Pagājušās sestdienas, 7. janvāra, vakarā Smiltenes pilsētas kultūras centrā pēc Smiltenes vidusskolas jauniešu kora “LIDO” koncerta stāvēju pie lielās zāles durvīm līdzās diriģentei Valdai Sedolai. Pēc citiem kultūras pasākumiem nebiju ievērojusi, ka tik daudz apmeklētāju ietu klāt kolektīva vadītājam un pateiktos par brīnišķīgo koncertu, saucot to par izcilu, kā tas notika šoreiz. Tiesa gan, uz “LIDO” kora un “LIDO studijas” koncertiem pēdējos gados biļetes izpērk rekordīsā laikā un brīvas sēdvietas zālē nav. Piemēram, 2015. gadā Ziemassvētku koncerts kultūras centrā bija tik apmeklēts, ka nācās to pārraidīt tiešraidē turpat līdzās esošajā kinoteātra zālē. Līdzīgi notika arī pērn maijā kora jubilejas pasākumā Smiltenes Trīs pakalnu sākumskolas (tagad vidusskolas – red.) zālē, kas ietilpības ziņā ir vēl lielāka par kultūras centrā esošo.
Divdesmit pirmo gadu Smiltenes vidusskolas (iepriekš ģimnāzijas – red.) jauniešu kori “LIDO” vada divas enerģiskas, stingras un vienlaikus koristiem mīļas un apbrīnas vērtas smiltenietes V. Sedola (diriģente) un Ilze Megne (koncertmeistare). Kora dalībnieki abas mīļi sauc par mammām, citi domā, ka Valda un Ilze ir māsas. Valda saka: “Korī šo gadu laikā piedzīvoti dažādi brīži, ir ļoti lielas zvaigžņu stundas un tādas, kad pašas esam raudājušas, jo sastāvs mazs vai pienākuši juku laiki finansiālajā ziņā.” Šobrīd sastāvs ir ļoti varošs, tajā apvienojušies ne vien pašreizējie Smiltenes vidusskolas skolēni, bet arī absolventi, kam “LIDO” ir kas vairāk kā tikai koris. Nebaidos teikt, ka šis kolektīvs ļauj iemīlēt kora mūziku. Un to “LIDO” koncertos sajūt ne tikai klausītāji, bet arī profesionāli mākslinieki, kas labprāt uzstājas kopā ar mazpilsētas jauniešu kori.
Mūziķis no vēju pilsētas Liepājas Andris Ērglis pēdējo četru gadu laikā kļuvis teju par vienu no kora dalībniekiem un, kā pats saka, Smiltenē jūtas kā mājās. Latvijas labākie džeza mūziķi no “Mirage Jazz Orchestra”, sadarbojoties otro gadu ar kori, ir patīkami pārsteigti par “LIDO” profesionālo līmeni, kaut gan šis nemaz nav profesionāls koris. Mirāžas orķestra grupas vadītājs, kurš tiek raksturots kā talantīgs un perspektīvs jaunās džeza paaudzes mūziķis, Lauris Amantovs “Ziemeļlatvijai” atzina, ka tikai priecāsies, ja smiltenieši vēlēsies turpināt sadarbību. Sestdienas vakara koncertā “Kamēr svecītes deg…” pirmo reizi kopā ar jauniešu kori uzstājās Latvijas Nacionālās operas soliste Kristīne Zadovska. Operdziedātāja komplimentus izteica gan abām kora vadītājām, gan dalībniekiem, kā arī tos slavēja Smiltenes novada pašvaldības vadībai. Smilteniešiem ir iemesls būt lepniem par “LIDO” kori, ar kuru ne tikai piekrīt, bet pat vēlas kopā uzstāties Latvijā populāri un profesionāli mākslinieki. Jāpiebilst, ka citos koncertos solisti bijuši arī Ingus Pētersons, Emīls Balceris un Mārtiņš Ruskis, savukārt jubilejas koncertā piedalījās arī pazīstamais komponists un producents Kristaps Krievkalns.
