Vieni no pasaulē izplatītākajiem dārzeņiem ir tomāti. To augļi satur ap 90 procentiem ūdens, vienu procentu olbaltumvielu, 0,2 procentus tauku, 3,5 procentus cukura, 0,8 – šķiedrvielu, minerālvielas, vitamīnus un organiskās skābes. Tomāti ir gan veselīgi, gan garšīgi, un to audzēšana var kļūt arī par vaļasprieku. Tā noticis ar Ivaru Pučuru – jau astoņus gadus šo dārzeņu audzēšana un kolekcionēšana ir viņa vaļasprieks. Darbs ar datoriem – vaļasprieka finansējumsI. Pučurs pēc profesijas ir mūziķis, taču strādājis ļoti daudzās nozarēs, piemēram, poligrāfijā un kartogrāfijā. Viņš pat piedalījies Latvijas satelīta kartes izveidošanā. Bez tam aizraujas arī ar fotografēšanu. Tomātu audzēšanai pievērsies laikā, kad strādājis Valsts zemes dienestā Rīgā. Tajā laikā bieži nācies braukāt uz Smilteni. “Brīvajā lakā iepazinos ar vairākiem tomātu audzētājiem, tostarp ar Aldi Bražūnu. Nejaušības pēc tad pat iepazinos arī ar cilvēku, kas veda no Maskavas dažādu šķirņu tomātu sēklas un tās pārdeva. Tā arī nolēmu paeksperimentēt ar tomātu šķirnēm, un tagad man ir jau vairāk kā 200 šķirņu. Visas gan neaudzēju uzreiz, katru gadu pamēģinu ko citu,” stāsta I. Pučurs. Pašreiz Ivars strādā par datormeistaru, komplektē jaunus datorus un dara citas tehniskas lietas. Viņš norāda, ka darbs par datorspeciālistu ir iespēja nodrošināt finansējumu savam vaļaspriekam – tomātu audzēšanai. Pārgājis uz bioloģisko lauksaimniecībuI. Pučurs ar tomātu audzēšanu nodarbojas savā saimniecībā Brantu pagastā. “Šā gada pavasarī uzcēlu trešo siltumnīcu, jo pārsvarā visas šķirnes audzēju tieši siltumnīcās. Mazliet kaut ko mēģinu arī uz lauka, taču, tā kā šogad ir ļoti mitra vasara, tomāti bojāsies līdzīgi kā pagājušajā gadā. Uz lauka šo dārzeņu raža izdodas, ja ir sausa un saulaina vasara,” norāda I. Pučurs. Viņš pastāsta, ka agrāk audzējis F1 hibrīdu šķirnes – tie pārsvarā esot izturīgāki pret slimībām, bet līdz ar to zaudējot garšu, un tie vairāk piemēroti audzēšanai profesionālās siltumnīcās. Tagad viņš audzējot tikai šķirnes tomātus, kaut tie esot kaprīzāki un vairāk slimojot, līdz ar to nepieciešams ieguldīt vairāk darba un rūpju. Ivara mīļākā šķirne ir ‘Feuerwerk’ (red. – no vācu valodas uguņošana). Sākumā mēģinājis audzēt arī zaļo tomātu šķirni, taču tā nav iepatikusies. “Šogad pirmo reizi audzēju pilnībā bez ķīmijas. Tagad esmu pārgājis uz bioloģisko dārzkopību,” pastāsta I. Pučurs. Vīrietis norāda, ka izstādēs gan vēl nav piedalījies, jo šim nolūkam nepieciešams izveidot jaunu šķirni. To iespējams panākt ar apputeksnēšanu, līdzīgi kā ābelēm. Bērniem visvairāk patīk mazie tomātiņiVairākus gadus nodarbojoties ar tomātu audzēšanu, Ivars novērojis, ka bērniem vislabāk garšo mazie tomātiņi, kas ir kā odziņas. Turpretī pieaugušajiem patīkot un garšojot tieši lielie. Viņš arī konstatējis, ka pašam tomāti vislabāk garšo konservētā veidā, pievienojot baziliku. Tomātiem nepatīk mitrumsI. Pučurs norāda, ka visiem, kas vēlas nodarboties ar tomātu audzēšanu, jāatceras, ka tiem ļoti nepatīk mitrums.“Iesācējiem vislētākais ir sākt ar vienkāršu plēves siltumnīcu. Svarīgākais, kas jāatceras, ka siltumnīca visu laiku jāvēdina, jo tomāti nemīl mitrumu. Jāuzmanās arī, lai virsū netiek lietus. Galvenais ir sausums, pretējā gadījumā tie sāks slimot. Es plēves siltumnīcās augošos tomātus ļoti spēcīgi laistu divas reizes nedēļā,” norāda I. Pučurs. Bez tomātiem viņš arī audzē un veido jaunu šķirņu ābeles un saldos ķiršus. Ivars atklāj, ka ābeles apputeksnē uz igauņu šķirnes ‘Tīnas’ – tā esot pārāk salda, taču ziemcietīga, bet tas jau ir cits stāsts.
