Lauki noveco. Tāds ir viens no Lauku konsultāciju un izglītības centra vadības secinājumiem pēc gada sākumā prezentētā centra pētījuma.Pēc pētījumā iegūtajiem datiem, valstī vislielākais zemnieku saimniecību vadītāju skaits ir vecumā no 45 līdz 65 gadiem. Problēmas risināšanai centrs piedāvā radīt lielāku valsts finansiālo atbalstu jaunajiem zemniekiem, kā arī ar attiecīgām mācību programmām skolās censties ieinteresēt jauniešus strādāt lauksaimniecībā. Skaidrs, ka daudzkas atkarīgs no finansiālā atbalsta. Lauku novecošanās daļēji uzskatāma par iepriekšējo gadu valdības saimnieciskās politikas sekām. Subsīdijas salīdzinājumā ar citās valstīs sniegto atbalstu lauksaimniekiem bija nelielas. Arī lauku infrastruktūras attīstībai, kurai jauno cilvēku palikšanai laukos ir liela nozīme, pievērsa mazāku uzmanību. Ja Rīgai, ko dažkārt jau uzskatīja par valsti valstī, tik bieži netiktu lauvas tiesa no Eiropas naudas, pievilcīgāki būtu arī pagasti. Ar izglītības programmām vien grūti panākt jauno palikšanu laukos. Citādi ir, ja vecākā paaudze vadījusies no domas, ka paši vien esam tie, no kuriem atkarīga Latvijas izaugsme, un to pašu māca arī bērniem. Tā ir visiedarbīgākā izglītība. Nesen par to varēja pārliecināties Valkas novada svētkos Turnā, kur pašreizējo saimnieku iegādāto lauksaimniecības tehniku parādē vadīja viņu bērni un mazbērni. Emocionāls mirklis! Tas atgrieza ticību, ka lauki tomēr nenosirmos un tajos redzēs jaunas sejas. Ja mājās bērniem skaidrosim, ka tā ir viņu Latvija, kur viņiem būs jādzīvo. Un ja šādu lauku ģimeņu nostāju atbalstīs valdība. Turklāt ne tikai vārdos.
“Ja Rīgai tik bieži netiktu lauvas tiesa, pagasti būtu pievilcīgāki.”
