Šodien plānots sasaukt Smiltenes novada domes ārkārtas sēdi, kurā deputāti lems, vai aicināt valdību izsludināt ārkārtēju situāciju lauksaimniecībā arī Smiltenes novadā.
Visticamāk, deputātu lēmums būs pozitīvs. Ja valdība atbalstīs pašvaldības lūgumu, tad arī tie Smiltenes novada lauksaimnieki, kuriem spēcīgo lietavu rezultātā ir bojā gājuši lauksaimniecības kultūraugu sējumi un sagatavotais siens, varēs pretendēt uz kompensācijām zaudējumu segšanai.
Zaudējumi būs lieli;
vissmagāk – grundzāliešiem
“Ziemeļlatvijas” rīcībā ir informācija, ka nākamnedēļ tādu pašu lēmumu var pieņemt arī Valkas novada deputāti.
“Mūsu pusē nav tik kritiska situācija, kā Latgalē, taču arī mūsu novada zemnieki cīnās, problēmas viņiem ir, tāpēc pievienosimies Smiltenes un Valkas novadu viedoklim,” vakar tālruņa sarunā “Ziemeļlatvijai” atzina Strenču novada domes priekšsēdētājs Jānis Pētersons.
Lietavu radīto plūdu dēļ ārkārtas stāvoklis pagaidām ir izsludināts 29 novados Latgalē, Sēlijā un Vidzemē. Mūsu puses novadu to vidū nav, taču arī Smiltenes, Valkas un Strenču novados spēcīgo lietavu dēļ ir aizkavējusies labības un citu kultūraugu novākšana. Lauki ir mitri, un smagā tehnika netiek tiem virsū. Vietām sējumi ir pat zem ūdens.
Smiltenes novadā vissliktākā situācija ir Grundzāles pagastā, kur, pēc pašvaldības apkoptās informācijas līdz 11. septembrim bija nokults tikai 21 procents no visām sējumu platībām.
Šo trešdien Smiltenes novada dome uz tikšanos uzaicināja novada lauksaimniekus, lai izrunātu esošo situāciju saistībā ar ražas novākšanu un uzzinātu viņu viedokli par nepieciešamību izsludināt ārkārtas situāciju nozarē. No Grundzāles pagasta uz sanāksmi ieradās “Veczilakšu” saimnieks Ivo Ruks. Zemnieks “Ziemeļlatvijai” atzina, ka ar labības novākšanu pagastā ir pavisam bēdīgi un ne velti viņš rosinājis pašvaldību izsludināt ārkārtas situāciju jau pēc pirmajām spēcīgajām lietusgāzēm augusta vidū.
“Mūsu pagastam tikuši daudz lielāki nokrišņi, nekā citur novadā. Jau tad, kad šovasar uznāca pirmie lielie lieti, tie nāca no Igaunijas puses, trāpīja Apes, Alūksnes un Gulbenes novadam un arī Grundzālei, un vairs netikām uz lauka virsū. Pēc šās nedēļas lietavām liela daļa sējumu jau ir zem ūdens. Uz lauka tikt virsū nav iespējams ne ar ko. Pat kājas grimst zemē. Jau tagad ir skaidrs, ka zaudējumi būs milzīgi. Pašvaldība varētu nākt palīgā, dodot atlaides par nākamgad maksājamo nekustamā īpašuma nodokli tiem lauksaimniekiem, kuri cietuši šajās lietavās,” rosina I. Ruks.
Par to, ka Smiltenes novadā ir jāizsludina ārkārtas stāvoklis lauksaimniecībā, ir vienisprātis visi trešdien notikušajā sanāksmē klātesošie lauksaimnieki, kur viņus uzklausīja Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Gints Kukainis un domes izpilddirektors Kārlis Lapiņš.
Cerība uz ārkārtas stāvokļa izsludināšanu
Sasaukt sanāksmi un izvērtēt ārkārtas stāvokļa nepieciešamību lauksaimniecības nozarē Smiltenes novadā ierosināja Smiltenes pagasta zemnieku saimniecības “Rožkalni” saimnieks, biedrības “Lauksaimnieku apvienība” valdes loceklis Ivars Ādamsons.
“Kompensācijas varēs saņemt tikai tie lauksaimnieki, kuriem sējumi atrodas tajos novados, kuros izsludināta ārkārtēja situācija nozarē, un arī tikai par tiem sējumiem, kuri tiešām būs aizgājuši postā, sakrituši veldrē, ieauguši zālē vai sadīguši tā, ka tur vairs nav, ko novākt. Ja ūdens tikai stāv virsū laukam un labība nav veldrē, tad pagaidām lauksaimnieki neko nesaņems, jo labība ir vēl vācama,” skaidro I. Ādamsons.