Vienmēr jūties gaidīts
Smiltenes ģimnāzijas absolvente, kora “LIDO” dalībniece Zane Puķīte saka: ““LIDO” ir vieta, kur tu jūties gaidīts, un es nevaru iedomāties, ka varētu dziedāt kādā citā korī. Lai gan sastāvs mainās ļoti strauji, taču sajūtas un atmosfēra kora mēģinājumos nemainās nemaz, un tas, protams, ir pateicoties Valdai un Ilzei. Man ļoti vienmēr ir paticis tas, ka, ja netiec uz kādu mēģinājumu vai koncertu, tad vadītājas vienmēr noskaidro, kāpēc netiec, un cenšas kopīgi izdomāt kādu risinājumu, lai tiktu. Un tad pārņem tā īpašā sajūta, ka tevi ļoti vajag korī un ka bez tevis nevar, ka katrs esam neaizstājams. Mūsu kora panākumu atslēga noteikti ir vadītājas, kuras katru mēģinājumu nāk ar sparu un dzīvesprieku. Kaut gan Valda mēģinājumos saka, ka esam apķērīgi un ļoti ātri mācāmies, tāpat uzskatu, ka tieši viņas ir galvenā panākumu atslēga.” Zani dziedāt korī diriģente uzaicināja 2004. gadā, kad meitene mācījās 4. klasē un papildu zināšanas apguva Smiltenes mūzikas skolā. “Valda teica, ka jāejot korī. Nu ja jāiet, jāiet, tā joprojām eju. Protams, vispirms sāku ar kora “LIDO” studiju. Atceros, kad gāju 9. klasē, dziedāju gan studijā, gan lielajā korī, tas nozīmēja, ka mēģinājumi bija pirmdienās, otrdienās un trešdienās. Šobrīd nezinu, kur man tolaik bija tāda uzņēmība, bet gāju un pavadīju lielu daļu sava laika. Varu droši teikt – šis ir mans koris!” stāsta smilteniete Zane.
“LIDO” dalībniece atzīst, ka pārņem ļoti labas sajūtas uzstājoties kopā ar īpašajiem solistiem, vēl labāk ir tad, kad pēc koncerta viņi pasaka labus vārdus par kori. “Pēc šī koncerta Kristīne Zadovska atzina, ka mūsu korim ir skaists un skanīgs tembrs. To dzirdēt ir tik jauki. Interesanti ir sagaidīt māksliniekus un redzēt, kādi viņi ir strādājot kopā, mēģinājumos veidojot koncertu. Vienā no iepriekšējiem koncertiem mani pārsteidza Emīls Balceris no grupas “Musiqq”, viņš likās tik vienkāršs un jauks cilvēks,” saviļņota ir Zane.
Izrādās, ka līdzīgas sajūtas pārņem arī pašus māksliniekus, kuri iepriekš, ja zināja kaut ko par Smilteni, tad par “LIDO” kora fenomenu neko nenojauta.
Pārsteidz augstais līmenis
Latvijas izcilais saksofonists Raivo Stašans mirāžas orķestra grupas sastāvā ar Smiltenes vidusskolas kori uzstājas kopā trešo reizi. “Orķestra vadītājs Lauris Amantovs uzaicināja piedalīties šajā koncertā, un tas jau nav pirmais koncerts. Nesen mēs kopā uzstājāmies Ķīpsalā vienā prestižā deju festivālā. Smiltenes vidusskolas jauniešu korim ir fantastiski augsts līmenis, gluži kā profesionālam. Tāds tembrs, skanējums un intonācija! Dzirdēju, ka korī ir nomainījušies daudzi dalībnieki, bet vienalga tas skan super! Koris nesastāv tikai no dziedāšanas. Atceros no saviem skolas laikiem, kad spēlēju orķestrī, tad arī bija ārzemju braucieni, kas motivē un saliedē, dalībnieki kļūst par draugiem, varbūt vēl kaut kas tālāk veidojas. Galvenais, lai jauniešiem ir interese un vadītājas saglabā stingro attieksmi,” novēl saksofonists R. Stašans.
