasākumus latvāņu apkarošanā, tomēr arī šovasar šī veselībai kaitīgā nezāle aug vairākās vietās. Visvairāk latvāņi saauguši Zvārtavas pagastā.
Kaut pagastu pašvaldības un zemnieki katru gadu veic pasākumus latvāņu apkarošanā, tomēr arī šovasar šī veselībai kaitīgā nezāle aug vairākās vietās. Visvairāk latvāņi saauguši Zvārtavas pagastā.
Zvārtavas pagasta padomes priekšsēdētājs Raitis Priede informē, ka pagastā latvāņi aug apmēram 200 hektāros.
“Cik nu var, ar šo nezāli cīnās zemnieks Dairis Ziemiņš. Gandrīz vai jāatzīst, ka latvāņu apkarošanā jūtamies bezspēcīgi. Esam tiem virsū smidzinājuši ķimikālijas, bet liela labuma no tā nav bijis. Turklāt šogad ķimikālijas kļuvušas dārgākas. Nolēmām tās nepirkt, jo māc bažas, ka tā būs tikai naudas izšķērdēšana, bet mēs neesam tik bagāti,” saka R. Priede.
Mazāk latvāņu ir Valkas pagastā, bet arī tur vietās, kur šīs nezāles aug, tās spītīgi turas pretim zemnieku uzbrukumiem.
Valkas pagasta priekšsēdētājs Guntis Bašķis informē, ka pēc pērn un aizpērn veiktajiem pasākumiem latvāņu iznīcināšanā tie vismaz neizplatās tālāk. “Sēļu pusē latvāņi redzami apmēram trijos hektāros. Tajās vietās tos ik gadu iznīcinām. Šis darbs uzticēts diviem saimniekiem,” apliecina G. Bašķis.
Valkas lauku konsultāciju biroja lauku attīstības speciāliste Valda Empele skaidro, ka savulaik latvāņus Latvijā ieveda kā vērtīgu lopbarību. Vēlāk mājlopu ēdināšanā no šiem augiem atteicās, bet tie turpina augt.
Latvāņi ir kaitīgi arī cilvēku veselībai. Ja tiem pieskaras, var dabūt ādas apdegumu. Pērn valstī vairāki cilvēki, kuri šos augus bija aiztikuši ar rokām, bija spiesti vērsties pēc palīdzības ārstniecības iestādēs.