Zemkopības ministrija informē, ka tie lauksaimnieki, kuru plūdos cietušās lauksaimniecības platības neatrodas ārkārtējās situācijas teritorijā, kompensāciju par plūdu radītajiem zaudējumiem nesaņems. Šīm saimniecībām tiks piemērotas atkāpes, administrējot tiešos maksājumus un Lauku attīstības programmas pasākumus, taču arī tām tāpat jāvēršas ar iesniegumu Lauku atbalsta dienestā. Sīkāku informāciju var uzzināt Zemkopības ministrijas mājas lapā.
Jau tagad ir skaidrs, ka šā sezona radīs zaudējumus visiem graudu audzētājiem. Graudiem ir slikta kvalitāte, tādēļ nokultā labība pārsvarā der lopbarībai, un attiecīgi arī iepirkuma cena ir cita. Tāpat graudi ir ļoti mitri, kaltēšanas izmaksas ir lielas, kas arī palielina izdevumu sadaļu.
Problēmas ir arī ar lopbarības sagatavošanu. Piedevām aizkavējusies ziemāju sēja, kas var ietekmēt nākamā gada ražu, jo novēloti iesēti ziemāji var sacerot vai nosalt. Vidzemē optimālais termiņš ziemāju sējas pabeigšanai ir 15. septembris, bet daudzi lauksaimnieki pie ziemājiem vēl pat nav ķērušies.
Katrs ražotājs ir svarīgs
Lauksaimnieku problēmas apzinās arī Valkas novada dome, kur jautājums par vēršanos valdībā ar lūgumu par ārkārtas situācijas izsludināšanu lauksaimniecībā jau izskatīts Finanšu komitejas sēdē.
Valkas novada deputāts, Ērģemes pagasta zemnieku saimniecības “Lejasciņi” saimnieks Kristaps Sula stāsta, ka šonedēļ tiek veikta Valkas novada lauksaimnieku aptauja par situāciju, cik tālu katrs ticis ar labības kulšanu, pirmdien būs zināms rezultātu apkopojums un tad ceturtdien plānotajā domes sēdē deputāti lems, vai rosināt valdību arī Valkas novadā izsludināt ārkārtēju situāciju lauksaimniecībā
“Katrs ražotājs ir svarīgs. Un lauksaimniecību ar citu biznesu ir pat grūti salīdzināt, jo šajā nozarē riska procents ir ļoti augsts laika apstākļu dēļ,” uzsver K. Sula. Viņa saimniecībā vēl nav nokulti aptuveni 60 procenti labības lauku. Kaut arī sējumi nav zem ūdens, lauki ir mitri, jo līst gandrīz katru dienu, un ar tehniku tikt uz lauka ir ļoti apgrūtinoši, stāsta zemnieks.
“Zaudējumi ir jau tagad. Pirmie nokultie graudi atbilst vienai no zemākajām – III pārtikas grupai, bet tie, kas novākti pēc augusta vidus – tikai lopbarībai. Tur, kur labība ir veldrē, graudi jau sāk pūt uz lauka, jo nav vēja un saules. Lai iekļautos graudu iepirkuma cenā, ir stipri par ko padomāt,” atzīst K. Sula.
Zemnieks arī spriež, ka jau tagad ir jāsāk domāt par graudaugu sēklu nākamajam gadam, ņemot vērā arī to, ka, iespējams, uz šoruden neiesēto ziemāju rēķina palielināsies vasarāju sējumu īpatsvars.
Nekas iepriecinošs nav arī Strenču novadā. Jērcēnu pagasta zemnieku saimniecībā “Dārznieki” vēl nav nokulti vairāk nekā 200 hektāri sējumu.
“Stāvam uz vietas. Plūdu mūsu pusē nav, bet lauki ir tik mitri, ka tehnika netiek virsū. Arī ziemājus nevaram sēt. Jāgaida labāks laiks,” stāsta “Dārznieku” saimnieks Dainis Zuika.
uzziņai
Nokultie sējumi
Smiltenes novadā
Visā novadā – 62,4 procenti no kopējām sējumu platībām
Grundzāles pagastā – 21 %
Variņu pagastā – 46 %
Palsmanes pagastā – 42 %
Bilskas pagastā – 56 %
Brantu pagastā – 68,5 %
Smiltenes pagastā – 80 %
Blomes pagastā – 83 %
Launkalnes pagastā – 59 %
(Smiltenes novada domes apkopotie dati
uz 11. septembri)
Svarīgi!
Lai saņemtu kompensācijas, tiem lauksaimniekiem, kuriem spēcīgo lietavu un plūdu rezultātā ir bojā gājuši lauksaimniecības kultūraugu sējumi un sagatavotais siens un kuru plūdos izpostītās lauksaimniecības platības atrodas ārkārtējās situācijas teritorijā, līdz 2. oktobrim jāpiesakās platību apsekošanai Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vai Lauku atbalsta dienesta reģionālajās iestādēs, iesniedzot papīra formā aizpildītu informācijas veidlapu.
(Avots – Zemkopības ministrija)