Liels nopelns tam, ka jauniešiem ir iespēja uz vienas skatuves būt kopā ar savas jomas profesionāļiem, ir “LIDO” menedžerei, I. Megnes meitai Zanei Megnei, kura reizēm ir drosmīgāka kā pati domā, apņēmības un ideju pilna, ļaujot korim izplest spārnus vēl plašāk un lidot vēl augstāk.
“Mirage Jazz Orchestra” vadītājs Lauris Amantovs Zani sauc par malaci. “Sadarbojamies mazliet vairāk kā gadu. Protams, varējām nepiekrist, bet Zane mūs laikus aizrunāja. Patīkams pārsteigums bija atbraucot pirmo reizi uz Smilteni. Domājām, kā nu būs, kā ne, bet jau pirmajā mēģinājumā sapratām, cik labi skan koris. Smiltenes kori var tikai paslavēt, ļoti labs koris. Citreiz ir tā, ka sēžam priekšā korim, aiz muguras stāv cilvēki un viņus nedzird, bet ar “LIDO” nekad nav bijusi tāda problēma. Es ceru, ka Zane mūs aicinās vēl. Smiltenē ir silta uzņemšana un publika ļoti sirsnīga un atsaucīga, tas jau viss kopā sasaucas. Spēlējot līdzās korim var redzēt, ka viņi ar pilnu atdevi un degsmi dzied. To var arī sajust,” ar labiem vārdiem neskopojas L. Amantovs.
Viņš novēl “LIDO” korim nezaudēt dzīvesprieku mēģinājumos un koncertos apzinīgumu dziedot visiem kopā, saglabāt disciplinētību, centību un pašaizliedzību, kādu varēja vērot arī sestdienas vakara koncertā. “Starp citu, sākumā domāju, ka abas kora vadītājas ir māsas, izrādās – nav. Ja radniecīgā nav, tad mūzikā noteikti viņas ir māsas. Prieks redzēt, kā viņas viena otru papildina un ir kā cimds ar roku. Tas viss kopā ir mīļi. Droši varu teikt, ka Smiltenes koncertā guvu pozitīvas emocijas visai nākamajai nedēļai,” “Ziemeļlatvijai” saka mirāžas orķestra grupas vadītājs.
Liepājnieks Smiltenē kā mājās
No mūziķiem ar “LIDO” kori visilgākā sadarbība ir dziedātājam Andrim Ērglim, kas arī ir Z. Megnes nopelns. “Vai! Mūsu sadarbība sākās diezgan interesanti, ar pilnīgi naivu zvanu no Zanes. Kad pirmo reizi visi satikāmies, mans priekšstats pilnībā mainījās. Esmu jau to teicis viņiem un tagad droši drīkstu atklāt arī lasītājiem. Pirmo reizi, kad man piezvanīja Zane, likās baigi nopietna sieviete, runāja ar lielu pietāti, tā kā būtu nezin cik liels mākslinieks. Jautāja, vai nevar piezvanīt viņas mamma un izrunāt visu par repertuāru. Es pēc dabas esmu vienkāršs cilvēks. Ar Zanes mammu pa telefonu norunājām vairāk nekā pusstundu. Tad pienāca decembris, kas mūziķiem ir aizņemtākais laiks, bija jābrauc uz Smilteni. Iepriekšējā vakarā koncerts, pārgurums, nākamajā dienā agri jāceļas un jābrauc uz Smilteni. Vienu brīdi pat domāju, kāpēc vispār esmu piekritis, ne es zināju, kas tas par kori, ne kā tas skan. Parasti visiem nemaz tā nepiekrītu, bet komunikācijas forma, kādā tu runā, tas arī ļoti daudz noteica. Tas Zanei sanāca un, protams, arī Ilzei. Smiltenē pārguris no mašīnas gandrīz izvēlos laukā, bet tevi sagaida šīs enerģiskās sievietes! Jāatzīst, ka Zani biju iedomājies kā pieredzējušu sievieti uz gadiem 40 – 50, bet iznāk pa durvīm jauna meitene. Ejot tālāk, koris mani sagaidīja ar dziesmu. Tas viss iedeva tādu ko tādu…” atceras A. Ērglis.
Ātri vien izveidojās laba savstarpējā enerģētika, kas izvērtusies draudzībā. “Ar gadiem jau kā liela ģimene. Jā, esmu klāt pie vienas lielas ģimenes. Šī nav vienīgā reize, kad sadarbojos ar koriem, esmu dziedājis kopā ar Liepājas, Kuldīgas, Ventspils un vēl citiem koriem. Nebaidos teikt, “LIDO” koris kotējas diezgan augstu no profesionālā viedokļa un arī manā sirdī. Es tāpat painteresējos, kā viņiem klājas bez šiem koncertiem. Man liels prieks, ka viņi brauc uz ārzemēm un uzstājas tur, piedalās festivālos. Tam visam pamatā ir Valdas un Ilzes lielais ieguldītais darbs. Protams, koristu griba to darīt, tas ir apsveicami šajos laikos,” teic A. Ērglis.
Viņaprāt, tādām kā V. Sedolai un I. Megnei ir jābūt jebkura kora vadītājam. “Skatījos no malas un secināju, ka šeit diriģente ir tāda, kas māk panākt vēlamo caur humora prizmu, nevis pa taisno ar nazi ribās, tajā pašā laikā saglabājot stingru raksturu. Man patīk cilvēki ar labu humora izjūtu, un šīm sievietēm tāda ir. Latvijā cilvēki vairāk ir ievilkušies sevī, ko tad es, es jau neko. Mēs kunkstam par to, ka nekā nav. Bet mēs neko nedarām, lai mums būtu. Bet šis ir pierādījums tam, ka it kā mums nekā nav, bet mēs varam. Tandēms ir interesants. Tur ir atrasts īstais nervs,” stāsta mūziķis.
Viņš smejoties saka, kamēr nebūs sniegs matos, tikmēr viņš būs kopā ar “LIDO”. “Esmu to korim solījis. Brīžiem man ir sajūta, ka Smiltenē esmu kā mājās. Man ir tā sajūta, ka mani šeit gaida, tas ir pats svarīgākais. Citreiz varam būt tik lieli profesionāļi, bet viņā nav tas sirds siltums, šeit tas ir. Koncerti Smiltenē ir labi apmeklēti, un tas norāda tikai to, ka šis koris ir viens no jūsu lielajiem lepnumiem,” ievērojis A. Ērglis.
Grūti atbildāms jautājums
Pēc koncerta sarunā ar “Ziemeļlatviju” abas kora vadītājas atzīst, ka nereti arī pēc vietējām un reģionālajām skatēm virsdiriģenti jautā, kā izdodas korim iegūt tādu toni, kas aizrauj ne vien klausītājus, bet arī profesionālu žūriju. “Faktiski to ir ļoti grūti atbildēt. Iekšēji dzirdu, ka tādam ir jābūt. Ļoti daudziem, ne tikai profesionāliem koriem, ir vokālās stundas, kur ar katru dalībnieku vokālais pedagogs strādā individuāli, tādējādi veidojot kora kopējo toni, bet mums šādu iespēju nav. Taču mums izdodas,” teic viena no kora vadītājām diriģente V. Sedola.
I. Megne piebilst, ka vēl svarīga ir repertuāra izvēle. “Veidojot koncertprogrammu mēs ņemam dziesmas, kas pašām ir sirdij tīkamas un patiktu arī jauniešiem, un tās izvēlamies, domājot arī par publiku. Un tad klāt domājam instrumentus, jo nav gatava neviena partitūra. Paši piesaistām mūziķus, un viņi pielāgojas mums, veidojot kopā koncertprogrammu. Tas ir izaicinājums ikvienam. Esam pārlaimīgi, ka mirāžas orķestris ir ar mums. Tā ir augstākā bauda ar viņiem kopā muzicēt, vēl lielāka laime, ka mūs novērtē,” saka I. Megne.
Koris ir liela bagātība, abas ar to kopā ir jau divdesmit pirmo gadu. Vadītājas nenoliedz, ka ir bijuši brīži, kad aizdomājas – varbūt pietiek, gribētos vairāk laika pavadīt kopā ar ģimeni, bet jau nākamajā mirklī saprot, ka bez “LIDO” vienkārši nevar. “Strādāju bērnudārzā ar pavisam maziem bērniem, kuri man ir ļoti mīļi, arī mūzikas skolā, kur bērni padziļinātāk apgūst mūziku. Tas viss rada gandarījumu, bet “LIDO” ir sirdij. Tu redzi – actiņas mirdz, balstiņas skan un mēs dzīvojam vienā elpā,” aizdomāties par patiesajām vērtībām mudina V. Sedola.
Savai kolēģei piekrīt I. Megne, kura, tāpat kā V. Sedola, strādā mūzikas skolā un korī, kā pati saka, ir ielēkusi dziļi iekšā. Kaut patiesībā sākumā tā nebija domājusi. “Faktiski sākām tandēmā strādāt un abas esam kora vadītājas. Uz kora mēģinājumu ejam vienlaicīgi, esam tajā no pirmās līdz pēdējai minūtei. Strādājam ar vienu uzrāvienu, tāpēc varbūt rezultāts ir labāks. Šad un tad mūs kāds tiešām dēvē par māsām, tā ir, kad dzīvojam kaimiņos, abas kopā braucam uz mūzikas skolu, vadām kori un pēc darba vēl ieskrienam veikalā. Pat ja vienai neko veikalā nevajag, viņa ienāk līdzi. Nez ko citreiz cilvēki par mums padomā,” nosmejas V. Sedola.
Sagaida nopietns darbs
un jauni izaicinājumi
Patiesībā “LIDO” kora un “LIDO studijas” dalībniekus sagaida nopietns darbs. Jau trešo gadu Latvijā notiek jauniešu koru salidojums. Pirms trīs gadiem tas bija Saldū, šogad – Valmierā. Lai tajā varētu piedalīties, ir speciāli iespiestas dziesmu grāmatiņas, kuras jāapgūst. Repertuārā ir divdesmit dziesmas, jāapgūst visas, bet skatē, kas notiks aprīlī, nāksies dziedāt izlozes dziesmas.
Paralēli tam “LIDO” korim pirmo reizi, kopš to vada V. Sedola un I. Megne, ir dota lieliska iespēja piedalīties Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkos, kas 2018. gadā notiks par godu Latvijas simtgadei. Darbs ir ļoti apjomīgs, jo paralēli jāapgūst divas nopietnas programmas un tās jāizpilda koru skatēs pavasarī. Papildus norit darbi pie nākamo projektu organizēšanas un repertuāra sagatavošanas. Korim ieplānoti vērienīgi muzikāli projekti šā gada vasarā un rudenī, par kuriem tiks sniegta informācija pasākumiem tuvojoties.
Kristīne Zadovska, Latvijas Nacionālās operas soliste, viesojusies Somijā, Holandē, Anglijā, Taivānā, Francijā, Lielbritānijā, Zviedrijā, Dānijā, Nīderlandē, Vācijā, Beļģijā, Krievijā, ASV, Kanādā, Igaunijā, Lietuvā, kopā ar “LIDO” kori uzstājās pirmo reizi
– Mūsu sadarbība ar “LIDO” kori ir ļoti nesena. Zane Megne man piezvanīja. Nevienam jau nav noslēpums, ka man paralēli operai ir vesela paralēlā dzīve ar Jāni Lūsēnu un viņa dziesmām. Arī šī koncerta repertuārā bija iekļauti Lūsēna skaņdarbi. Un tas ir tikai likumsakarīgi, ka šovakar biju šeit.
Pēdējo reizi Smiltenē biju uz kapusvētkiem, jo man šeit ir vīra Andra Keiša mammas dzimtas kapi. Kaut kad Jānim Lūsēnam prasīju, vai viņš kādreiz ir bijis Smiltenē. Dziedājuši te nebijām, bet nepagāja nemaz tik ilgs laiks, kad es šeit dziedu.
Šo kolosālo kori vēroju visas dienas garumā un jau teicu diriģentēm un pašiem koristiem komplimentu – ļoti, ļoti labs koris ar ļoti labu skanējumu. Kā es to dzirdu ar savām ausīm, tad koris ir ar savu tembru, nemaz nerunājot par viņu enerģētiku. Tas, kā viņi nodziedāja dziesmu “Nakts”, atvainojiet, Rīgā es tā neesmu dzirdējusi ne no viena. “LIDO” korim piemīt kaut kas jaunavīgs skanējumā, kas ir loģiski, jo kora dalībnieki ir jaunieši. Bet šim korim ir arī skaisti tembrēta skaņa. Esmu dzirdējusi dažādus korus.
“LIDO” panākumu atslēga ir abas vadītājas. Tas ir milzīgs Valdas Sedolas un Ilzes Megnes šarms un disciplīna. Noliecu galvu abu meiteņu (kora vadītāju – red.) priekšā. Šie jaunieši viņas mīl un ciena, ko vēl vairāk!? Korim jālūdz Dievs, lai Valda un Ilze pie viņiem ilgāk turas. Katram dalībniekam novēlu aizdomāties, vai kādam no viņiem tomēr negribētos paprovēt ko citu, respektīvi, solista karjeru. Cik man zināms, ļoti trūkst jauno dziedātāju, īpaši vokālistu. Domāju, ja kaut kā no tās provinces tomēr nāk tādi stabilāki jaunie dziedātāji, ar tādām skanīgākām balsīm. Tāpēc ļoti ceru, ka no viņiem kāds nākotnē būs mūsu operas solists.
VIEDOKLIS
Pārsla Jansone, Smiltenes novada Kultūras pārvaldes vadītāja
– Skatoties uz šiem jaunajiem cilvēkiem, viņi tev dod ticību, ka ar mums, latviešiem, Latviju, valodu, dziesmu viss būs kārtībā. Cerību, jo es redzu viņu acīs to spozmi, vēlmi būt latviešiem, būt šeit, un mīlestību tāpēc, ka tas ir vārdos neaprakstāmi. Tu vienkārši skaties uz viņiem un sajūti, ka viņi dod to mīlestību mums visiem. Kad man meitiņa mācījās Smiltenes ģimnāzijā, viņa arī dziedāja “LIDO” korī un mēs ļoti daudz par to runājām. Protams, jāuzsver šīs divas fantastiskās vadītājas, jo kā viens izcils latvietis ir teicis – ir pasaulē tikai divi cilvēki, vieni, kas deg, un vieni, kas gruzt. Tad abas kora vadītājas ir tās, kas deg par to lietu un aizrauj līdzi jauniešus. Iemāca mīlestību pret dziesmu un liek pacelties pusmetru virs zemes, jo tajā brīdī, kad esi korī, pat neiedomājies, ka varētu neiet uz mēģinājumu.
Andris Ērglis jau ir kā mūsējais, kā viens no kora dalībniekiem. Savukārt Kristīne Zadovska uzlika šajā koncertā nākamo latiņu. Protams, šis īpašais džeza orķestris, ņemot vērā, kur viņi uzstājas, ar kādām zvaigznēm, kādos koncertos. Tā ir tāda sajūta, kaut kas netverams, vai tiešām mūsu bērni spēj un spēj ļoti labi. Kristīne atzina, ka šis ir tik ļoti īpašs koris. Tā ir liela māka vadītājam dabūt no bērna vai pieaugušā to īpašo sajūtu, ka viņš vibrē līdzi tam notikumam. Tā ir augstākā pilotāža, jo tehniski iemācīt varam jebkuru dejot, dziedāt, spēlēt.
